Slaidi no Viktorijas Perepjolkinas prezentācijas 2017. gada 5. oktobra SkeptiCafe pasākuma "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" Par Viktoriju: Viktorija Perepjolkina, Dr.psych. ir RSU docente un vadošā pētniece, LZP eksperte psiholoģijas nozarē, personības psiholoģijas apakšnozarē. Vairāk par pasākumu: https://www.facebook.com/events/162750257640060/?acontext=%7B%22source%22%3A5%2C%22page_id_source%22%3A254359611283805%2C%22action_history%22%3A[%7B%22surface%22%3A%22page%22%2C%22mechanism%22%3A%22main_list%22%2C%22extra_data%22%3A%22%7B%5C%22page_id%5C%22%3A254359611283805%2C%5C%22tour_id%5C%22%3Anull%7D%22%7D]%2C%22has_source%22%3Atrue%7D

1. Ieskats zinātniskajā
PERSONĪBAS PSIHOLOĢIJĀ
DR.PSYCH. VIKTORIJA PEREPJOLKINA
05.10.2017., Rīgā, Skepticafe

2. Pamatjautājumi
Kas ir individuālo
atšķirību pamatā?
Kādi ir to iemesli?
Kā var
•aprakstīt
• izmērīt
• izskaidrot
cilvēku individuālās atšķirības?
Kāpēc es esmu tāds,
kāds esmu??
Personības psihologu
interešu lokā ir visi faktori,
kuri nosaka cilvēka
uzvedību, domas un
pārdzīvojumus.

3. Personības jēdziena izpratne psiholoģijā
 Personība ir unikālu īpašību kopums, kas atšķir vienu cilvēku no visiem
citiem.
 Akcentēts uz individualitāti, individuālām atšķirībām.
 Personība ir samērā nemainīga - tās izpausmes (cilvēka tipiskās
reakcijas, uzvedība) ir relatīvi stabili dzīves laikā un psiholoģiski līdzīgās
situācijās.
 Personība ir iekšēji organizētā, tai piemīt noteiktā struktūra.
 Personība ir bioloģisko un sociālo faktoru mijiedarbības rezultāts.

4. Personības teorijas
 Teorija veidojas uz faktu, procesu un parādību
novērošanas, analīzes, aprakstīšanas,
sistematizēšanas un interpretācijas pamata.
Teorijas palīdz mums apvienot visu to, ko mēs
jau zinām, un palīdz saprast kā mums atklāt to,
kas vēl nav zināms.
Personības teorija ir cilvēka
funkcionēšanas modelis,
kas palīdz mums saprast,
izskaidrot, paredzēt un
kontrolēt cilvēka reakcijas
(emocionālas, uzvedības un
kognīciju līmenī).

5. Labas personības teorijas uzdevumi
 Labā personības teorija spēj sniegt atbildes uz 3 fundamentālajiem
jautājumiem:
Kas?
Kā?
Kāpēc?
 Tā nodrošina jēdzienisko kontekstu, kura ietvaros kļūst iespējams saskanīgi
aprakstīt un interpretēt cilvēka uzvedību
 un ļauj izskaidrot un prognozēt uzvedību.

6. Pilnvērtīgai personības teorijai vajadzētu
aptvert 6 jomas:
 1. Personības struktūra (Kā ir personības struktūra?)
 2. Motivācija (Kas mūs motivē?)
 3. Personības attīstība (Kā notiek personības attīstība?)
 4. Psihopatoloģija (Kādi ir personības traucējumu iemesli?)
 5. Psihiskā veselība (Kādi ir psihiskās veselības un personības brieduma
pazīmes?)
 6. Personības korekcija (Kā palīdzēt panākt pozitīvas izmaiņas personībā?)

7. Dažādu teorētiķu pieeja personības
būtības definēšanai
Zilonis kā
realitātes
metafora
Katra personības teorija vairāk
pievēršas tikai dažām cilvēka
funkcionēšanas jomām,
gandrīz pilnībā ignorējot
parējās.

8. Dažādas pieejas personības psiholoģijā
Kognitīvā un sociāli–kognitīvā
pieeja
Biheiviorisms un
iemācīšanās teorijas
Psihoanalīze,
psihodināmiskā
pieeja
Humānistiskā pieeja
Personības iezīmju
pieeja
(tipoloģijas, temperamenta
teorijas)
Fenomenoloģiskā pieeja
Bioloģiskā un
evolucionārā pieeja

9. Personības teoriju “klupšanas akmeņi”
 Katra teorija ir sava laika, vides un kultūras produkts.
 Teoriju iespaido tās autora personības īpatnības, dzīves
pieredze; viņa priekšstatus par cilvēka dabu, unikālo
skatījumu uz pasauli.
 Dogmatisms un nevēlēšanās atkāpties no savas
“pareizības’’.
 Teorijas ir viegli pārprotamas: tulkojumi, jaunvārdi,
metaforas.

10. Personības teoriju vērtēšanas kritēriji
Subjektīvais kritērijs
 Vai teorija palīdz labāk saprast sevi un apkārtējos?
Vispārzinātniskie kritēriji
 Vai teoriju ir iespējams pārbaudīt?
 Vai teorija stimulē turpmākus pētījumus?
 Iekšēja saskaņotība (brīvība no iekšējām pretrunām)
 Vienkāršums
 Plašums (Cik daudz un dažādus fenomenus teorija aptver?)
 Funkcionālā lietderība (Vai teorija palīdz cilvēkiem izprast viņu ikdienas
uzvedību, vai palīdz risināt ikdienas problēmas?)

11. Pseidozinātniska teorija
 Balstās uz atsevišķām cilvēku liecībām, nevis uz empīriskiem pētījumiem.
 Izmanto tikai tos faktus, kas apstiprina teoriju, neizvirza pieņēmumus, ko
varētu atspēkot.
 Izvairās no ekspertu vērtējuma (netiek publicēta zinātniskos izdevumos).
 Pieprasa, lai kritiķi pierāda pretējo, nevis meklē pierādījumus paši.
 Nav saikņu ar citām zinātnes nozarēm, nebalstās uz iepriekšējiem
pētījumiem.
 Izmanto neskaidrus jēdzienus.

12. Pētījuma metodes personības psiholoģija
Svarīgākās pētījuma metodes ir:
 Klīniskā metode un
atsevišķo gadījumu
analīze
 Korelāciju pētījumi
(statistiskā metode)
 Formālie eksperimenti
Novērojums
 Var izmantot dažādas metodes
personības izzināšanai un novērtēšanai.
 Parasti noteiktās teorijas (pieejas) dod
priekšroku noteiktu metožu izmantošanai.
 Neeksistē vienīgā universālā metode, kas
derētu visiem izpētes mērķiem un
situācijām.

13. Kas ir personības iezīmes?
 Personības iezīmes aprakstošā veidā
raksturo noturīgus uzvedības,
domāšanas un emocionālās
reaģēšanas veidus.
 Personības iezīmes raksturo
predispozīciju reaģēt noteiktā
veidā noteiktajās situācijās.

14. Personības iezīmju hierarhiskā struktūra
Tipiskās uzvedības
līmenis
Dimensijas līmenis
Iezīmju līmenis
Specifisko reakciju
līmenis
1.att. Personības iezīmju hierarhiskās struktūras shematisks atspoguļojums

15. Piecfaktoru personības modelis
(Lielais Piecnieks) (Five Factor model, FFM; Costa & McCrae, 1992;
BIG FIVE, Goldberg, 1990):
Ekstraversija
Neirotisms
Atvērtība pieredzei Apzinīgums
Labvēlīgums
Personības
faktori

16. Piecu faktoru modelis (Five
Factor model, FFM; Costa & McCrae,
1992; BIG FIVE, Goldberg, 1990):
N – Neirotisms
E – Ekstraversija
O – Atvērtībā pieredzei
A – Labvēlīgums
C – Apzinīgums
HEXACO modelis
(Lee & Ashton, 2004):
H – Godīgums-pieticība
E – Emocionalitāte
X – Ekstraversija
A – Labvēlīgums
C – Apzinīgums
O – Atvērtībā pieredzei
Populārākie mūsdienu personības iezīmju
modeļi

17. 1 2 3 4 5 6 7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
3334353637383940
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58596061626364
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91 92 93 94 95 96
N
A
CO
E
H
Cutof f : 0.4Minimum: 0.3 Maximum: 0.78
LPA-v3 iekšējā struktūra apgalvojumu līmenī (6 faktoru risinājums,
izmantojot galveno komponentu metodi ar promaksa rotāciju

18. LPA-v3 apakšskalas
Faktoru svari
h1. 2. 3. 4. 5. 6.
N_Trauksmainība 0,78 0,03 -0,17 -0,10 0,05 -0,03 0,65
N_Nenoturība pret stresu 0,75 -0,22 0,12 -0,12 -0,19 0,05 0,68
N_Depresivitāte 0,69 -0,07 -0,20 -0,24 0,08 -0,04 0,58
N_Jutīgums 0,67 0,09 0,15 -0,12 -0,13 -0,26 0,58
C_Pašdisciplīna -0,30 0,72 0,02 0,04 -0,13 0,14 0,65
C_Čaklums 0,04 0,72 -0,08 0,01 0,35 -0,09 0,65
C_Akurātība 0,00 0,71 0,13 0,06 -0,16 0,11 0,56
C_Apdomība 0,05 0,70 0,16 -0,25 -0,04 -0,02 0,58
A_Saticība -0,11 0,16 0,74 0,05 -0,01 0,22 0,64
A_Piekāpība -0,06 -0,15 0,68 -0,17 -0,09 0,09 0,53
A_Paklausība 0,05 0,28 0,68 0,10 -0,19 0,06 0,59
A_Savaldība -0,52 0,05 0,55 -0,07 0,20 0,13 0,64
E_Sabiedriskums 0,02 0,01 0,08 0,82 -0,02 -0,12 0,70
E_Sociālā_drosme -0,26 0,08 -0,19 0,72 0,26 -0,08 0,70
E_Dzīvesprieks -0,32 -0,12 0,08 0,72 0,07 -0,02 0,64
E_Avanturīsms -0,19 -0,15 -0,30 0,43 0,14 -0,22 0,40
O_Kultūra 0,07 -0,02 0,02 0,04 0,70 0,09 0,51
O_Kreativitāte -0,12 0,00 -0,19 0,18 0,68 0,05 0,55
O_Tolerance -0,03 -0,17 0,11 0,17 0,63 -0,05 0,47
O_Zinātkāre -0,22 0,15 -0,26 -0,19 0,61 -0,06 0,56
H_Pieticība -0,15 -0,04 -0,03 -0,16 0,03 0,74 0,60
H_Vienkāršība -0,17 -0,16 0,10 -0,23 -0,20 0,73 0,69
H_Krietnums 0,06 0,19 0,33 0,08 0,22 0,64 0,62
H_Patiesums 0,00 0,29 0,26 -0,01 0,05 0,61 0,52
LPA-v3 iekšējā struktūra
Neirotisms
11,72%
Apzinīgums
10,25%
Labvēlīgums
9,83%
Ekstraversija
9,57%
Atvērtība
pieredzei
9,27%
Godīgums-pieticība
8,92%
59,57%
no
dispersijas
(Izpētošāgalvenokomponentuanalīzearvarimaksarotāciju)

19. Latvijas personības aptaujas (LPA-v3) pantu savstarpējo korelāciju grafisks
atspoguļojums (pantu kārtas nr. attēlā nesakrīt ar to kārtas nr. aptaujas galā
versijā!!!)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
7071
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
Neirotisms
Esktraversija
Atvērtība_pieredzei
Apzinīgums
Labvēlīgums
Godprātība
Neirotisms
Esktraversija
Atvērtība_pieredzei
Apzinīgums
Labvēlīgums
Godprātība
Cutof f : 0.3Minimum: 0.2 Maximum: 1
Godīgums -pieticība

20. Neirotisms (emocionālā stabilitāte)
Emocionāli
stabils
Emocionāli
nestabils
Raksturo
adaptivitāti
pretstatā
emocionālai
nestabilitātei.

21. Ekstraversija
Intraversija Ekstraversija
Raksturo starppersonu
saskarsmes biežumu un
intensitāti, aktivitātes līmeni,
vajadzību pēc stimulācijas
un spēju priecāties.

22. Atvērtība pieredzei
Zema atvērtība Augsta
atvērtība
Raksturo jaunās
pieredzes gūšanas
aktivitāti, ievirzi uz
nezināmā izpētīšanu
un toleranci pret to.

23. Apzinīgums
Zems
apzinīgums
Augsts
apzinīgums
Raksturo pašdisciplīnas,
organizētības, akurātības,
apdomības līmeni
mērķtiecīgā darbībā.

24. Labvēlīgums
Zems
labvēlīgums =
naidīgums
Augsts
labvēlīgums
Raksturo cik cilvēks ir
patīkams saskarsmē un
cik lielā mērā viņš/viņa
ir uz sadarbību vērsts.

25. N un E dimensiju rezultātu kombinācijas
interpretācija
Emocionāli nestabils
(Neirotisms)
Emocionāli stabils
EkstraversijaIntroversija

26. Pētījumos atklāts…

27. Komandas darbs
 Labam komandas darbam svarīgs ir:
 augsts labvēlīgums
 augsts apzinīgums
 zems neirotisms.

28. Līderības pētījumu meta-analīze
 Meta-analīzes (Judge, Bono, Ilies, & Gerhardt, 2002) rezultāti
parāda, ka kopējā Lielā Piecnieka korelācija ar līderību ir 0,48.
 Atsevišķo personības faktoru vidējas korelācijas ir:
 Ekstraversija = 0,31
 Apzinīgums = 0,28
 Atvērtība pieredzei = 0,24
 Neirotisms = - 0,24
 Labvēlīgums = 0,08.

29. Pētījumos ir atklāts, ka ...
 Labvēlīgums ir saistīts ar sociālajām interesēm, svarīgs, ja ir
nepieciešama sadarbība ar citiem.
 Izteikts labvēlīgums var būt traucējošs biznesa aktivitātēs.
 Vadītāji ar augstiem labvēlīguma rādītājiem uzrāda zemāku
autonomiju darbā.

30. Vai uzņēmēji atšķiras no menedžeriem?
Vs.
Uzņēmējs Menedžeris

31. Metaanalīžu pētījumu rezultāti
Vs.
Uzņēmējs Menedžeris
Augstāki rādītāji:
•Nosliecē uz risku
•Apzinīgumā
•Atvērtībā pieredzei
Augstāki rādītāji:
•Neirotismā
•Labvēlīgumā

32. Vai personības iezīmes tiešām ir
iedzimtas?

33. Dvīņu pētījumi: Ekstraversija
0.48
0.18
0.53
0.19
0
0.2
0.4
0.6
Monozigotiskie dvīņi Dizigotiskie dvīņi
vid.korel.koef.
Ekstraversija
vīrieši
sievietes
Avots: Rezultāti iegūti balstoties uz piecu apjomīgu piecās valstīs
veikto dvīņu pētījumu meta-analīzi (Loehlin, 1992).
Jang et al., 2002
o Monozigotisko dvīņu pāros
oKanādā = 0,47
o Vācijā = 0,47
o Dizigotisko dvīņu pāros
o Kanādā = 0,22
o Vācijā = 0,21
Ekstraversija ir iedzimta (Loehlin,
1992)
o Vīriešiem - par 54-80%
o Sievietēm - par 56-70%

34. Dvīņu pētījumu rezultāti
Ģenētiskie faktori izskaidro (pārskatam skat. De
Jang et al., 1996; Bouchard & McGue, 2003):
 Ekstraversija - 49%-57%
 Neirotisms - 41%-58%
 Atvērtība pieredzei - 45%-61%
 Labvēlīgums - 33%-52%
 Apzinīgums - 38%-53%.

35. Ģenētisko un vides faktoru nozīme
personības iezīmju variācijā
35%40% 5% 20%
Iedzimtība
Individuālā ģimenes
ietekme (katra
bērna situācija
ģimenē ir unikāla)
Kopējā ģimenes
ietekme
(kopējās vides
faktors)
Citi
faktori
(Dunn & Plomin, 1990)
Personības stabilitāti nosaka gēni, pārmaiņas personībā – vide.

36. Personības neirozinātne
 Katrs Lielā Piecnieka personības faktors ir saistīts ar noteiktu galvas smadzeņu
apgabalu (tās aktivitāti un lielumu).
 Ekstraversija ir saistīta ar smadzeņu daļu, kas ir saistīta ar jūtību pret
apbalvojumiem.
 Neirotisms ir saistīts ar tiem smadzeņu apgabaliem, kas atbild par
negatīvām emocijām un jūtīgumu pret draudiem un sodiem.
 Labvēlīgums ir saistīts ar tiem smadzeņu apgabaliem, kas apstrādā
informāciju par citu cilvēku nodomiem, emocijām un psihisko stāvokli.
 Apzinīgums ir saistīts ar prefrontālajām galvas smadzeņu garozas daivām,
kas atbild par plānošanu un apzināti kontrolēto uzvedību.
Kolins De Jangs (De Young, 2010)

37. Magnetic
resonance
imaging of 116
(58 male)
healthy adults
Lielā Piecnieka iezīmju
lokalizācija smadzenēs
(DeYoung et al., 2010)

38. Paldies, par uzmanību!