Sugu veidošanās. Cilvēka evolūcija.

1. SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp.
POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa.
183-199.lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
2. daļa (zaļā grāmata)
8-32. lpp.

4. (ārējā uzbūve),
(iekšējā uzbūve),
(izplatības vieta)
Sugas kritēriji:
morfoloģiskais
anatomiskais
fizioloģiskais (dzīvības procesi),
etoloģiskais (uzvedība),
bioķīmiskais (ķīmiskais sastāvs),
ģenētiskais (hromosomu skaits),
ekoloģiskais
(dzīves vide),
ģeogrāfiskais

5. Atrodi nosauktajām pazīmēm atbilstošos sugas
kritērijus
1.morfoloģiskais
2.anatomiskais
A. Šūnas kodolā 46 hromosomas
B. Vidējā ķermeņa t036,6 C0
C. plaukstas īkšķis izvietots 900leņķī
D. aizkuņģa dziedzeris izstrādā
insulīnu, kas glikozi pārvērš
glikogēna rezervē
E. galvas smadzeņu lielāko masu
veido lielās puslodes
F. pastāvīgi apdzīvo visu Zemi,
atskaitot polāros apgabalus
G. sazinās ar artikulētu valodu
H. būtiski izmaina vidi atbilstoši
dzīves prasībām
3.fizioloģiskais
4.etoloģiskais
5.bioķīmiskais
6.ģenētiskais
7.ekoloģiskais
8.ģeogrāfiskais

6. Diverģence - konverģence
Pazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem
Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski
organismiem pielāgojoties dažādām vidēm
organismi
vienādos vides apstākļos veido
līdzīgus pielāgojumus

7. Evolūcijas ceļi
Progress Regress
Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija
Fiziomorfoloģiska
uzbūves
sarežģīšanās
vienkāršošanās, indivīdu skaita
samazināšanās, areāla
sašaurināšanās.
uzbūves un funkciju
komplicēšanās, kas izraisa
indivīdu skaita palielināšanās,
areāla paplašināšanos.
Savdabīga pielāgošanās
šauriem vides apstākļiem
Uzbūves vienkāršošanās
galvenokārt pārejot uz
parazītisku vai mazkustīgu
dzīvesveidu
Slēpjoša krāsa
Slēpjoša forma
Brīdinošā krāsa
Mimikrija

8. Evolūcijas ceļi: adaptācija
Aromorfoze Idioadaptācija- pielāgošanās
Slēpjoša
krāsa
Slēpjoša
forma
Brīdinošā
neatkarība krāsa Mimikrija
no ūdens
neatkarība
no vides t0
pielāgotība ir relatīva
Makroevolūcija–rodas
augstāk attīstītas
klases, tipi Mikroevolūcija –rodas sugu
daudzveidība

9. Homologie orgāni var veikt dažādas
funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme.
Piemēram, ekstremitātes cilvēkam,
delfīnam, putnam
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

10. Analogie orgāni – orgāni, kuri veic
līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir
atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida
rezultātā (putna un sikspārņa spārni)
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

11. Izlase
Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas
saglabājas
Cilvēka
Mainība
Cīņa par
darbība
iedzimtība
eksistenci
Mākslīgā izlase Dabiskā izlase
Šķirnes
Rodas jaunas sugas
Izmirst videi
nepielāgotas sugas

12. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu
skaits

13. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif

14. Sugu izmiršana
Izmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā
ar cilvēka darbību
Nozīmīgākās dabiski izmirušās
sugas
bruņu zivs
Nozīmīgākās iznīcinātās sugas
Dodo-dronts Tasmānijas vilks
Jūrasgovs

15. Sugu veidošanās
p Ģeogrāfiskā izolācija – pooppuullāācciijjaa ssaaddaallāāss iizzoollēēttāāss ddaaļļāāss
BBiioollooģģiisskkāā iizzoollāācciijjaa -- nneeļļaauujj ssaavvssttaarrppēējjii kkrruussttoottiieess
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

16. Evolūcijas mehānismi
PPooppuullāācciijjuu uunn iinnddiivviidduuāāllaa aattttīīssttīībbaa
ĢĢeennēēttiisskkāāss iizzmmaaiiņņaass
mmuuttāācciijjaass
ggēēnnuu ggrreeiiffss
ĢĢeennēēttiisskkiiee pprroocceessii lliieellāāss uunn mmaazzaass ppooppuullāācciijjāāss
PPooppuullāācciijjaa -- vienas sugas indivīdu kopa, kas ilgstoši apdzīvo
noteiktu teritoriju, kur vairojas un ir norobežota no citām tās
pašas sugas indivīdu kopām.

18. Hominīdu evolūcija

19. Hominīdu evolūcija
Homo habilis (2.0 – 1.6mya)
H. rudolfensis (2.4-1.6mya)
H. erectus (1.9-27kyBP)
H. heidelbergensis (800-100kyBP)
H. neanderthalensis (300-30kyBP)
H. sapiens (130kyBP – present)

20. Hominīdu evolūcija
Homo ģints evolūcija:
Smadzeņu izmērs
Stāvus gaita
Medības
Uguns iegūšana (H. erectus)
Mājokļu celtniecība(H. heidelbergensis)
Drēbes (H. neandertalensis)
Valoda (Neandertals?)

21. Homo habilis
Artist’s representation of a Homo
habilis band as it might have
existed two million years ago.
Smadzenes 612 cm3
Dzīvoja pirms 2.3 - 1.6 milj.g.
Pirmie darba rīki
Izvirzīta seja, uzacu loki
Iespējams gaļēdāji
Iespējams, dzīvoja kokos
Atklāti 1960. g. (Līkijs)
Nerunāja

22. Homo erectus
1891 - Eugene Dubois atklājis Javas salā,
atrasti arī Ķīnā, Āfrikā
Dzīvojuši pirms 1.9 milj. – 27 000 gadiem
994 cm3 smadzeņu tilpums (H. habilis -
612)
Ačūlijas darbarīki
Photograph of Nariokotome boy, an
early Homo erectus found near Lake
Turkana, Kenya.

23. Homo erectus
Kāpēc H. erectus bija veiksmīgāki?
Samazinājās dzimumu atšķirības, veidojās noturīgi pāri
Mazāks ķermeņa apmatojums – gatavoja apģērbu
Iemācījās gatavot apģērbu no kažokādām – spēja izdzīvot
aukstumā
Spēja pielāgoties apkārtnei
Kultūra
 Organizētas medībasting
 Spēja aizsargāties no plēsoņām
 Iespējams, prata izmantot uguni
 Veidoja apmetnes
 Gatavoja darbarīkus
Distribution of H. erectus

24. Homo neanderthalensis
Aqtklāti Neander ciemā netālu no
Diseldorfas 1856. gadā
Lielas smadzenes - 1,400 cm3
Garš ķermenis, īsākas
ekstremitates
Mainījās seja un zobu izvietojums
The skull of the classic Neandertal
found in 1908 at La Chapelle-aux-
Saints.

25. Neandertāliešu kultūra
Veidoja apmetnes (netālu no
upēm, izmantoja koku un ādas)
Uguns – iespējams, izmantoja
uguni rituālos?
Valoda – vai spēja runāt?
Gatavoja darbarīkus
Top: Reconstruction of Neandertal burial from Shanidar cave
Bottom: Mousterian tools

26. Kas notika ar neandertāliešiem?
H. neanderthalensis dzīvoja vienlaicīgi ar H. sapiens
vismaz 20 000 gadus
Kas notika?
Neandertālieši saplūda ar H. sapiens
H. sapiens nogalināja neandertāliešus
Neandertālieši neizturēja konkurenci ar H. sapiens

27. Homo sapiens
Arhaiskais – pirms 35000
- 100 000 gadiem
Homo sapiens vai Homo
sapiens neanderthalensis
Modernais – radies ~
pirms 35000 gadiem,
dzīvo līdz mūsdienām
Moderna anatomija
Homo sapiens sapiens

28. Kromanjonas cilvēks
Kromanjonas cilvēks
Dzīvoja rietumeiropā pirms 35000 - 17000
gadiem
Galvaskausa tilpums 1600 cm3
Nosaukums radies no hoteļa Francijā
Nav atsevišķa suga – ietilpst Homo sapiens

29. Arhaiskā H. sapiens kultūra
Māksla
Atrastas pērles, kokgriezumi, gleznas
Alu gleznojumi Spānijā, Francijā
Sievietes figūras
Veidotas pirms 22000 - 27000 to 22,000
gadiem
Nosauktas par “Venērām”, attēlo sievietes
ar platiem gurniem, lielām krūtīm.
Iespējams, tika uzskatītas par ideālu
auglīgai sievietei.

30. Arhaiskā H. sapiens kultūra
20000 gadus senas alu gleznas pie Vallon-Pont-d'Arc
Dienvidfrancijā (pa kreisi) un
Lascaux, Francijas dienvidrietumos
Alu gleznojumi
 Dzīvnieku atainojumi
 Cilvēki izmanto dzīvnieku gaļu un ādas
 Rituālie zīmējumi pirms medībām

31. Jaunākais paleolīts – kultūras uzplaukums
 Pirms 10000 – 40000 gadiem
 Mājokļi
 Pirms 15000 gadiem Ukrainā
 Daži gatavoti no mamutu kauliem
 Koka, ādas apstrāde
 Dabarīki
 asmeņi
 specializācija
 savienoti darbarīki
 bultas
 Suņa domestikācija
 Cilvēki kļuva no medniekiem par
vācējiem.
Pa kreisi:
mājoklis no
mamuta kauliem
Lejā: darbarīki
attīstība

32. Modernais Homo Sapiens
• Reģionālās nepārtrauktības modelis (Milford Wolpoff, UMich) -
cilvēki attīstījās lielākā vai mazākā mērā vienlaicīgi visā Vecajā pasaulē.
• Ātrās nomaiņas modelis (Chris Stringer, NHM Londona) -
cilvēki attīstījās tikai vienu reizi - Āfrikā no H. heidelbergensis senčiem -
un pēc tam nokļuvuši visā Vecajā pasaulē.

33. Cilvēku rases
Modernie cilvēki pieder pie vienas sugas, bet ir
izveidojušās rases, kas atšķiras ar ķermeņa daļu
proporcijām, melanīna daudzumu acīs, matos un ādā.

34. Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp.
POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=172.html
Krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass
Микроэволюция
Макроэволюция
Происхождение человека