SlideShare a Scribd company logo
1 of 20
 
[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],Uz katlu māju emisiju attiecināmie normatīvie akti   3. 2.1 1. 2. 3.
2004.12.14.  noteikumi  nr. 1015 Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai 2. Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – mazo  katlumāju apsaimniekošanu, kuru ievadītā siltuma jauda ir: 2.1. no 0,2 līdz 5 megavatiem, ja mazajā katlumājā izmanto biomasu vai gāzveida kurināmo; 2.2. no 0,2   līdz 0,5 megavatiem, ja mazajā katlumājā izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu).   1.tabula Dabasgāzes sadedzināšana 2. 2.1 .   1,57   1,22   ar dūmgāzu recirkulācijas iekārtu   1.4.2.   0,38   2,72   bez emisijas samazināšanas iekārtām   1.4.1.   ar tangensiālo degļu izvietojumu:   1.4.   1,34   0,51   ar dūmgāzu recirkulācijas iekārtu   1.3.   1,34   0,80   NO x  degļi ar samazinātu NO x  emisiju   1.2.   1,34   1,60   bez emisijas samazināšanas iekārtām   1.1.   Katli:   1.   CO emisijas faktors (g/m 3 )   NO x  emisijas faktors* (g/m 3 )   Sadedzināšanas iekārtas veids   Nr. p.k.
4.tabula Koksnes sadedzināšana Piezīme. Ja nav gaisa attīrīšanas iekārtu, mitrai koksnei piemēro sausas koksnes NOX un CO emisijas faktorus. Ja ir gaisa attīrīšanas iekārtas, piemēro tikai cieto daļiņu (PM10) emisijas faktoru. 3. 2.1 .   nav datu   nav datu   0,17   elektrostatiskie filtri   Jebkura veida   10.   nav datu   nav datu   0,32   auduma filtrs   Jebkura veida   9.   nav datu   nav datu   0,28   slapjais skrubers   Jebkura veida   8.   nav datu   nav datu   0,86   multiciklons   Mitra koksne   7.   nav datu   nav datu   1,16   multiciklons   Sausa koksne   6.   nav datu   nav datu   1,38   multiciklons   Mizas un mitra koksne   5.   nav datu   nav datu   2,11   multiciklons   Mizas   4.   nav datu   nav datu   1,25  –   Mitra koksne   3.   4,80   3,93   1,55  –   Sausa koksne   2.   2,70   0,99   2,15  –   Mizas, mizas un mitra koksne   1.   CO emisijas faktors (g/kg)   NO x  emisijas faktors (g/kg)   Cieto daļiņu (PM 10 )   emisijas faktors (g/kg)   Attīrīšanas iekārta   Kurināmā veids   Nr.
2. 2.2.t 3.pielikums Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.379 I. Emisijas robežvērtības šo noteikumu 5.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām1 1.tabula   6   1000 500 50 30 30     2000 2000 1000 1000 1000     600 600 400 200 11 200     2500 9 2300 9 850 9, 10 200 10 200 10 līdz 10 10- 50 50- 100 100- 300 virs 300 Cietais kurināmais 9   3.   3   50 8 50 8 50 30 30   400 400 300 300 300   400 400 400 200 200   1700 1700 850 400- 200 7 200 līdz 10 10- 50 50- 100 100- 300 virs 300 Šķidrais kurināmais   2.   3   5 6 5 6 5 6   150 150 100   350 350 200 5   35 4 35 4 35 4 līdz 10 10- 50 virs 50 Gāzveida kurināmais   1.                 cietās daļiņas (pelni) CO   NO x 2   SO 2 Skābekļa saturs izplūdes gāzēs 3 (O 2  %) Emisijas robežvērtība (mg/m 3 ) Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Kurināmā veids   Nr. p.k.
2. 2.3 Piezīmes. 1    (Svītrota ar MK 01.11.2005. noteikumiem nr.834) . 2   NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO2. Neattiecas uz gāztur­bīnām. 3    Emisijas robežvērtība atbilstoši noteiktajam skābekļa saturam dūmgāzēs. 4    SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei - 5 mg/m3, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m3 un zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm - 200 mg/m3. 5     NOx emisijas robežvērtība dabas gāzei (dabiskas izcelsmes metānam, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk kā 20 % no tilpuma) – 150 mg/m3 sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 50 līdz 300 MW un 100 mg/m3 –  sadedzināšanas iekārtām ar ieejas siltuma jaudu lielāku par 300 MW. 6    Emisijas robežvērtība domnas krāšņu gāzu putekļiem ir 10 mg/m3 un gāzēm, kas rodas metālpārstrādes rūpniecībā, –  30 mg/m3. 7    Atbilstoši jaudai lineāri dilstošā secībā. 8    Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem ir 100 mg/m3. 9    SO2 emisijas robežvērtība biomasai – 200 mg/m3. 10  Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, nodrošina SO2 emisijas robežvērtību 300 mg/m3 vai atsēro vismaz 92 % kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar 300 MW vai mazāka, un nodrošina SO2 emisijas robežvērtību 400 mg/m3 vai atsēro vismaz 95 % kurināmā sadedzināšanas  iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 300 MW .
3. Putekļu PM10  gada vidējo koncentrāciju novērtējums  Uzņēmuma ietekmes zonā  M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot tikai  Uzņēmuma  radīto gaisa piesārņojumu.   2.
2.1 . Piesārņojošo vielu emisijas noteikšanas veidi 1.Aprēķini izmantojot emisijas faktorus: -MK 14.12.2004. not. Nr.1015 -Atzītu vides aizsardzības organizāciju dati (ASV un Eiropas vides aizsardzības aģentūras u. c . ) -Sadedzināšanas iekārtu izgatavotāju dati 2.Aprēķini izmantojot analītiskas un empīriskas formulas (metodikas) Izplatītākā - Методические указания по расчету выбросов загрязняющих веществ в атмосферу с дымовыми газами отопительных  и  отопительно – производственных котельных. М. 1991. 3.Dūmgāzu testēšanas rezultātu izmantošana 4.
3. 3.1.t EPA EMISIJAS FAKTORI Cieto daļiņu emisijas faktori dažāda veida koksnes atkritumu sadedzināšanai  [1]   [1]  Filtrējamās PM – cietās daļiņas, kuras iespējams   nofiltrēt. [2]  PM-10 – cietās daļiņas ar aerodinamisko diametru   lielāku vai vienādu ar 10 mikroniem. [3]  PM-2.5 – cietās daļiņas ar aerodinamisko diametru   lielāku vai vienādu ar 2.5 mikroniem. EPA EMISIJAS FAKTORI Cieto daļiņu emisijas faktori dažāda veida koksnes atkritumu sadedzināšanai  Mērvienības ir izteiktas piesārņojošās vielas gramos uz vienu ievadīto gigadžaulu siltuma. 15 17 23 Elektrofiltrs Jebkura veida 28 32 43 Auduma filtrs Jebkura veida 28 28 28 Slapjais skruberis Jebkura veida 52 86 95 Ciklons, multiciklons Mitra koksne 69 116 129 Ciklons, multiciklons Sausa koksne 82 138 150 Ciklons, multiciklons Miza un mitra koksne 125 211 232 Ciklons, multiciklons Miza 107 125 142 - Mitra koksne 133 155 172 - Sausa koksne 185 215 241 - Miza/Miza un mitra koksne Filtrējamās PM-2.5 [3] , g/GJ Filtrējamās PM-10 [2] , g/GJ Filtrējamās PM [1] , g/GJ Attīrīšanas iekārta Kurināmais
3. 3.2. NO x , SO 2  un CO emisijas faktori [ 5 ]  dažāda veida koksnes atkritumu sadedzināšanai   5  Emisijas faktori  katliem ar vai bez cieto daļinu attīrīšanas iekārtām, 6  CO emisijas faktors  katliem  ar  nepārtrauktu  sasmalcināta kurināmā  padevi  ir 73 g/GJ).   258  6 11 211 Sausas koksnes katli 258  6 11 95 Miza/miza un mitra koksne/ mitras koksnes katli g/GJ g/GJ g/GJ CO emisijas faktors SO 2  emisijas faktors NO x  emisijas faktors Kurināmais. Katls.
3. 3.3.
3. 4.
4.1 . ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],g/GJ (pēc multiciklona); g/GJ; g/GJ. -Slāpekļa dioksīds   -Oglekļa oksīds   Kurināmā patēriņš pie maksimālās slodzes:   g/s   Katla maksimālie izmeši : Katla gada izmeši: Dūmgāzu tilpums un piesārņojošo vielu koncentrācija nm³/kg  nm³/kg vai  2,752 nm³/kg x 0,171kg/s =0,471 nm³/s   vai  3,962 m³/kg x 0,171kg/s =0,677 m³/s   m³/kg   Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs :   mg/nm³   mg/nm³   mg/nm³, kas   atbilst MK Noteikumu Nr.379 (20.08.2002.) 3.pielikuma prasībām .  5.
4. 4.2 . Kurināmā zemākā siltumspēja   45,54 10880 SNG 42,49 10150  Dīzeļdegviela Pēc sertifikāta 40,5-40,7 9680-9730 Mazuts Uz nm3 33,66 8040 Dabas gāze Pēc sertifikāta 17,2 4100 Koksnes briketes Pēc sertifikāta 16,7-18,0 4000-4300 Koksnes granulas Pēc sertifikāta 6,28-8,37 1500-2000 Koksnes skaidas, šķelda 8,25 1970 Malka ar mitrumu 50% 12,0 2870 Malka ar mitrumu 30% Vid.-  2440 kcal/kg  10,22 MJ/kg 14,1  3360 Malka ar mitrumu 20% MJ/kg kcal/kg Piezīmes Zemākā siltumspēja Kurināmā veids
4. 4.4.t
4. 4.4.t Kurināmā blīvumi (1 (krauj)kubikmetra masa, kg)   Pēc sertifikāta 530 520-540 SNG Pēc sertifikāta 850 840-860 Dīzeļdegviela Pēc sertifikāta 1000 900-1100 Mazuts 330 280-380 Skaidas, šķelda 220 210-220 Zāģskaidas 610 560-710 Slapja malka (vid. mitrums -70%) 460 390-550 Vidēji mitra malka (vid. mitrums – 35%) 400 340-440 Sausa malka (vid. mitrums -15%) vidējais intervāls Piezīmes Blīvums Kurināmā veids
4. 5.
6. Izmešu aprēķina piemērs –dabas gāze Katlu mājā uzstādīts katls RK -1,6 ar siltumjaudu 1860MW ,  kurināmais - dabasgāze.  Pieņemtie aprēķinu lielumi: Q - kurināmā sadegšanas siltums. Q = 33,66 MJ/nm3 ; B – kurināmā patēriņš 500 000 nm3/gadā; T = 180 °C , katla lietderības koeficients – 95% . Atbilstošie  piesārņojošo vielu emisijas faktori ir :  -Slāpekļa dioksīds   nm3;   -Oglekļa oksīds   nm3.   Kurināmā patēriņš pie maksimālās slodzes:   Katla maksimālie izmeši : Katla gada izmeši: Dūmgāzu tilpums un piesārņojošo vielu koncentrācija nm³/ nm³ nm³/nm³ vai  10,539 nm³/nm³x 0,058 nm³/s = 0,611 nm³/s m³/nm³  vai  17,488 m³/nm³ x 0,058 nm³/s =1,01 m³/s  Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs: mg/nm³ mg/nm³, kas atbilst MK Noteikumu Nr.379 (20.08.2002.) 3.pielikuma prasībām.
Koncentrācijas pārvēršana uz citu O 2 % C uzz  –uzzināmā koncentrācija pie O 2 % uzz , mg/nm 3 C mer  –mērījumos iegūtā koncentrācija pie O 2 % mer , mg/nm 3 Koncentrāciju pārvēršana no ppm uz   mg/nm 3 1 ppm CO  = 1,25 mg/nm 3   CO  pie 0 0 C un 101,3 kPa 1 ppm NO 2   = 2,05 mg/nm 3   NO 2   pie 0 0 C un 101,3 kPa 1 ppm SO 2   =  2,93 mg/nm 3   SO 2   pie 0 0 C un 101,3 kPa 1 ppm C  =  1,87 mg/nm 3   C  pie 0 0 C un 101,3 kPa Enerģijas un jaudas mērvienības 1 J/s  =  1 W 1 MJ/s  =  0,8598 Gcal/h 1 kJ  =  2,778 x 10 -4  kWh 1 kWh  =  3600 kJ 1 kWh  =  859,8 kcal 1 kcal  =  1,163 x 10 -3  kWh 1 kcal  =  4,1868 kJ Prefiksi giga  (G)  10 9 mega  (M)  10 6 kilo  (k)  10 3 mili  (m)  10 -3 mikro  ( μ)  10 -6
 

More Related Content

Featured

Social Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie Insights
Social Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie InsightsSocial Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie Insights
Social Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie Insights
Kurio // The Social Media Age(ncy)
 
Good Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them well
Good Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them wellGood Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them well
Good Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them well
Saba Software
 

Featured (20)

Content Methodology: A Best Practices Report (Webinar)
Content Methodology: A Best Practices Report (Webinar)Content Methodology: A Best Practices Report (Webinar)
Content Methodology: A Best Practices Report (Webinar)
 
How to Prepare For a Successful Job Search for 2024
How to Prepare For a Successful Job Search for 2024How to Prepare For a Successful Job Search for 2024
How to Prepare For a Successful Job Search for 2024
 
Social Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie Insights
Social Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie InsightsSocial Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie Insights
Social Media Marketing Trends 2024 // The Global Indie Insights
 
Trends In Paid Search: Navigating The Digital Landscape In 2024
Trends In Paid Search: Navigating The Digital Landscape In 2024Trends In Paid Search: Navigating The Digital Landscape In 2024
Trends In Paid Search: Navigating The Digital Landscape In 2024
 
5 Public speaking tips from TED - Visualized summary
5 Public speaking tips from TED - Visualized summary5 Public speaking tips from TED - Visualized summary
5 Public speaking tips from TED - Visualized summary
 
ChatGPT and the Future of Work - Clark Boyd
ChatGPT and the Future of Work - Clark Boyd ChatGPT and the Future of Work - Clark Boyd
ChatGPT and the Future of Work - Clark Boyd
 
Getting into the tech field. what next
Getting into the tech field. what next Getting into the tech field. what next
Getting into the tech field. what next
 
Google's Just Not That Into You: Understanding Core Updates & Search Intent
Google's Just Not That Into You: Understanding Core Updates & Search IntentGoogle's Just Not That Into You: Understanding Core Updates & Search Intent
Google's Just Not That Into You: Understanding Core Updates & Search Intent
 
How to have difficult conversations
How to have difficult conversations How to have difficult conversations
How to have difficult conversations
 
Introduction to Data Science
Introduction to Data ScienceIntroduction to Data Science
Introduction to Data Science
 
Time Management & Productivity - Best Practices
Time Management & Productivity -  Best PracticesTime Management & Productivity -  Best Practices
Time Management & Productivity - Best Practices
 
The six step guide to practical project management
The six step guide to practical project managementThe six step guide to practical project management
The six step guide to practical project management
 
Beginners Guide to TikTok for Search - Rachel Pearson - We are Tilt __ Bright...
Beginners Guide to TikTok for Search - Rachel Pearson - We are Tilt __ Bright...Beginners Guide to TikTok for Search - Rachel Pearson - We are Tilt __ Bright...
Beginners Guide to TikTok for Search - Rachel Pearson - We are Tilt __ Bright...
 
Unlocking the Power of ChatGPT and AI in Testing - A Real-World Look, present...
Unlocking the Power of ChatGPT and AI in Testing - A Real-World Look, present...Unlocking the Power of ChatGPT and AI in Testing - A Real-World Look, present...
Unlocking the Power of ChatGPT and AI in Testing - A Real-World Look, present...
 
12 Ways to Increase Your Influence at Work
12 Ways to Increase Your Influence at Work12 Ways to Increase Your Influence at Work
12 Ways to Increase Your Influence at Work
 
ChatGPT webinar slides
ChatGPT webinar slidesChatGPT webinar slides
ChatGPT webinar slides
 
More than Just Lines on a Map: Best Practices for U.S Bike Routes
More than Just Lines on a Map: Best Practices for U.S Bike RoutesMore than Just Lines on a Map: Best Practices for U.S Bike Routes
More than Just Lines on a Map: Best Practices for U.S Bike Routes
 
Ride the Storm: Navigating Through Unstable Periods / Katerina Rudko (Belka G...
Ride the Storm: Navigating Through Unstable Periods / Katerina Rudko (Belka G...Ride the Storm: Navigating Through Unstable Periods / Katerina Rudko (Belka G...
Ride the Storm: Navigating Through Unstable Periods / Katerina Rudko (Belka G...
 
Barbie - Brand Strategy Presentation
Barbie - Brand Strategy PresentationBarbie - Brand Strategy Presentation
Barbie - Brand Strategy Presentation
 
Good Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them well
Good Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them wellGood Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them well
Good Stuff Happens in 1:1 Meetings: Why you need them and how to do them well
 

Vides prasbas mazo katlu maju apsaimniekosana

  • 1.  
  • 2.
  • 3. 2004.12.14. noteikumi nr. 1015 Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai 2. Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – mazo katlumāju apsaimniekošanu, kuru ievadītā siltuma jauda ir: 2.1. no 0,2 līdz 5 megavatiem, ja mazajā katlumājā izmanto biomasu vai gāzveida kurināmo; 2.2. no 0,2 līdz 0,5 megavatiem, ja mazajā katlumājā izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu). 1.tabula Dabasgāzes sadedzināšana 2. 2.1 .   1,57   1,22   ar dūmgāzu recirkulācijas iekārtu   1.4.2.   0,38   2,72   bez emisijas samazināšanas iekārtām   1.4.1.   ar tangensiālo degļu izvietojumu:   1.4.   1,34   0,51   ar dūmgāzu recirkulācijas iekārtu   1.3.   1,34   0,80   NO x degļi ar samazinātu NO x emisiju   1.2.   1,34   1,60   bez emisijas samazināšanas iekārtām   1.1.   Katli:   1.   CO emisijas faktors (g/m 3 )   NO x emisijas faktors* (g/m 3 )   Sadedzināšanas iekārtas veids   Nr. p.k.
  • 4. 4.tabula Koksnes sadedzināšana Piezīme. Ja nav gaisa attīrīšanas iekārtu, mitrai koksnei piemēro sausas koksnes NOX un CO emisijas faktorus. Ja ir gaisa attīrīšanas iekārtas, piemēro tikai cieto daļiņu (PM10) emisijas faktoru. 3. 2.1 .   nav datu   nav datu   0,17   elektrostatiskie filtri   Jebkura veida   10.   nav datu   nav datu   0,32   auduma filtrs   Jebkura veida   9.   nav datu   nav datu   0,28   slapjais skrubers   Jebkura veida   8.   nav datu   nav datu   0,86   multiciklons   Mitra koksne   7.   nav datu   nav datu   1,16   multiciklons   Sausa koksne   6.   nav datu   nav datu   1,38   multiciklons   Mizas un mitra koksne   5.   nav datu   nav datu   2,11   multiciklons   Mizas   4.   nav datu   nav datu   1,25  –   Mitra koksne   3.   4,80   3,93   1,55  –   Sausa koksne   2.   2,70   0,99   2,15  –   Mizas, mizas un mitra koksne   1.   CO emisijas faktors (g/kg)   NO x emisijas faktors (g/kg)   Cieto daļiņu (PM 10 ) emisijas faktors (g/kg)   Attīrīšanas iekārta   Kurināmā veids   Nr.
  • 5. 2. 2.2.t 3.pielikums Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.379 I. Emisijas robežvērtības šo noteikumu 5.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām1 1.tabula   6   1000 500 50 30 30     2000 2000 1000 1000 1000     600 600 400 200 11 200     2500 9 2300 9 850 9, 10 200 10 200 10 līdz 10 10- 50 50- 100 100- 300 virs 300 Cietais kurināmais 9   3.   3   50 8 50 8 50 30 30   400 400 300 300 300   400 400 400 200 200   1700 1700 850 400- 200 7 200 līdz 10 10- 50 50- 100 100- 300 virs 300 Šķidrais kurināmais   2.   3   5 6 5 6 5 6   150 150 100   350 350 200 5   35 4 35 4 35 4 līdz 10 10- 50 virs 50 Gāzveida kurināmais   1.                 cietās daļiņas (pelni) CO   NO x 2   SO 2 Skābekļa saturs izplūdes gāzēs 3 (O 2 %) Emisijas robežvērtība (mg/m 3 ) Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Kurināmā veids   Nr. p.k.
  • 6. 2. 2.3 Piezīmes. 1   (Svītrota ar MK 01.11.2005. noteikumiem nr.834) . 2  NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO2. Neattiecas uz gāztur­bīnām. 3   Emisijas robežvērtība atbilstoši noteiktajam skābekļa saturam dūmgāzēs. 4   SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei - 5 mg/m3, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m3 un zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm - 200 mg/m3. 5    NOx emisijas robežvērtība dabas gāzei (dabiskas izcelsmes metānam, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk kā 20 % no tilpuma) – 150 mg/m3 sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 50 līdz 300 MW un 100 mg/m3 – sadedzināšanas iekārtām ar ieejas siltuma jaudu lielāku par 300 MW. 6   Emisijas robežvērtība domnas krāšņu gāzu putekļiem ir 10 mg/m3 un gāzēm, kas rodas metālpārstrādes rūpniecībā, – 30 mg/m3. 7   Atbilstoši jaudai lineāri dilstošā secībā. 8   Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem ir 100 mg/m3. 9   SO2 emisijas robežvērtība biomasai – 200 mg/m3. 10  Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, nodrošina SO2 emisijas robežvērtību 300 mg/m3 vai atsēro vismaz 92 % kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar 300 MW vai mazāka, un nodrošina SO2 emisijas robežvērtību 400 mg/m3 vai atsēro vismaz 95 % kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 300 MW .
  • 7. 3. Putekļu PM10 gada vidējo koncentrāciju novērtējums Uzņēmuma ietekmes zonā M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot tikai Uzņēmuma radīto gaisa piesārņojumu. 2.
  • 8. 2.1 . Piesārņojošo vielu emisijas noteikšanas veidi 1.Aprēķini izmantojot emisijas faktorus: -MK 14.12.2004. not. Nr.1015 -Atzītu vides aizsardzības organizāciju dati (ASV un Eiropas vides aizsardzības aģentūras u. c . ) -Sadedzināšanas iekārtu izgatavotāju dati 2.Aprēķini izmantojot analītiskas un empīriskas formulas (metodikas) Izplatītākā - Методические указания по расчету выбросов загрязняющих веществ в атмосферу с дымовыми газами отопительных и отопительно – производственных котельных. М. 1991. 3.Dūmgāzu testēšanas rezultātu izmantošana 4.
  • 9. 3. 3.1.t EPA EMISIJAS FAKTORI Cieto daļiņu emisijas faktori dažāda veida koksnes atkritumu sadedzināšanai [1] [1] Filtrējamās PM – cietās daļiņas, kuras iespējams nofiltrēt. [2] PM-10 – cietās daļiņas ar aerodinamisko diametru lielāku vai vienādu ar 10 mikroniem. [3] PM-2.5 – cietās daļiņas ar aerodinamisko diametru lielāku vai vienādu ar 2.5 mikroniem. EPA EMISIJAS FAKTORI Cieto daļiņu emisijas faktori dažāda veida koksnes atkritumu sadedzināšanai Mērvienības ir izteiktas piesārņojošās vielas gramos uz vienu ievadīto gigadžaulu siltuma. 15 17 23 Elektrofiltrs Jebkura veida 28 32 43 Auduma filtrs Jebkura veida 28 28 28 Slapjais skruberis Jebkura veida 52 86 95 Ciklons, multiciklons Mitra koksne 69 116 129 Ciklons, multiciklons Sausa koksne 82 138 150 Ciklons, multiciklons Miza un mitra koksne 125 211 232 Ciklons, multiciklons Miza 107 125 142 - Mitra koksne 133 155 172 - Sausa koksne 185 215 241 - Miza/Miza un mitra koksne Filtrējamās PM-2.5 [3] , g/GJ Filtrējamās PM-10 [2] , g/GJ Filtrējamās PM [1] , g/GJ Attīrīšanas iekārta Kurināmais
  • 10. 3. 3.2. NO x , SO 2 un CO emisijas faktori [ 5 ] dažāda veida koksnes atkritumu sadedzināšanai 5 Emisijas faktori katliem ar vai bez cieto daļinu attīrīšanas iekārtām, 6 CO emisijas faktors katliem ar nepārtrauktu sasmalcināta kurināmā padevi ir 73 g/GJ). 258 6 11 211 Sausas koksnes katli 258 6 11 95 Miza/miza un mitra koksne/ mitras koksnes katli g/GJ g/GJ g/GJ CO emisijas faktors SO 2 emisijas faktors NO x emisijas faktors Kurināmais. Katls.
  • 12. 3. 4.
  • 13.
  • 14. 4. 4.2 . Kurināmā zemākā siltumspēja 45,54 10880 SNG 42,49 10150 Dīzeļdegviela Pēc sertifikāta 40,5-40,7 9680-9730 Mazuts Uz nm3 33,66 8040 Dabas gāze Pēc sertifikāta 17,2 4100 Koksnes briketes Pēc sertifikāta 16,7-18,0 4000-4300 Koksnes granulas Pēc sertifikāta 6,28-8,37 1500-2000 Koksnes skaidas, šķelda 8,25 1970 Malka ar mitrumu 50% 12,0 2870 Malka ar mitrumu 30% Vid.- 2440 kcal/kg 10,22 MJ/kg 14,1 3360 Malka ar mitrumu 20% MJ/kg kcal/kg Piezīmes Zemākā siltumspēja Kurināmā veids
  • 16. 4. 4.4.t Kurināmā blīvumi (1 (krauj)kubikmetra masa, kg) Pēc sertifikāta 530 520-540 SNG Pēc sertifikāta 850 840-860 Dīzeļdegviela Pēc sertifikāta 1000 900-1100 Mazuts 330 280-380 Skaidas, šķelda 220 210-220 Zāģskaidas 610 560-710 Slapja malka (vid. mitrums -70%) 460 390-550 Vidēji mitra malka (vid. mitrums – 35%) 400 340-440 Sausa malka (vid. mitrums -15%) vidējais intervāls Piezīmes Blīvums Kurināmā veids
  • 17. 4. 5.
  • 18. 6. Izmešu aprēķina piemērs –dabas gāze Katlu mājā uzstādīts katls RK -1,6 ar siltumjaudu 1860MW , kurināmais - dabasgāze. Pieņemtie aprēķinu lielumi: Q - kurināmā sadegšanas siltums. Q = 33,66 MJ/nm3 ; B – kurināmā patēriņš 500 000 nm3/gadā; T = 180 °C , katla lietderības koeficients – 95% . Atbilstošie piesārņojošo vielu emisijas faktori ir : -Slāpekļa dioksīds nm3; -Oglekļa oksīds nm3. Kurināmā patēriņš pie maksimālās slodzes: Katla maksimālie izmeši : Katla gada izmeši: Dūmgāzu tilpums un piesārņojošo vielu koncentrācija nm³/ nm³ nm³/nm³ vai 10,539 nm³/nm³x 0,058 nm³/s = 0,611 nm³/s m³/nm³ vai 17,488 m³/nm³ x 0,058 nm³/s =1,01 m³/s Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs: mg/nm³ mg/nm³, kas atbilst MK Noteikumu Nr.379 (20.08.2002.) 3.pielikuma prasībām.
  • 19. Koncentrācijas pārvēršana uz citu O 2 % C uzz –uzzināmā koncentrācija pie O 2 % uzz , mg/nm 3 C mer –mērījumos iegūtā koncentrācija pie O 2 % mer , mg/nm 3 Koncentrāciju pārvēršana no ppm uz mg/nm 3 1 ppm CO = 1,25 mg/nm 3 CO pie 0 0 C un 101,3 kPa 1 ppm NO 2 = 2,05 mg/nm 3 NO 2 pie 0 0 C un 101,3 kPa 1 ppm SO 2 = 2,93 mg/nm 3 SO 2 pie 0 0 C un 101,3 kPa 1 ppm C = 1,87 mg/nm 3 C pie 0 0 C un 101,3 kPa Enerģijas un jaudas mērvienības 1 J/s = 1 W 1 MJ/s = 0,8598 Gcal/h 1 kJ = 2,778 x 10 -4 kWh 1 kWh = 3600 kJ 1 kWh = 859,8 kcal 1 kcal = 1,163 x 10 -3 kWh 1 kcal = 4,1868 kJ Prefiksi giga (G) 10 9 mega (M) 10 6 kilo (k) 10 3 mili (m) 10 -3 mikro ( μ) 10 -6
  • 20.