Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista, bijušā LU Ekonomikas un vadības fakultātes studenta Oļega Krasnopjorova pārdomas...

1. Kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu?
(bijušā LU EVF studenta pārdomas
par mūžīgu jautājumu)
Oļegs Krasnopjorovs
galvenais ekonomists,
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvalde
LU EVF, 01.10.2014.

2. Plāns
• 1. Tēmas izvēle
• 2. Laika plānošana
• 3. Literatūras izvēle
• 4. Teorētiskā daļa
• 5. Praktiskā daļa
• 6. Zinātniskā vadītāja izvēle

3. 1. Tēmas izvēle
• Kas šobrīd ir “aktuālāk” – fiskālā politika vai monetārā
politika? nekustamais īpašums vai reālais valūtas kurss?
• “Tēmas aktualitātes pamatojums”: vai diplomdarbam
jāizvēlas “aktuālu” tēmu?
• Nē. Izvēlētai tēmai jāpierāda aktualitāti (tas darāms ļoti
vienkārši pētījuma beigās, kad iegūti labi rezultāti).
• Diplomdarbam ir jāparāda Jūsu stiprās puses. Tēmu
jāizvēlas atbilstoši šim nosacījumam.
• Kādu tēmu izvēlēties? Tēmu, kurā Jums:
– ir unikālas priekšzināšanas (darba pieredze; ~bakalaura darba
tēma; lietišķā interese);
– ir pieejams unikāls datu avots (nepublicētie mikro dati; vai labi
zināt publicēto makro datu specifiku un atrašanās vietu);
– ir interesanta (nav iespējams izgudrot neko jaunu, mocīšot sevi
ar garlaicīgu darbu, mēģinot “izspiest” no sevis 80 lpp…).

4. • Latvijas Bankas konkurss:
– nav domāts pētījumu “outsourcing”;
– konkursa mērķis – dot iespēju studentiem pierādīt sevi;
– tēmu saraksts tikai rekomendējošs (pavadvēstulē ir jāpaskaidro Jūsu
tēmas atbilstību konkursa nolikumam; piem. 1. vieta 2014. gadā
“Evaluation of the Transmission of the Euro Area, Japan and US
Monetary Shocks to the Baltic States”);
– Iepriekšējā gada tēmas (šogad ~15. okt. būs līdzīgas).

5. 2. Laika plānošana
• Mērķis: “Ir jāuzraksta kaut ko uz 80 lpp.”
• Ievads un definīcijas: 20 lpp;
• Teorija no mācību grāmatām: 25 lpp;
• Procentu analīze, descriptive statistics attēli: 25 lpp;
• Secinājumi, literatūras saraksts: 5 lpp.
• Vēl jāaizpilda 5 lapas, nu labi, iekļaušu kādu vienādojumu (neko
sarežģītu nevajag, jo tāpat 5 lapās tam nepietiks vietas).
• => Nekas labs nesanāca tāpēc, ka mērķis definēts nepareizi.

6. • Īsts mērķis “Man ir tikai 80 lpp. lai sevi pierādītu. Citu šādu 80 lapu
vairs nekad nebūs.”
• Teorijās sadaļā uzreiz sākam ar pētāmo modeli (angļu pētnieciskās
literatūras apskats) – no 1. lapas;
• => Mācību grāmatas pārrakstīšanai vienkārši nepietiks vietas;
• Praktiskajā sadaļā analizējam savus modelēšanas rezultātus un
salīdzinām ar zinātniskās literatūras atzinumiem;
• => Procentu analīzei nepietiks vietas; descriptive statistics grafiki –
var, bet ļoti īsi.
• Rakstam 120 lpp., pēc tam koncentrējam savas gaišas domas 80
lapās, īsinām / izdzēšam vājas vietas.

7. • Labu diplomdarbu nav iespējams “no nulles” uzrakstīt 4
mēnešu laikā;
• Diplomdarbu jāsāk rakstīt vismaz iepriekšējā gada oktobrī
=> 8 mēneši;
• Diplomdarbu nedrīkst rakstīt “uz aizstāvēšanas datumu”,
tas jābūt pilnībā gatavs aprīļa beigās (maijā: kritiskā
vērtēšana, uzlabošana, metožu klāsta papildināšana);
• Praktiskus modelēšanas rezultātus jāiegūst vienlaikus ar
teorētiskās daļas tapšanu (citādi atklāsies, ka Latvijā “nav
datu”, “modelis nestrādā”, “nekas nesanāk” utml.)

8. 3. Literatūras izvēle
• Diplomdarbā students izmanto savas smadzenes lai transformētu izcilu
literatūru izcilā pētījumā (teorijas daļa: līdz šim veikto pētījumu kritiskā
analīze; praktiskā daļa: metožu empīrisks pielietojums - modelēšana).
• Ja izmantotā literatūra nav izcila, izcils pētījums nesanāks vienalga cik spējīgs
ir diplomdarba autors.
• Nepieciešamā literatūra: vairāki desmiti jaunu starptautiski atzītu pētījumu,
kas publicēti angļu valodā;
• Nevar balstīt literatūras sarakstu uz (šie materiāli var būt tikai izņēmuma
kārtā):
– mācību grāmatām (it īpaši Latvijā izdotām ievadlīmeņa);
– studiju kursu materiāliem;
– veciem pētījumiem / diplomdarbiem (tagad to visu var izdarīt labāk);
– likumiem, avīžu publikācijām utt.

9. Ievadlīmeņa mācību grāmatas nedod iespēju uzrakstīt izcilu
diplomdarbu vienalga cik spējīgs ir darba autors

• Tālāk seko “Likumi”, “Statistisko datu avoti”, “Internetā publicētie materiāli” …
• Neviens jauns pētījums angļu valodā šajā bakalaura darbā netika izmantots.

10. 
Skaidrs, ka šajā
maģistra darbā būs
tikai aritmētiskie
aprēķini, kas nedos
iespēju autoram
parādīt savu
potenciālu.
Citādi ar šādu
literatūras sarakstu
nevarēja būt,
vienalga cik spējīgs ir
darba autors.

11. 
Nav citas iespējas uzrakstīt labu
diplomdarbu, kā saprast ko līdz
šim veica ārvalstu pētnieki;
Teorijas sadaļa šajā bakalaura
darbā veidota no >100
pētījumiem angļu valodā: dziļa
analīze, nevis vienkārši
pieminēšana.
Protams, izcilās literatūras
izmantošana vēl negarantē izcilu
diplomdarbu (tas ir
nepieciešamais, bet ne
pietiekamais nosacījums).

12. 4. Teorētiskā daļa
• Jāraksta nevis par katru pētījumu jaunajā rindkopā, bet paturot prātā
visus 20-40-80 pētījumus, kritiski pretstatīt tos katrā rindkopā:
Metodes – Dati – Rezultāti.
• "Normatīvo dokumentu analīze, monogrāfiskā metode,
vispārināšanas un salīdzināšanas metodes“ - nav pētījums mūsdienu
izpratnē;
• Nevar pārrakstīt veselas rindkopas, katram teikumam jāatspoguļo
diplomdarba autora intelekts (=> diplomdarba autoram ir jāizmanto
katru teikumu lai parādītu savu intelektu);
• Jāizvairās no pseidozinātniskuma: jāraksta skaidri un viegli uztveramā
valodā.

13. 
Autora potenciāls redzams
jau 1. lapaspusē.
No 1. lapas sākam ar
pētāmiem modeļiem (angļu
pētnieciskās literatūras
kritisks apskats).
Protams, ka šādu 1. lapu
nevar uzrakstīt kad vēl nekas
nav gatavs.
=> Visas diplomdarba
nodaļas tiek vairākkārt
pārrakstītas darbā gaitā, tos
uzlabojot, it īpaši tas attiecas
uz darba sākumu.
Hipotēze
Alternatīvs viedoklis
Teorijas attīstība…

14. Kāds ir autora ieguldījums, pienesums zinātnei?
Nulle. Autora potenciāls nav novērtējams…

Ievadteikumi,
bez kuriem var
iztikt.
Definīciju
pārrakstīšana.

15. 
Jādiskutē par
modelēšanu, nevis
par definīcijām.
Literatūras apskats
– nekritisks.
Pēc būtības visas
inflācijas definīcijas
ir līdzīgas, atšķiras
tikai vārdojums.
Vārdojuma
atšķirībām nav
nekādas nozīmes
“inflācijas politikā”.

16. Kas ir “ūdens”, “lieka teorija” diplomdarbos?
Ievadlīmeņa teorija (visiem zināma), primitīvi (nekritiski) pasniegta


17. Tāds pats… Diplomdarbos nedrīkst nekritiski aprakstīt
vispārzināmas teorijas mācību grāmatu stilā


18. Kāds ir normatīvo dokumentu “analīzes” pienesums
zinātnei? Nulle. Turklāt analīzes šeit nav, regulu
pārrakstīšana diplomdarbos ir pilnīgi lieka 

19. Pseidozinātniskuma piemērs: pastāv lielas bažas vai
autors pats sapratis to ko uzrakstīja
• Būtība ir elementāra (ja es to sapratu pareizi): “izglītības sociālais
ieguvums ņem vērā līdzdalības līmeņa atšķirības iedzīvotājiem ar
dažādu izglītību, savukārt privātais ieguvums to neņem vērā”.
• Tad tieši šādi ir arī jāraksta.


20. • Skaidrā valodā,

koncentrēti un
korekti, nav neviena
lieka vārda.

21. 
Bakalaura darbs
rakstīts skaidrā
valodā, profesionāli
un korekti, bez
liekvārdības.

22. • Sacensties formulu
blīvumā nevajag;
• Dziļu domu ekonomikā
šeit nav.


23. 5. Praktiskā daļa
• “Metodiskie norādījumi”
nosaka apjomu un noformējumu,
bet diemžēl ne darba kvalitātes
standartus.
• Tomēr cik vērtīga / nepieciešama ir mācību grāmatu parakstīšana / tulkošana uz
100 lpp.? Pat ja cietā apvalkā ar zelta burtiem – tam nav zinātniskā pienesuma;
• Tāpat komatu lietošanas pareizība literatūras sarakstā neko nepasaka par
diplomdarba autora intelektu;
• Galvenais – analīzes loģika un dziļums;
• “Procentu analīze” nav pētījums;
• Korelācijas aprēķins – nav pētījums;
• Skaisti attēli – nav pētījums (briesmīgs formatējums var nedaudz pasliktināt darba
vērtējumu, bet izcils noformējums darba kvalitāti neuzlabos);
• Secinājumiem jābūt loģiskiem!

24. “Procentu analīze” – nav praktiskā daļa. Pienesums zinātnei – nulle.
Rēķināt procentus māk visi, autores potenciāls nav novērtējams…
Visiem zināmu datu atspoguļošana tabulās, attēlos utt. neko nepasaka par procesa
būtību un ietekmējošiem faktoriem.

Darba samaksa => Migrācija
tikai autores hipotēze,
nav pierādīta.
Bezjēdzīga procentu pārliešana
no vienas krūzes uz citu…
Alga ↑ => Nodarbinātība ↑?
Tas nav pierādīts.

25. Tā pati “procentu analīze” zinātnesveidīgā apvalkā.
Pienesums zinātnei – nulle. 

26. Korelācijas analīze – nav pētījums (un nav paskaidrota
korelācijas novērtēšanas jēga šajā gadījumā) =>
Pienesums zinātnei – nulle.

Korelācijas koeficienta
“analīze” ļauj noteikt tikai to
vai rādītāju dinamika ir
līdzīga.
Korelācija vēl nenozīmē
cēlonību: tas, ka divi rādītāji
mainās vienā virzienā, vēl
neliecina par to, ka viens
rādītājs ir otrā cēlonis, jau
nerunājot par to, ka tas var
nebūt vienīgais cēlonis.
Ir nepieciešams viennozīmīgs
teorētiskais pamatojums par
cēloņu-seku sakarību starp
mainīgajiem un/vai šīs
sakarības empīriskā
pārbaude.

27. Loģikas trūkums
• Īpatsvaru maiņa pati par sevi ir izmaiņas nodarbinātības struktūrā.
• => Parādība nevar izskaidrot pati sevi;
• Bez komentāriem…

• Manuprāt, viena un tā pati doma atkārtojas divas reizes (tekstu var būtiski īsināt);
• Turklāt, nav skaidrs vai autors izmantos IKP uz vienu strādājošo vai tomēr IKP uz
vienu iedzīvotāju: starp diviem teikumiem ir pretruna.

28. 
• 1 no 10 rezultātu tabulām;
• Bakalaura darba rezultāti
tiek analizēti tekstā un
salīdzināti ar zinātniskās
literatūras atziņām.

29. 
Profesionālā zinātniskā diskusija,
modelēšanas rezultāti interpretēti
piesardzīgi (korekti), salīdzināti
ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem.

30. • 1 no 30 rezultātu lapām
bakalaura darbā.
• Galvenie rezultāti tiek

analizēti tekstā,
salīdzināti ar zinātniskās
literatūras atzinumiem.

31. Kāpēc plaģiāts ekonomikā nav aktuāls?
• Ko tieši var norakstīt no “referātu datubāzēm” internetā?
• Kaut ko, kas ir ļoti sliktās kvalitātes:
– Mācību grāmatu teoriju utt.;
– Procentu “analīzi”;
– Normatīvo dokumentu “analīzi” (pārrakstīšanu?);
Bet to nevienam bezmaksas nevajag, jo tas nav pētījums (ja kaut kur šādus darbus
“veiksmīgi aizstāv”, tas liecina tikai par izglītības kvalitāti).
• Labu ekonometrisku pētījumu “referātu datubāzēs” nav jo tas nav komerciāli izdevīgi:
– Augstas robežizmaksas: augstas izgatavošanas izmaksas (laikietilpīgs darbs, augsta
stundu alga attiecīgam speciālistam);
– Zemi robežieņēmumi: bieži mainās dati, un vecs modelis ar jauniem datiem “neiet”;
– Ekonometriskā modeļa autorību diplomdarba aizstāvēšanā var noteikt 1 minūtes
laikā.

32. Priekš kam diplomdarbā vajadzīgas
ekonometriskās metodes?
• Latvijas Bankai nepatīk ekonomikas filozofija?
– Ļoti patīk, ja tā ir pamatota, pierādīta, nav loģikas kļūdu, nav pseidozinātnisku teikumu.
• Lai palielinātu diplomdarba sarežģītumu?
– Nē, sacensties formulu blīvumā nevajag.
• Ekonometrisko metožu izmantošana nav pašmērķis, bet salīdzinot ar
“procentu analīzi”, tas ļauj diplomdarba autoram:
1) pētīt procesus dziļāk, ticamāk, inovatīvāk;
2) iegūt praksei (ekonomikas politikai)
noderīgākus secinājumus;
3) pierādīt sevi, parādīt
savu intelektuālo potenciālu.

33. 6. Zinātniskā vadītāja izvēle
• Izvēle ir būtiska, nedrīkst atstāt uz pašplūsmu;
• Vadītājam jāredz Jūsu ambīcijas uzrakstīt izcilu
diplomdarbu, citādi viņam nebūs motivācijas palīdzēt;
"Izvairieties no tiem, kas mēģina
iedragāt jūsu ticību sevī.
Patiešām dižens cilvēks, gluži otrādi,
modinās sajūtu, ka arī jūs varat kļūt dižens."
Marks Tvens

34. Informācija par
Latvijas Bankas konkursu
• 2014. gada konkursa godalgotie darbi:
• http://www.makroekonomika.lv/2014-gada-konkursa-godalgotie-darbi
• O.Krasnopjorovs. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas
studentu darbu konkursa – 2014. http://www.makroekonomika.lv/caur-erkskiem-
uz-zvaigznem-atskanas-no-latvijas-bankas-studentu-darbu-konkursa-
2014
• O.Krasnopjorovs. Latvijas Bankas studentu diplomdarbu konkurss – 2013.
http://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-studentu-diplomdarbu-konkurss-
2013