Nelaimes gadījumi darbā un "dabīgās nāves" 2014.gadā. Piemēri par veselības aprūpi
•
0 gefällt mir•1,682 views
Aktuālā nelaimes gadījumu statistika par 2014.gadu.DAĻA 2014.GADĀ NOTIKUŠO NELAIMES GADĪJUMU VĒL TIEK IZMEKLĒTI! Prezentācija Latvijas arodslimību ārstu biedrībai 2015.gada 20.februārī. Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Agnija Murāne.
Empfohlen
Empfohlen
Weitere ähnliche Inhalte
Mehr von State Labour Inspectorate
Mehr von State Labour Inspectorate (20)
Kürzlich hochgeladen
Kürzlich hochgeladen (7)
Nelaimes gadījumi darbā un "dabīgās nāves" 2014.gadā. Piemēri par veselības aprūpi
- 1. Nelaimes gadījumu darbā statistika 2014. gads Agnija Murāne, Vecākā eksperte, T:67021709; 25484789 20.02.2015, Rīga
- 2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu dinamika (2010. gads – 2014. gads) *Par 2014. gadu grafikā norādīti operatīvie dati 2 1232 1035 172 25 1366 1143 190 33 1545 1291 219 35 1740 1389 230 31 1733 1491 209 34 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2010 2011 2012 2013 2014* Kopā Nesmagi Smagi Letāli
- 3. Nelaimes gadījumos kopējais cietušo skaits uz 100 000 strādājošiem (2010.g. – 2014.g. ) 3 *Par 2014. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
- 4. Nozares, kurās 2014. gadā visvairāk notikuši nelaimes gadījumi darbā 4 542 483 54 5 241 198 34 9 220 203 14 3 149139 8 2 146 100 41 5 0 100 200 300 400 500 600 Apstrādes rūpniecība Transports un uzglabāšana Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Valsts pārvalde un aizsardzība;obligātā sociālā apdrošināšana Būvniecība kopā nesmagi smagi letāli
- 5. Nozares, kurās 2014. gadā visvairāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā 5 9 5 5 5 3 2 2 2 1 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Transportsun uzglabāšana Lauksaimniecība, mežsaimniecība Apstrādesrūpniecība Būvniecība Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība Finanšuun apdrošināšanas darbības Operācijasar nekustamoīpašumu Valstspārvaldeun aizsardzības;obligātā sociālāapdrošināšana Administratīvoun apkalpojošodienestu darbība
- 6. 2014. gadā kopējā notikušo nelaimes gadījumu skaita dinamika veselības un sociālās aprūpes nozarē *Par 2014. gadu grafikā norādīti operatīvie dati 6 119 110 9 0 132 125 7 0 95 91 4 0 0 20 40 60 80 100 120 140 2012 2013 2014* Kopā Nesmagi Smagi Letāli
- 7. Veselības un sociālās aprūpes nozarē nodarbinātajiem visbiežāk traumētās ķermeņa daļas 7
- 8. Veselības un sociālās aprūpes nozarē nodarbinātajiem visbiežāk konstatētie traumēšanas faktori Krišana, pakrišana 45% Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens 25% Fiziskā spriedze skeleta muskuļu sistēmā 22% Saduršanās ar kustībā esošiem priekšmetiem, objektiem, t.sk. transportlīdzekļiem 8% 8
- 9. 2014. gadā veselības un sociālās aprūpes nozarē notikušie smagie nelaimes gadījumi darbā Nelaimes gadījums darbā notika ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgu. Ierodoties darbā ārsta palīgs jutās labi. Dežūra bija saspringta, izsaukumu skaits bija diezgan liels un arī fiziski noslogots. Daudzos izsaukumos pacienti bija jātransportē uz nestuvēm. Iekāpjot NMPD automašīnas salonā un aprūpējot pacientu, ārsta palīgs sajuta diskomfortu krūtīs, roku tirpoņu un sāpes kreisajā plecā. Saņēmis medicīnisko palīdzību, ārsta palīgs jutās labi un turpināja maiņu. Naktī izsaukumu praktiski nebija un ārsta palīgs par veselības problēmām nesūdzējās. Tomēr no rīta ārsta palīgs sajuta atkal pēkšņas sāpes krūtīs, nespēku, svīšanu, nemieru un baiļu sajūtu. Tajā brīdī cietušais vēl atradās darbā un pēc palīdzības vērsās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Pēc veiktajiem izmeklējumiem, cietušajam tika konstatēts miokarda infarkts. Cietušā vecums – 60 gadi, darba stāžs amatā – 5 gadi Nelaimes gadījuma cēloņi: 1.Fiziski smags darbs; 2.Psiholoģiski un emocionāli smags darbs. 9
- 10. 2014. gadā veselības un sociālās aprūpes nozarē notikušie smagie nelaimes gadījumi darbā Radioloģijas nodaļas vadītāja ieradās savā darba vietā slimnīcā. Pirms operācijas viņai bija jāapskata pacients, kurš atradās citā stāvā. Lai nokļūtu pie minētā pacienta, nodaļas vadītāja devās uz liftu. Vienā no lifta kabīnēm viņa ieraudzīja savu kolēģi, kurš no lifta iekšpuses turēja lifta durvju atvēršanas pogu ar mērķi sagaidīt radioloģijas nodaļas vadītāju. Lai ātrāk nokļūtu liftā, viņa sāka steigties, kā rezultātā zaudēja līdzsvaru un iekrita liftā uz grīdas, kājām paliekot nedaudz ārpus lifta. Cietušās kolēģis viņu ievilka dziļāk liftā un tā kā viņa pati saviem spēkiem piecelties nevarēja, tika nogādāta uzņemšanas traumpunktā. Darbiniece guva smagu potītes lūzumu. Cietušās vecums – 51 gadi, darba stāžs amatā – 4 gadi Nelaimes gadījuma cēloņi: Darba aizsardzības instrukcijas neievērošana no darbinieces puses, kas nosaka, ka darbiniekiem pārvietojoties pa slimnīcas telpām (kāpnēm, stāvvietu, ejot cauri durvīm un izmatojot liftu) un teritoriju jābūt uzmanīgiem un nedrīkst steigties. 10
- 11. 2014. gadā veselības un sociālās aprūpes nozarē notikušie smagie nelaimes gadījumi darbā Slimnīcas datu operatore ieradās darbā un devās uz administrācijas ēku, kur pie vadītājas parakstījās par darba grafiku. Izejot no administrācijas ēkas, darbiniece uz kāpnēm ar diviem pakāpieniem paslīdēja un krita vienlaicīgi atbalstoties uz savas kreisās rokas. Saskaņā ar cietušās darbinieces paskaidrojumu uz kāpnēm bija apmēram 5 cm bieza sniega sega, kā rezultātā viņa paslīdēja un krita. Kritiena rezultātā viņa guva rokas lūzumu. Cietušās vecums – 63 gadi, darba stāžs amatā – 13 gadi Nelaimes gadījuma cēloņi: Darbinieces nepietiekoša uzmanība pārvietojoties pa slimnīcas teritoriju. 11
- 12. 2014. gadā veselības un sociālās aprūpes nozarē notikušie smagie nelaimes gadījumi darbā Atrodoties izsaukumā, ārsta palīdze, ņemot pacientu aiz padusēm (pacienta aptuvenais svars - 80 kg), pārvietoja to no sēdkrēsla uz guļratiem. Paceļot pacientu, darbiniece pēkšņi sajuta asas sāpes mugurā, taču, domādama, ka sāpes pāries, turpināja strādāt. Pēc medicīniskās palīdzības viņa vērsās tikai nākamajā dienā. Pēc izmeklējumu veikšanas, cietušajai darbiniecei tika veikta mugurkaula operācija. Pildot darba pienākumus darbiniece bija guvusi lūzumu. Cietušās vecums – 54 gadi, darba stāžs amatā – 4 gadi Nelaimes gadījuma cēloņi: Nepilnīga darbinieces apmācība smagumu pārvietošanā (konkrētajā gadījumā, pārvietojot pacientu no sēdkrēsla uz guļratiem). Darba drošības instrukcijā nav norādīti droši darba paņēmieni un metodes, veicot pacienta pārvietošanu, izmantojot paceļamos ratus. 12
- 13. Veselības nozarē cietušā darbinieka vidējais portrets 2014. gadā Nelaimes gadījumā darbā cietusi: •47 gadus jauna sieviete (pilsone) ar 6 gadu darba stāžu; •Profesija – visbiežāk ārsta palīgs; •Nelaimes gadījums darbā noticis trešdienā līdz pulksten 12:00 dienā; •Darba nespēja ilgusi vidēji 6 dienas. 13
- 14. VDI sagatavoto letālo NG Aktu par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, kas nav saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību (“dabīgās nāves”) skaits *Par 2014. gadu grafikā norādīti operatīvie dati 14 35 30 54 37 40 34 0 10 20 30 40 50 60 2012 2013 2014* Ar darba vides riska faktoru iedarbību nesaistīti letālie NG kopā "Dabīgās nāves"
- 15. VDI izmeklēto letālo darbā notikušo nelaimes gadījumu, kas nav saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību (t.sk.“dabīgās nāves”) sadalījums pa nozarēm 15
- 16. Paldies par uzmanību Rīga, 20.02.2015
Hinweis der Redaktion
- 2014. gadā notikuši 1733 nelaimes gadījumi darbā, šobrīd izmeklēti 209 smagi, 34 – letāli un 1491 nesmags nelaimes gadījums darbā. Pēc pašreizējās informācijas un statistikas ir redzams, ka 2014. gadā salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais nelaimes gadījumu skaits principā ir nemainīgā līmenī, jo runāt par samazinājumu pagaidām ir pāragri tāpēc, ka viena daļa smago un letālo nelaimes gadījumu vēl atrodas izmeklēšanā. Attiecībā uz vieglajiem nelaimes gadījumiem darbā ir redzams, ka tie gan ir palielinājušies, un palielinājušies tie ir par 7,3%. Smagie nelaimes gadījumi pēc pašreizējās informācijas arī ir samazinājušies (9 %), savukārt letālie, ir palielinājušies (šobrīd par 9,7%), bet diemžēl letālo skaits būs lielāks. Runājot par smagajiem nelaimes gadījumiem, tad tie nepārsniegs 2013. gada līmeni, jo šobrīd izmeklēšanā vēl atrodas 6 smagie nelaimes gadījumi, kas varētu nākt klāt.
- Eiropas Savienībā letālie nelaimes gadījumi darbā uz 100 000 nodarbināto ir 1.9.
- Apstrādes rūpniecība nemainīgi kā visus iepriekšējos gadus nelaimes gadījumu darbā skaita ziņā ir pirmajā vietā. Šajā nozarē visvairāk nelaimes gadījumi notikuši kokapstrādē, pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. No 542 notikušajiem nelaimes gadījumiem 18,5 % notikuši kokapstrādes nozarē, 16,4 % - pārtikas produktu ražošanā un 16,6 % - gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Kā piemēru kokapstrādē var minēt nelaimes gadījumu, kurā gāja bojā 48 gadus vecs strādnieks, kurš nezināmu iemeslu dēļ nolēma novērst tehnisku kļūmi, kas bija radusies šķeldotāja darbības laikā. Pēc kāda laika cietušā kolēģis ievēroja, ka cietušais ir stingri piespiests pie šķeldotāja pārvada, kā arī nav atslēgta elektropadeve. Pieejot tuvāk, kolēģis ieraudzīja, ka cietušajam šķeldotāja pārvadā ir iespiesta roka. No gūtajām traumām viņš slimnīcā nomira. Šis nelaimes gadījums nebūtu noticis, ja darbinieks nebūtu izdomājis pats kaut ko remontēt, jo nelaimes gadījuma dienā, cietušajam bija dots pavisam cits uzdevums. Pie šķeldotāja viņam tobrīd nekas nebija jādara. Otrs lielākais nelaimes gadījums skaits ir transporta un uzglabāšanas nozarē. Vissatraucošākais ir tieši lielais letālo nelaimes gadījumu skaits šinī nozarē. Salīdzinot ar 2013. gadu tad 2014. gadā šajā nozarē letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis par 125%. Te gan ir jāatzīmē tas, ka tie gandrīz visi ir Ceļu satiksmes negadījumi, kur Valsts darba inspekcija neko daudz ietekmēt nevar. ‘ Jāpiebilst kā arī būvniecībā salīdzinot ar 2013. gadu, kad šinī nozarē bija vislielākais letālo nelaimes gadījumu skaita samazinājums 7 gadu laikā, ir redzams, ka 2014. gadā tas diemžēl atkal ir pieaudzis. Un 2014. gadā tas ir pieaudzis jau par 66 %. Būvniecības nozarē notikuši 2 nelaimes gadījumi, kuros nodarbinātie gāja bojā strādājot tranšejās, viens no 5 letālajiem būvniecībā ir bijis CSN, veicot elektropārvades līnijas rekonstrukcijas darbus, kā arī veicot logu montāžas darbus, nodarbinātais izkrita pa piektā stāva logu. Jāatzīmē, ka 2014. gadā veicot būvdarbus tranšejās kopā notikuši 4 nelaimes gadījumi, kur darbu laikā gājis bojā nodarbinātais. Divi nelaimes gadījumi ir bijuši tieši būvniecības nozarē, savukārt pārējie divi ir bijuši citās nozarēs. (Valsts pārvaldē un operācijas ar nekustamo īpašumu).
- Kā jau minēju iepriekš, tad 2014. gadā salīdzinot ar 2013. gadu, transporta nozarē bojā gājušo skaits ir palielinājies par 125 %. Tā kā šis lielais bojā gājušo skaits šinī nozarē jāsaka, ka ir kliedzošs, tad 2015. gadā Valsts darba inspekcija organizēs kampaņu, kuras laikā kopā ar Valsts policiju pārbaudīsim darba un atpūtas laika ievērošanu. Kopā ar policiju tiks taisīti reidi, kuru laikā uz šosejām tiks pārbaudīti komerctransports. Policija pārbaudīs šoferus savas kompetences ietvaros, savukārt mēs aptaujāsim šoferus par darba apstākļiem, darba līgumu esamību vai neesamību, vai ir veiktas obligātās veselības pārbaudes, kā tiek ievērots darba un atpūtas laiks utt. Te gan jāatzīmē, ka letālo nelaimes gadījumu skaits, kas saistīts ar CSN ir lielāks, jo arī citās nozarēs darbinieki, pildot darba pienākumus ar uzņēmuma automašīnu, iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā un gājuši bojā. Otro vietu bojā gājušo skaita ziņā dala trīs nozares. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība un būvniecība. Runājot par letālajiem nelaimes gadījumiem darbā, tad gribas piebilst to, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2014. gadā bija tendence pieaugt tādiem nelaimes gadījumiem darbā (3 ng), kuri sākotnēji šķita, ka varētu būt nesaistīti ar darba vides risku iedarbību, citiem vārdiem sakot, sākotnēji varēja šķist, ka tie būs tā saucamās dabīgās nāves. Kā piemēru var minēt kravas automobiļa vadītāju – tālbraucēju, kurš ārzemēs savas automašīnas kabīnē tika atrast miris. Sākotnēji varētu domāt, ka darbiniekam pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis un veselības problēmas nav saistāmas ar pienākumu pildīšanu. Tomēr izmeklēšanas laikā tika pierādīts, ka nāves cēlonis tomēr ir saistīts ar darba vides faktoru iedarbību.
- Kaut arī par 2014. gadu šobrīd vēl ir operatīvie dati, tomēr gribās domāt, ka veselības un sociālās aprūpes nozarē notikušo nelaimes gadījumu skaits būtiski nemainīsies. Šobrīd, 2014. gadā salīdzinot ar 2013.gadu, gan kopējais, gan vieglo, gan smago nelaimes gadījumu skaits ir samazinājies. Kopējais skaits samazinājies par 28%, vieglo – par 27%, smago – par 42%. Pozitīvi ir tas, kas veselības un sociālās aprūpes nozarē nav noticis neviens letāls nelaimes gadījums, kas būtu bijis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību. No visiem valstī kopā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā 5,5 % ir notikuši veselības un sociālās aprūpes nozarē.
- Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens – šeit visbiežāk ir notikuši nelaimes gadījumi, kad agresīvi pacienti traumē medicīnas personālu.
- Kā jau minēju pie letālajiem nelaimes gadījumiem, tad 2014. gadā veselības nozarē reģistrēts nelaimes gadījums, kurš sākotnēji varēja šķists, ka būs nesaistīts ar darba vides faktoru iedarbību, bet tomēr šis gadījums bija klasificējams kā nelaimes gadījums darbā.
- Šāds līdzīgs nelaimes gadījums notika arī pāris gadus atpakaļ, kad dakteris nesot bērnu guva līdzīgu muguras traumu.
- Pirmajā mirklī var šķist, ka dabīgās nāves ir samazinājušās, bet diemžēl šobrīd apgalvot to nevar, jo vēl kāda daļa letālo nelaimes gadījumu arvien atrodas izmeklēšanā. Dabīgo nāvju skaits noteikti 2014. gadā būs lielāks nekā 2013. gadā.
- Vislielākais dabīgo nāvju skaits 2014. gadā bija tieši jau iepriekš minētajā transporta nozarē. No šobrīd 40 letālajiem nelaimes gadījumiem, kas nav bijuši saistīti ar darba vides faktoru iedarbību 12 ir bijuši transporta nozarē un visi diemžēl ir bijuši tā sauktās dabīgās nāves. Visbiežāk nāve darba vietās tiek konstatēta vīriešiem, kuru vidējais vecums ir apmēram 53 gadi un kuru nāvi izraisījušas dažādas sirds-asinsvadu sistēmas slimības. Cēloņi, kas veicinājuši nāves iestāšanos protams var būt visdažādākie. Te var minēt to, ka vīriešu dzīves veids ir ar lielākiem kaitīgajiem ieradumiem (piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustība, vienveidīgs dzīves veids u.c.), kā arī vīrieši pret savu veselību un drošību izturas daudz vieglprātīgāk un pārgalvīgāk nekā sievietes. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, iespējams kādam ir jāstrādā intensīvāk vai pat vairākos darbos, lai spētu uzturēt ģimeni. Šis apstāklis ir ļoti būtisks, jo tas sev līdzi nes daudz lielāku fizisko un psihoemocionālo spriedzi. Iespējams nodarbinātie nepievērš tik lielu uzmanību pilnvērtīgai atpūtai, brīvdienu vai atvaļinājuma izmantošanai kā arī ilgstoša pārpūle, stress darba vietā un pārstrādātas virsstundas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un veicināt dažādu, tostarp, sirds slimību un citu slimību attīstību. Gribu piebilst, ka vecākais dabīgajā nāvē mirušais bija 74 gadus vecs, savukārt jaunākajam darbiniekam bija tikai 27 gadi. 2014.gadā VDI izmeklēja un sagatavoja Aktu par nelaimes gadījumu darbā, kas nebija saistīts ar darba vides riska faktoru iedarbību arī veselības nozarē. Citas nozares – Lauksaimniecība, izglītība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.