1.
JAUNATNES POLITIKA UNLĪDZDALĪBA1. Ko valsts dara jaunatnes labā?2. Kas ir jaunatnes organizācijas?3. Kā jaunieši var ietekmēt lēmumus Saeimā?4. Kādas ir jauniešu tiesības? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

2.
JAUNATNES POLITIKAJaunieši, jaunatnes politika nav nekas šausmīgs,ierobežojošs vai nesaprotams. Tā ir patstāvīgavalsts politikas joma, kura rūpējas par jūsudzīves kvalitāti.Valsts politikas dokumentos – likumā,pamatnostādnēs un programmās – ir noteikts,ko valsts institūcijas var darīt jūsu labā.

3.
JAUNATNES POLITIKAJaunatnes politikas pamatā ir mērķis izmantot potenciālu,kas ir ikvienā no jums, jo tieši no jums ir atkarīga tuvākaun tālāka nākotne. Visai sabiedrībai ir svarīgi, lai jūs kļūtupar aktīviem sabiedrības locekļiem.Latvijas jaunatnes politika rada nosacījumus, lai jumsbūtu iespēja iesaistīties jaunatnes organizācijās, iniciatīvugrupās, brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā unkultūras dzīvē, izkopt tādas spējas kā uzņemties iniciatīvu,pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē.

4.
Ko jaunatnes labā dara valsts?Valsts rūpējas, lai jaunatnes politika darbotos„kā ieeļļots mehānisms”, t.i. veidotu izpratni parjauniešu spējām un vajadzībām, veicinasadarbību starp jums un pašvaldībām, rūpējas,lai tie, kas darbojas jaunatnes politikā, darbotossaskaņoti, kā arī lai jaunatnes politikā attīstītustarptautisko sadarbību.

5.
Jaunatnes politikas pamatprincipi • iesaistīt jūs – jauniešus - apspriest un uzlabot tos līdzdalība lēmumus, kas ietekmē jaunatnes politiku; informācijas • rūpēties, lai jums būtu pieejama informācija par pieejamība savām izaugsmes iespējām; • nodrošināt, lai ikvienam no jums ir tiesības un iespējasvienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās aktivitātēs; jauniešu interešu • plānojot jauniešu politiku, izvērtēt un ņemt vērā ievērošana jūsu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;labvēlīgi ekonomiskie • veicināt apstākļus, kuros jūs varat kļūt ekonomiski priekšnosacījumu patstāvīgi Latvijas iedzīvotāji; radīšana • veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes jauniešu integrācija politikas izstrādes un īstenošanas posmos; • valsts līmenī gādāt par iespēju jums būt mobiliem, apgūt mobilitāte un zināšanas un prasmes ārpus jūsu dzīvesvietas, rūpēties, laistarptautiskā sadarbība Latvijas jaunatnes politikā iesaistītie mācītos no citu valstu labās pieredzes un nodotu to tālāk.

6.
Jauniešu līdzdalība politikā varizpausties:• veicot brīvprātīgo darbu,• darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs,• pašiem vai ar pieredzējušu cilvēku atbalstu izstrādājot un īstenojot projektus un pasākumus,• piedaloties jaunatnes organizāciju vai citu biedrību darbā,• iesaistoties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē valsts un pašvaldību jaunatnes politiku.

7.
Jaunatnes politikas izstrādi un ieviešanukoordinē Izglītības un zinātnes ministrijaMinistrs Roberts Ķīlis Informācija par politiku http://izm.izm.gov.lv/ nozares- politika/jaunatne.htmlFoto: www.izm.gov.lv

8.
Jaunatnes organizācijas I Jaunatnes organizācija ir biedrība, kuradarbojas jauniešu interesēs. Tās statūtos noteiktsdarbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalībusabiedriskajos procesos. Jaunatnes organizācijā vaiorganizāciju apvienībā jābūt vismaz divām trešdaļāmbērnu un jauniešu. Jūsu iesaistīšanās kādā no jaunatnesorganizācijām ir brīvprātīga. Jaunatnes organizācijas(tāpat kā jebkura cita biedrība) ir bezpeļņasorganizācijas – to mērķis nav peļņas gūšana.

9.
Kā var iesaistīties jaunatnes organizācijā? Par jaunatnes organizācijas biedru jūs varat kļūt pavisam vienkārši. Vispirms ir nepieciešams saprast, kas jūs interesē, ko un kāpēc vēlaties darīt. Nākamais solis: atveriet mājas lapu www.jaunatneslietas.lv un atrodiet visu jaunatnes organizāciju sarakstu. Šeit varēsiet atrast organizācijas no visas Latvijas. Ir tikai jāpameklē un jūs atradīsiet daudzas sev saistošas lietas arī savā pilsētā. Pēc izvēles izdarīšanas uzmeklējiet izvēlēto organizāciju un uzrunājiet to, rakstot e-pastu, piezvanot vai aizejot uz kādu no organizācijas pasākumiem.

10.
Jaunatnes organizācijas II Jaunatnes organizācijas pasākumos var piedalītiesun darboties, arī nekļūstot par biedru. Taču katrasorganizācijas biedram ir privilēģijas: iespējas piedalītiesorganizācijas attīstībā un gūt lielisku un aizraujošupieredzi līderībā un pasākumu organizēšanā. Iegūtās prasmes noteikti noderēs arī turpmāk,piemēram, piesakoties darbā. Ir vērts iepazīties arorganizācijas statūtiem, biedru tiesībām, pienākumiemun izvērtēt iespēju pašiem kļūt par biedru.

11.
Jaunatnes organizācijas III Lai jauniešu organizācijas sasniegtu savus mērķus,tām ir tiesības papildus veikt arī saimniecisko darbību unnodarbināt brīvprātīgos. Tāpat arī tās drīkst izplatīt informāciju par savudarbību, veidot savus preses izdevumus, video, audiomateriālus, organizēt sapulces, gājienus, piketus un citupublisko darbību. Jauniešu organizācijas bieži iesaistās politiskojautājumu risināšanā par tēmām, kas konkrētajaiorganizācijai ir aktuālas.

12.
Jaunatnes organizācijas IV Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās organizācijasmērķi, tā var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kāarī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumuaizsargātās intereses. Savukārt, organizācijām, kuras nodarbojas arcilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības araizskartās personas piekrišanu vērsties valsts iestādēs vaitiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskāsintereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmesaizlieguma pārkāpumu.

13.
Jaunatnes organizācijas VDalība jaunatnes organizācijās ir tikai viens veids, kā jūsvarat iesaistīties jaunatnes politikas īstenošanā. Tikpatlabi jūs varat:• veikt arī brīvprātīgo darbu,• izstrādāt un īstenot projektus,• organizēt pasākumus,• darboties savas izglītības iestādes pašpārvaldē,• iesaistīties jauniešus ietekmējošu lēmumu pieņemšanās procesā gan pašvaldību, gan valsts līmenī, kā arī• piedalīties Jauniešu Saeimā.

14.
Jauniešu pieredze sadarbībā ar SaeimuJaunieši Latvijas Republikas Saeimu var apmeklēt: – norunājot satikšanos ar kādu no simts Saeimas deputātiem, – piesakoties ikgadējām Atvērto durvju dienām vai Muzeju nakts pasākumam, – piesakoties „Ēnu dienai”.Starp citu, Saeimas deputāti labprāt atsaucasaicinājumam gan viesoties pie jauniešiem, ganuzstāties jauniešu organizētos pasākumos, atbalstotviņus ar savām zināšanām.

15.
Jaunieši diskutē Saeimas Sarkanajā zālē Jaunieši Ministru kabinetā Foto: saeima.lv Konference par bērna Foto: izm.gov.lvĒnu diena Saeimā interešu ievērošanu Foto: saeima.lv Foto: saeima.lv

16.
Jauniešu pieredze sadarbībā ar SaeimuJaunatnes organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanāSaeimā var notikt dažādos veidos • rakstot vēstules,• izstrādājot priekšlikumus likumprojekta tekstam,• paužot viedokli sēdēs,• sadarbībā ar komisiju vai apakškomisiju, veidojot seminārus un konferences.

17.
Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu Visbiežāk jaunatnes organizācijas sadarbojas arSaeimas komisijām un apakškomisijām, taču ir arī citasiespējas, piemēram, sadarboties ar konkrētu deputātu, kaspārstāv attiecīgu reģionu. Tāpat ir iespējams sadarboties ar kādu no Saeimāpārstāvēto partiju frakcijām vai izmantot Saeimas unnevalstisko organizāciju sadarbības iespējas – piedalītiesSaeimas un NVO forumā. Jaunatnes organizācijas izmanto arī lobēšanu. Tāsdeputātus informē par savu viedokli un aktīvi pārliecinapersonīgu tikšanos laikā vai ar vēstuļu un citu metožupalīdzību. Dažkārt organizācijas savā starpā vienojas parvienotu pozīciju.

18.
Kā un ko jums izvēlēties par sadarbības partneri?Vispirms noformulējiet savas intereses un vajadzības:ko gribat sasniegt vai panākt? Tad atrodiet pamatojumu sava viedokļa skaidrošanai gan deputātiem, gan plašsaziņas līdzekļiem. Tad atrodiet „visdzirdīgākās” ausis. Tās var meklēt to Saeimas deputātu vidū, kuriem ir zināšanas un iespējama saistība ar jūs interesējošo tēmu. Tāpat ir vērts uzzināt, kurai komisijai vai apakškomisijai konkrētais jautājums būtu jārisina. Ja rodas šaubas vai informācija nav pietiekami izsmeļoša, meklējiet padomu Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā.

19.
JAUNATNES POLITIKABērniem un jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanaisvarīgākās komisijas ir:• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija,• Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija,• Izglītības, kultūras un zinātnes komisija,• Darba un sociālo lietu komisija.Tās atbild par tiem jautājumiem, kas vistiešāk ietekmēLatvijas bērnu un jauniešu dzīvi. Visbiežāk pēdējo gadulaikā jaunieši savu viedokli ir pauduši par Jaunatneslikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

20.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijaSociālo un darba lietu komisija Foto: saeima.lv

21.
Lai veidotos sadarbība 1. par sevi vai savu organizāciju jāinformē atbilstošās komisijas priekšsēdētājs un/vai koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām: jums būs jāatklāj savas darbības joma un jāsniedz kontaktinformācija. 2. vēlāk pašiem jāinteresējas, kas notiek Saeimā gan sarakstoties elektroniskā veidā, gan sekojot līdzi Saeimas aktivitātēm mājas lapā www.saeima.lv.

22.
Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti IANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, kaiesaistīšanas jēdziens ir attīstījies un tas paredzsavstarpēju informācijas apriti un dialogu starpbērniem/jauniešiem un pieaugušajiem. Šimdialogam starp jums un lēmumu pieņēmējiemjābalstās uz savstarpēju cieņu. Iesaistoties lēmumupieņemšanā, jūs piedzīvot, kā jūsu domas tiekņemtas vērā un kā tās ietekmē kopīgo rezultātu.

23.
Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II Līdzdalība ir bērnu/jauniešu iespēja ietekmēt lēmumus un panākt izmaiņas. Tā ir informēta un labprātīga visu bērnu iesaiste, jo ir svarīgi, lai šajā procesā piedalās arī tie bērni un jaunieši, kuru spējas un iespējas ir niecīgas. Līdz ar to arī viņi var piedalīties un risināt jautājumus, kas skar viņus pašus. Bērnu un jauniešu līdzdalība ir vērtība, kas iespējama visos jautājumos un visos līmeņos – no ģimenes līdz starptautiskajām institūcijām.

24.
Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II Jūsu, bērnu un jauniešu, līdzdalībai jābūt nodrošinātai visur - skolās, pašvaldībās, dažādās organizācijās un iestādēs, arī valsts līmenī. Līdzdalībai jāparādās gan piedaloties šo iestāžu vadīšanā, gan to darbos, gan politikā, ko tās veido. Šāda nopietna līdzdalība ar jums pašiem saistītajos procesos vairo jūsu pieredzi un spējas ietekmēt to, kas uz jums attiecas tiešā veidā. Tāpat arī pašas institūcijas, to darbs un politika kļūst efektīvāka.

25.
ANO Konvencijas par bērna tiesībām. Tas ir svarīgs pasaules līmeņa dokuments, kasvarētu jūs interesēt! Tā galvenā doma ir tāda: visam, kas ar bērnutiek darīts, ir jāatbilst bērna patiesajām interesēm. Tas nozīmē arī tiesības izteikties, kad kāds(pieaugušie) pieņem lēmumus par bērniem, paustsavu viedokli un iesaistīties organizācijās, laipārstāvētu savas intereses.

26.
Kas lēmumu pieņēmējiem jums būtujānodrošina? Vispirms – droša un jēgpilna vide līdzdalībai. Tāpat visiem pieaugušajiem jābūt apveltītiem ar labās prakses standartiem atbilstošu attieksmi un prasmēm. Viņiem jāpazinās sava atbildība un no tās izrietošās sekas, ja labās prakses standarti netiek ievēroti.

27.
Jums ir tiesības:piedalītiestikt uzklausītiembrīvi izteikt savu viedoklibūt brīviem savā izteiksmes veidā, domās, pulcējoties uniegūstot informācijuiesaistīties ar jums saistītajos procesos un tajos līdzdarbotiesJebkāda diskriminācija ir izslēdzama. Jums ir jābūt pasargātiemno jebkādām manipulācijām, vardarbības un izmantošanas.

28.
Kā nodrošināt līdzdalības labāsprakses standartus? Lēmumu pieņēmējiem jeb pieaugušajiem ir jāļauj jums brīvi izteikt savu viedokli un pret jums ir jāizturas ar cieņu. Tāpat jābūt skaidri noteiktiem jūsu līdzdalības mērķiem, kas ar jums tiek saskaņoti – jums ir jāzina, kāda būs jūsu ietekme uz lēmumu pieņemšanu un kas pieņems galīgo lēmumu. Jābūt skaidri noteiktām atbildībām katrai no iesaistītajām pusēm – jums, pieaugušajiem un citiem iesaistītajiem, tās jāsaskaņo un jāievēro visā līdzdalības procesā. Jums jābūt pieejamai visai nepieciešamajai informācijai. Jums jādod arī laiks, lai izdarītu savu izvēli – iesaistīties vai nē.

29.
Kā nodrošināt līdzdalības labāsprakses standartus? Tāpat būtiski līdzdalības procesā ir nodrošināt jūsu pārstāvību, kas balstās uz demokrātijas un nediskriminācijas principiem. Atstumto un citiem riskiem pakļauto jauniešu iesaistīšana ir daļa no patiesi demokrātiska procesa. Lēmumu pieņēmējiem ir jārada apstākļi, lai jūs varētu pārvarēt materiālās, fiziskās vai psiholoģiskās barjeras un īstenot savas tiesības piedalīties norisēs, kas tieši vai netieši ietekmē jūsu ikdienu un labklājību.

30.
Jauniešu SaeimaNodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Latvijas Bērnu forums Tālrunis: + 371 67336543 E-pasts: birojs@bernuforums.lv Mājas lapa: http://www.bernuforums.lv Draugu grupa: http://www.draugiem.lv/group/84962/lbf-latvijas- bernu-forums