Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"

1. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA
LATVIJĀ
27.09.2017.
Mārtiņš Bitāns
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

2. Kāda ir Latvijas augstākās izglītības sistēma?
Galvenais mērķis – kvantitāte, rezultātā cieš kvalitāte
Kā līdz tam nonācām?
Pārāk daudz studiju programmu Nespēja atšķirt labu izglītības kvalitāti no
sliktas Vājas kvalitātes studiju programmas dominē
Ko darīt?
Mainīt izglītības politikas mērķi: no kvantitātes uz kvalitāti
Saturs
2

3. Augstskolu skaits uz miljonu iedzīvotāju
Avots: Pasaules Banka
0
5
10
15
20
25
30
Latvija
Igaunija
Islande
Moldova
Bosnija
Slovēnija
Gruzija
Dānija
Lietuva
Kipra
Šveice
Norvēģija
Polija
Īrija
Portugāle
ASV
Melnkalne
Malta
Francija
Austrija
Somija
Nīderlande
Beļģija
Bulgārija
Čehija
Koreja
Ungārija
Ukraina
Krievija
Slovākija
Horvātija
Grieķija
Kanāda
Japāna
Rumānija
Zviedrija
Spānija
Vācija
Lielbritānija
Izraēla
Singapūra
Itālija
Honkonga
Turcija
Latvija – pasaules līderis augstskolu skaita ziņā
3

4. Nekur pasaulē daudz augstskolu nenozīmē labāku augstāko
izglītību
0
5
10
15
20
25
30
35
0 5 10 15 20 25 30
Augstskoluīpatsvarspasaules
TOP1000,%
Augstskolu skaits uz miljonu iedzīvotājuAvots: Pasaules Banka
4

5. Studentu skaits
(izmaiņas 2010.-2015. gadā, %)
Avots: Eurostat
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
Lietuva
Slovēnija
Latvija
Polija
Slovākija
Ungārija
Igaunija
Portugāle
Čehija
Itālija
Lielbritānija
Zviedrija
Bulgārija
Somija
Spānija
Grieķija
Francija
Horvātija
Īrija
Beļģija
Kipra
Vācija
Šveice
Norvēģija
Austrija
Malta
Nīderlande
Dānija
-23.7%
Pēdējo gadu laikā studentu skaita kritums bijis dramatisks
5

6. Turklāt arī esošo mācībspēku skaits nav pietiekams
18.7 16.6 13.9 17.0 15.9 20.1 23.5 12.2 11.9 31.0 27.3
0
5
10
15
20
25
30
35
Oslo
Universitāte
Upsalas
Universitāte
Orhūsas
Universitāte
Helsinku
Universitāte
Turku
Universitāte
Ālto
Universitāte
Oulu
Universitāte
Tartu
Universitāte
Viļņas
Universitāte
Latvijas
Universitāte
Rīgas
Tehniskā
universitāte
Studentu/pasniedzēju skaita attiecība
6

7. Studentu/pasniedzēju skaita attiecība arī vidēji Latvijā viena
no "nepareizākajām"
0
5
10
15
20
25 Čehija
Beļģija
Itālija
Latvija
Rumānija
Francija
Kipra
Slovēnija
Lietuva
Lielbritānija
ES
Nīderlande
Somija
Polija
Ungārija
Austrija
Igaunija
Portugāle
Slovākija
Bulgārija
Spānija
Vācija
Dānija
Zviedrija
Malta
Luksmebu…
Studentu/pasniedzēju skaita attiecība augstākajā izglītībā 2015. gadā
7
Avots: Eurostat

8. Avots: Eiropas Komisija
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
Itālija
Beļģija
Lielbritānija
Portugāle
ASV
Austrālija
Nīderlande
Austrija
Vācija
Somija
Dānija
Slovēnija
Norvēģija
Francija
Brazīlija
Čehija
Igaunija
Latvija
Akadēmiskā personāla atalgojums nav starptautiski
konkurētspējīgs
Profesoru atalgojums
(2010. gads, eiro vidēji mēnesī (bruto), PPP)
8

9. Tādēļ daudzi pasniedzēji "mētājas" – strādā nepilnu slodzi
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Latvija
Slovēnija
Austrija
Vācija
Lietuva
Nīderlande
Beļģija
Kipra
Igaunija
Bulgārija
Dānija
Horvātija
Portugāle
Lielbritānija
Spānija
Ungārija
Zviedrija
Slovākija
Polija
Francija
Avots: UNESCO/OECD/Eurostat
Akadēmiskais personāls, kas strādā nepilnu slodzi
(2015. gads, %)
9

10. Avots: Eurostat
0
2
4
6
8
10
12
14
Latvija
Bulgārija
Itālija
Igaunija
Slovākija
Slovēnija
Ungārija
Dānija
Zviedrija
Lietuva
Grieķija
Lielbritānija
ESvidēji
Horvātija
Kipra
Spānija
Vācija
Portugāle
Austrija
Somija
Francija
Rumānija
Nīderlande
Beļģija
Akadēmiskais personāls noveco
Akadēmiskais personāls, kas vecāks par 65 gadiem
(2015. gadā, %)
10

11. Zinātnisko un tehnisko žurnālu raksti
(2007.-2013. gadā, uz 10 000 iedzīvotāju)
Avots: Pasaules Banka
0
20
40
60
80
100
120
140
Šveice
Dānija
Zviedrija
Somija
Austrālija
Singapūra
Norvēģija
Nīderlande
Slovēnija
Islande
Kanāda
Jaunzēlande
Lielbritānija
Īrija
Izraēla
Beļģija
Austrija
ASV
Vācija
Čehija
Grieķija
Francija
Spānija
Monako
Portugāle
Koreja
Horvātija
Itālija
Igaunija
Luksemburga
Japāna
Lietuva
Slovākija
Polija
Ungārija
Serbija
Kipra
Rumānija
Malta
Latvija
Bulgārija
Turcija
Tunisija
Čīle
Ķīna
Krievija
Zinātnisko publikāciju skaita ziņā Latvija jūtami atpaliek no
kaimiņvalstīm
11

12. Avots: SCImago Journal & Country Rank
0
4
8
12
16
20
24
Šveice
Islande
Nīderlande
Dānija
ASV
Zviedrija
Izraēla
Lielbritānija
Somija
Kanāda
Beļģija
Vācija
Norvēģija
Austrija
Francija
Austrālija
Jaunzēlande
Itālija
Īrija
Singpūra
Spānija
Japāna
Igaunija
Ungārija
Grieķija
Portugāle
Čīle
Koreja
Slovēnija
Kipra
Luksemburga
Čehija
Bulgārija
Polija
Slovākija
Turcija
Moldova
Lietuva
Indija
Ēģipte
Latvija
Jordāna
Horvātija
Maroka
AAE
Baltkrievija
Krievija
Ķīna
Rumānija
Ukraina
Serbija
Arī zinātnisko publikāciju kvalitātes ziņā Latvija jūtami atpaliek
12
Vidējo atsauksmju skaits uz vienu zinātnisko publikāciju
(2007.-2016. gadā)

13. Avots: Eurydice Report 2017
Latvijā mācībspēki netiek ārēji novērtēti
13
Pats personāls
Arodbiedrības
Neatkarīgi vērtētāji
(QAAs)
Darba devēju
organizācijas
Studenti
Ministrija (aģentūra)

14. Labākās Latvijas universitātes kvalitātes ziņā zem Somijas
reģionālajām augstskolām, kā arī Igaunijas un Lietuvas augstskolām
102. Helsinku Universitāte
137. Ālto (Aalto) Universitāte
276. Turku Universitāte
314. Tartu Universitāte
357. Jiveskiles (Jyväskylä) Universitāte
380. Tamperes Tehnoloģiju universitāte
401.-410. Viļņas Universitāte
411.-420. Oulu Universitāte
451.-460. Austrumsomijas Universitāte
501.-550. Lapēnrantas (Lappeenranta) Tehnol. univers.
551.-600. Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte
551.-600. Åbo Akademi universitāte
551.-600. Tamperes Universitāte
601.-650. Tallinas Tehnoloģiju universitāte
651-700. Rīgas Tehniskā universitāte
701.-750. Latvijas Universitāte
701.-750. Kauņas Tehnoloģiju universitāte
801.-1000. Vītauta Dižā universitāte
90. Helsinku Universitāte
190. Ālto (Aalto) Universitāte
201.–250. Tamperes Universitāte
251.–300. Oulu Universitāte
301.–350. Austrumsomijas Universitāte
301.–350. Tartu Universitāte
351.–400. Turku Universitāte
401.–500. Jiveskiles (Jyväskylä) Universitāte
501.–600. Lapēnrantas (Lappeenranta) Tehn. univers.
501.–600. Tamperes Tehnoloģiju universitāte
601.–800. Tallinas Tehnoloģiju universitāte
601.–800. Viļņas Universitāte
801.–1000. Latvijas Universitāte
801.–1000. Rīgas Tehniskā universitāte
1001.+ Kauņas Tehnoloģiju universitāte
14
2017.-2018.gads

15. Ja gribam globāli konkurētspējīgu tautsaimniecību, arī izglītības
saturam jābūt līdzvērtīgam pasaules labākajiem standartiem
15
"Es nevaru pieļaut, ka dažviet Eiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēkiem tiek pārdota
zemākas kvalitātes pārtika, nekā citās valstīs, neraugoties uz to, ka iepakojums un zīmols ir identiski".
Žans Klods Junkers, 2017.gada 13.septembris

16. KO DARĪT?
16

17. Beidzot ir jāsāk reformas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai
17
Izglītības kvantitāte
Izglītības
kvalitāte

18. Kā vienmēr, reformas sākamas ar sāpīgo
18
ĪSTERMIŅĀ
Nekvalitatīvo
studiju programmu
slēgšana
VIDĒJĀ TERMIŅĀ
Studiju programmu
kvalitātes celšana
ILGTERMIŅĀ
Latvijas augstskolu
starptautiskā
konkurētspēja

19. Mērķis tuvākajos gados – atsijāt graudus no pelavām
19

20. 0
5
10
15
20
25
30
Latvija
Igaunija
Islande
Moldova
Bosnija
Slovēnija
Gruzija
Dānija
Lietuva
Kipra
Šveice
Norvēģija
Polija
Īrija
Portugāle
ASV
Melnkalne
Malta
Francija
Austrija
Somija
Nīderlande
Beļģija
Bulgārija
Čehija
Koreja
Ungārija
Ukraina
Krievija
Slovākija
Horvātija
Grieķija
Kanāda
Japāna
Rumānija
Zviedrija
Spānija
Vācija
Lielbritānija
Izraēla
Singapūra
Itālija
Honkonga
Turcija
OECD vidējais = 9.8
Augstskolu skaits
(uz miljonu iedzīvotāju)
Avots: Pasaules Banka
Latvija – pasaules līderis augstskolu skaita ziņā
20

21. Sākums – noteikt mērāmus kritērijus un izvērtēt augstskolas
Studiju programmu akreditācija atbilstoši Ziemeļvalstu labās prakses standartiem:
Nepieciešamie kritēriji augstskolu kvalitātes izvērtēšanai
Pasniedzēju kvalifikācija:
publikāciju skaits starptautiski recenzētos žurnālos;
citējamības indekss;
sadarbības projekti ar pasaules TOP 100 augstskolām.
Mācību īpatsvars angļu valodā:
bakalaura programmās – 30%;
maģistra programmās – 50%.
Ārvalstu pasniedzēju skaits: vidēji 4% 20%
Papildus – ārējo vērtētāju viedoklis (darba devēji, IZM, neatkarīgie vērtētāji)
21

22. Reforma dotu papildu finansējumu studiju kvalitātes uzlabošanai
Studiju programmu akreditācija atbilstoši Ziemeļvalstu labās prakses standartiem
Akreditācijas rezultātu publiskošana – studiju programmu tops
Studiju programmu skaita būtiska mazināšana: ( 900+ < 500)
Augstskolu skaita mazināšana: 56 20
Pieejamais papildus finansējums atlikušajām augstskolām: vismaz 30 miljoni eiro gadā
Atlikušo valsts augstskolu pārvaldības centralizācija: nozaru ministrijas (VM, LM, utt.) IZM
22

23. 23
Valsts labklājība
Izcilība biznesā
Izcilība augstskolā