Pieredze energoefektivitātes projekta īstenošanā Valdis Jēgers, SIA “Valmieras namsaimnieks” Video: https://youtu.be/eAF7Lo4B9ow 2016.gada 21.aprīlis, Valmiera

1. PIEREDZE DAUDZDZĪVOKĻU
DZĪVOJAMO MĀJU PROJEKTU
ĪSTENOŠANĀ

2. SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”
apsaimnieko 117 daudzdzīvokļu mājas, t.sk.,
73 mājas pieslēgtas centralizētai apkurei.
No tām:
 31 – renovētas piesaistot ERAF līdzfinansējumu
 3 – renovētas par mājas finanšu līdzekļiem
 1 – noslēgts līgums par mājas renovāciju par mājas
finanšu līdzekļiem
 7 – mājām ir izstrādāti renovācijas projekti

3. Galvenie ieguvumi realizētos projektos:
 apkures izmaksu samazinājums vismaz par 30 % uz
1m²,
 uzlabojas komforta līmenis mājās, līdzsvarotāka
apkure un siltuma noturība dzīvokļos,
 palielinās mājokļa vērtība; uzlabojas skaņas izolācijas
īpašības,
 pievilcīgs vizuālais mājās izskats,
 tiek aizsargātas ēkas konstrukcijas,
 palielinās mājas kalpošanas laiks,
 mainās dzīvokļu īpašnieku izpratne un attieksme pret
kopīpašumu.

4. Salīdzinātas renovētu un nerenovētu (Beātes 23 un Diakonāta
1) daudzdzīvokļu māju izmaksas EUR pirms un pēc
renovācijas vidēji mēnesī gada griezumā (izmantoti 2011. un
2013.gada apkures sezonas dati).
0,52 0,50 0,43 0,43
0,78
0,40 0,30 0,30
0,50 0,50 0,40 0,40 0,50 0,5 0,43 0,43
0,28 0,28
0,43 0,43
0,71
0,29
0,60
0,39
0,72
0,37 0,68
0,30
0,52
0,30
0,70
0,37
0,72
0,38 0,61
0,38 0,61
0,76
0,59 0,68
0,77
0,53
0,94
0,67
0,54 0,5
0,67
0,47
0,00
0,20
0,40
0,60
0,80
1,00
1,20
1,40
1,60
1,80
Pārvaldīšanas maksa Apkure Kredīts

5. Problēmas, ar kurām jāsaskaras, vēloties
renovēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju:
 īpašnieki neapzinās savus pienākumus un tiesības, grūtības
sasaukt kopsapulci, t.i., savākt kvorumu un pārliecināt
iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību,
 kompleksa mājas renovācija saistīta ar lieliem izdevumiem,
arī dzīvokļu īpašnieku mainīgām vēlmēm…,
 dzīvokļu iedzīvotājiem trūkst kolektīvās aizņemšanās
pieredzes,
 grūtības saņemt 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu mājas
renovācijai un kredīta ņemšanai,
 iedzīvotāju komunālo un īres maksājumu maksāšanas
disciplīna (svarīgi, lai tiktu pie kredīta).

6. Apsaimniekotāja-projekta realizētāja
problēmas un risinājumi:
 Projektu vadītāja nepieciešamība,
 Nepilnīgi veikts energoaudits un nekvalitatīvi izstrādāts
projekts (pārdomāti jāsastāda projektēšanas uzdevums,
energoaudits jāpasūta kopā ar tehnisko apsekošanu un
projektu. Pirms tam apsaimniekotājam vēlams veikt rūpīgu
ēkas apsekošanu),
 Vēlama projekta ekspertīze (veic apsaimniekotājs vai
pieaicina speciālistu),
 Veicot iepirkumu pastāv risks pieļaut kļūdas, kuras vēlāk pat
nav labojamas (pārdomāts, izsvērts iepirkuma nolikums),
 Būvuzrauga (iepirkums), autoruzrauga izvēle,

7.  Pēc sekmīga iepirkuma noteikti jāsasauc dzīvokļu īpašnieku
kopsapulce, lai saskaņotu izmaksas un saņemtu
pilnvarojumu virzīt projektu tālāk,
 Kredītlīdzekļu piesaistīšana,
 Līgums par celtniecības darbu veikšanu (termiņi, akti par
darbu uzsākšanu, grafiki (celtniecības jaudas),
 Asi izjūtams celtniecības jaudu trūkums (kvalitatīva
darbaspēka trūkums) un tai sekojošas dažādu objektīvu un
subjektīvu atrunu meklēšana,
 No celtniekiem jāpieprasa rakstisks apliecinājums par
dzīvoklī veiktiem darbiem, sevišķi, ja jāveic logu vai
komunikāciju maiņa (apliecinājums jāsaņem no dzīvokļa
īpašnieka),
 Materiālu ekspluatācijas īpašību deklarācijas, sertifikāti,
 Segto darbu akti,
 Jāseko ierakstiem žurnālos.

8. Vēdināšanas sistēma Padomju laika būvētajās
ēkās pirms renovācijas
GAISA PIEPLŪDE NOTIEK CAUR
KOKA LOGU KONSTRUKCIJĀM
GAISAAIZPLŪDE NOTIEK CAUR
VĒDINĀŠANAS KANĀLIEM
TRŪKUMI
Pelējuma sēnītes
veidošanās iespēja
Palielināts
siltumenerģijas patēriņš
Lieli siltuma zudumi

9. Kā izjauc ventilācijas sistēmu padomju laika
būvētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās…
Mainot logus,
neiestrādā
ventilācijas
atveres gaisa
pieplūdei
Nomainot
dzīvokļa
durvis, tās
cieši
noblīvējot
Nopakojot
vēdināšanas
kanāla lūkas
dzīvokļos
Netīrot
vēdināšanas
kanālus

10. Nepietiekama gaisa pieplūde un temperatūras
samazināšana dzīvojamās telpās veicina:
Paaugstinātu mitrumu telpās
Labvēlīgu vidi pelējuma sēnītes radīšanai
Skābekļa daudzuma samazināšanos
Aukstā gaisa pieplūdi telpās no virtuves un vannas
istabas ventilācijas šahtām
Risku saslimt ar astmu

11. NO KĀ PALIELINĀS GAISA MITRUMS
TELPĀS
Pieaudzis cilvēks caur plaušām diennaktī
izdala apm. 350 g, bet caur ādu apm.600g
ūdens tvaiku
Dzīvoklī gaisa mitrums palielinās -
gatavojot ēdienu, žāvējot veļu, u.c.
No nepietiekamas gaisa temperatūras telpā

12. Pelējuma sēnītes rašanās cēloņi
 Konstrukciju caursalšana,
nepietiekama gaisa
temperatūra telpās
 Paaugstināts mitrums telpās
 Nepietiekoša telpu
ventilācija

13. Gaisa pieplūdes nodrošināšana telpām
Sienā tiek iebūvēts
pašregulējošais
pieplūdes vārsts
Ventilācijas atveru
iestrāde logu
blokos ar gaisa
caurlaidību 3m³/h

14. Gaisa pieplūdes nodrošināšana telpām
Virs ventilācijas
kanāliem uzstādot
jumta turbīnas
deflektorus.
Paredzēts gaisa
nosūkšanai dabiskā
veidā, kas vēja ietekmē
rada vilkmes efektu.

15. Siltuma zudumi mājas iekšējos tīklos
(cirkulācijas zudumi)
 1 m³ karstā ūdens uzsildīšanai nepieciešams 0,0387
MWh(qkūd) ņemot vērā, ka jāuzsilda aukstais ūdens, kura
temperatūra vasaras periodā sastāda ~ +10°C,
 0,0387 MWh siltumenerģijas Valmierā 2012.gada maijā
maksāja Ls 1,58 (EUR 2,25, ar PVN).
09.12.2008. MK noteikumi Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa
īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"

17. Ēkas siltummezglā, karstā ūdens siltummainī, tiek
sagatavots karstais ūdens. Karstā ūdens sagatavošanai
tiek patērēta siltumenerģija. 1m³ karstā ūdens
uzsildīšanai nepieciešams 0,0387 MWh(qkūd) ņemot
vērā, ka jāuzsilda aukstais ūdens, kura temperatūra
vasaras periodā sastāda ~ +10C (3)

18. Pēc tam, kad siltummainī ir notikusi ūdens uzsildīšana,
karstais ūdens ar cirkulācijas sūkņa palīdzību
nepārtraukti cirkulē pa cauruļvadiem ēkas pagrabā,
stāvvadu šahtās un bēniņu telpās(atkarībā no karstā
ūdens sistēmas uzbūves). Tādējādi stāvvadā un dvieļu
žāvētājā tiek nodrošināta pastāvīga karstā ūdens
temperatūra, lai atverot karstā ūdens krānu dzīvoklī,
nebūtu ilgstoši jātecina auksts (caurulēs atdzisis) ūdens.
Šajā sakarā arī caurules, kuras atrodas šahtās un nav
nosiltinātas atdod siltumu, kā rezultātā ir nepieciešama
papildus siltumenerģija lai nodrošinātu patstāvīgu karstā
ūdens temperatūru.

19. Jumaras iela 195/1.korp.,
renovēta 2012.gadā, ietaupījums 40%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 50,63kWh/m².

20. Diakonāta iela 3
renovēta 2012.gadā, ietaupījums 41%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 63 kWh/m²

21. Siguldas iela 12
renovēta 2012.gadā, ietaupījums 45%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 50 kWh/m²

22. Annas iela 8
renovēta 2011.gadā, ietaupījums 50%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 52.76 kWh/m²

23. Annas iela 4
renovēta 2013.gadā, ietaupījums 52%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 48.62 kWh/m²

24. Kauguru iela 1
renovēta 2013.gadā, ietaupījums 35%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 50 kWh/m²

25. Energoefektīvākā māja Latvijā 2011 (III vieta)
Gaides iela 1, Valmiera, ietaupījums 44%,
siltumenerģijas patēriņš apkurei 52.55 kWh/m²

26. Stacijas iela 19
renovēta 2012.gadā, ietaupījums 42%
siltumenerģijas patēriņš apkurei 54.760 kWh/m²
2014.gadā uz fasādes parādās
defekti - melni plankumi

27. Veiksmīgu renovāciju!
valdes priekšsēdētājs
Valdis Jēgers
valdis.jegers@v-nami.lv