Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas

Ventilācija daudzdzīvokļu
dzīvojamās ēkās pēc renovācijas

Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., prof.,
Ilze Dimdiņa, Mg. sc. ing.
Rīgas Tehniskā universitāte

2012.11.08. Arturs Lešinskis 1

SIA “LAFIVENTS” ir ventilācijas un gaisa kondicionēšanas
sistēmu projektēšanas , iekārtu piegādes, uzstādīšanas, apkalpošanas
un ēku automatizētās vadības firma www.lafivents.lv 29479983
Sadarbības partneri –”O3FM” projektēšana www.o3fm.lv 29410270
“ACV centrs” iekārtu piegāde www.acv.lv 29228788
“Ventmontāža” sistēmu montāža www.ventmonaza.lv 29459766
“Menerga Baltic” energoefektīvas iekārtas www.menerga.lv 29464477


http://www.passivhaustagung.de/Passive_House_E/passivehouse.html

Jāņem vērā, ka augstvērtīgi siltuma izolācijas materiāli labi
pasargā ēku ziemā, bet nerada šķēršļus siltuma plūsmai, kas
pārkarsē ēku vasarā!!!

http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf


Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01
"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

IV. Ēkas gaiscaurlaidība
22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa
noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst pārsniegt šī
būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību var
nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētā
prasība nav būtiska.
23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa,
dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3
m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4
m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var
noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.
24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena
starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.


http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf


Vēja ietekme uz ēku


+20

-20


Dabiskā velkme ēkas būvtilpumā


Mūsu kolēģi rietumos to sauc par «stack effect»

HVAC Design Guide for Tall Commercial Buildings

Jo ēkai mazāk stāvu un ēka gaisa blīvāka,
jo dabiskā velkme mazāka


Jo ēka augstāka, jo dabiskā velkme lielāka


Velke dabiskās
ventilācijas kanālos
atkarīga no kanāla
garuma/augstuma


Jo ārā zemāka temperatūra, jo šie siltā gaisa
eksfiltrācijas procesi intensīvāki

1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļa
sabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtas
telpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieks
atpūtā.

2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējami
mazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļu
ietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.

3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņem
lēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures,
ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tikt
projektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumu
samazināšanas principa.

4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijas
patēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūras
komforta nodrošināšanas rēķina.
Arturs Lešinskis

Dzīvojamo telpu mikroklimata pētījumi

Ilze Dimdiņa www.indutek.lv
2010.gads: Maģistra darbs

“Ventilācijas sistēmu optimizācija daudzdzīvokļu ēkās”

no 2010.gada: Promocijas darba izstrāde

“Iekštelpu gaisa kvalitātes optimizācija daudzdzīvokļu ēkās”

2010.,2011. gads: dalība pētījumā „Interneta portāla izveide iekštelpu
klimata un patēriņa datu monitoringam tiešsaistes režīmā renovētā un
nerenovētā ēkā” (Rīgas domes Baltijas jūras reģiona transnacionālās
sadarbības programmas 2007-2013.gadam projekta „Energoefektīva un
sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” aktivitātes ietvaros)
2012.11.08. Ilze Dimdiņa 18

Telpu mikroklimata testēšanas poligons
2010.,2011. gads: dalība pētījumā „ES energoefektivitātes un optimāla telpu
mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā
risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās
modelēšanas metodi” (realizē Latvijas Universitāte, finansiālais atbalsts no
ERAF, projekta vienošanās nr.: 2011/0003/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/041)


Ventilācija un energoefektivitāte

• ~70% no visa Latvijas dzīvojamā
fonda - tipveida daudzdzīvokļu ēkās,
kas celtas laika periodā no 1944.-
1993.gadam

• vidējais apkures siltumenerģijas
patēriņš sezonā ir 166 kWh/m2

• līdz pat 60% no šī siltumenerģijas
patēriņa apkurei tiek patērēta
ventilācijai nepieciešamā pieplūdes
gaisa uzsildīšanai


Esošās ventilācijas problēmas


Esošās ventilācijas mērījumi
60

50

40
Rel. mitrums, %

30

20

10 r = 0,49 ;
p=0,006
0
0 500 1000 1500 2000

CO2, ppm

Mērījumi veikti 13 tipveida daudzdzīvokļu ēkās, kopā 30 dzīvokļi
Dimdina I., Krumins E., Lesinskis A. Results of Indoor Air Quality Parameter Measures in Not
Renovated Multi-Apartment Buildings. RTU Zinātnisko rakstu krājums “Būvzinātne”, 13.sējums, 2012.

Normatīvi

• LR Ministru kabinets. Noteikumi Nr.534 no 23.09.2003., Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”.
– Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.

būvnormatīvu LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami". –
Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009.
būvnormatīvu LBN 007-10 “Nekaitīguma prasības būvēm". – Rīga: Latvijas
Vēstnesis, 2010.

• Latvijas standarts. LVS CR 1752:2002, Ēku ventilācija. Iekštelpu vides
projektēšanas kritēriji. – Rīga: Latvijas standarts, 2008.
• Latvijas standarts. LVS EN ISO 7730:2006, Siltuma vides ergonomika. Termālā
komforta analītiska noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā
balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD) indeksu
kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus. – Rīga: Latvijas standarts, 2006.

Normatīvi
LBN 211-08
Iekštelpu gaisa
Izvadāmā gaisa daudzums vai
temperatūra
Telpa gaisa apmaiņas biežums
aukstajā
stundā
gadalaikā (°C*)
1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba 18 vismaz 3 m3/m2
2. Virtuve: 18
2.1. apgādāta ar elektrisko plīti vismaz 60 m3
2.2. apgādāta ar gāzes plīti vismaz 60 m3, ja ir divriņķu plīts
vismaz 75 m3, ja ir trīsriņķu plīts
vismaz 90 m3, ja ir četrriņķu
plīts
3. Vannas istaba 25 vismaz 25 m3
4. Tualete 18 vismaz 25 m3
5. Savietotais sanitārais mezgls 25 vismaz 50 m3
6. Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu 16 vismaz 1 m3/m2
telpa un koridors
Piezīme. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 oC augstākai, nekā norādīts tabulā.


Gaisa apmaiņa ēkā, 119.sērija

CO2 piesārņojuma aizvadīšanai aprēķinā izmantots
31 m3/h uz personu
Pieņem, ka dzīvoklī personu skaits = istabu skaits +1

LBN prasības, n=0,88 1/h (5800 m3/h)
DENA ieteikumi, n=0,66 1/h (4400 m3/h)
CO2 pieprasījums 67%, n=0,44 1/h (2900 m3/h)
119.sērijas tipveida ēka

Modelis A

Lokālās nosūces: Optimālā
-no sanitārajiem mezgliem 75 gaisa
m3/h; apmaiņa*
- no virtuvēm 400 m3/h.
n= 0,66 1/h
Darbība 4 stundas diennaktī
nodrošina* n=0,44 1/h
ar CO2
n= 0,59 1/h vadību

*aprēķins
119.sērijas ēkai;
30 m3/h uz pers.


Modelis B1; B2

Optimālā gaisa
apmaiņa*

n= 0,66 1/h

n=0,44 1/h
ar CO2 vadību

*aprēķins 119.sērijas ēkai;
30 m3/h uz pers.


Modelis C1; C2

Optimālā gaisa
apmaiņa*

n= 0,66 1/h

un
siltuma atguve 65%

nodrošina
siltumenerģijas
ekonomiju ~ 50
kWh/m2 jeb 50%
salīdzinot ar LBN
ventilāciju
30 m3/h uz pers.


Modelis D1; D2; D3; D4

Optimālā gaisa
apmaiņa*
n= 0,66 1/h +
siltuma atguve 65%
nodrošina
siltumenerģijas
ekonomiju ~ 50
kWh/m2 jeb 50%
salīdzinot ar LBN
ventilāciju

30 m3/h uz pers.


Kopsavilkums par modeļiem
(aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekcija, 2010.gads)
Energoresursu
ietaupījums
Modelis CO2 Sākuma pret dabisko
Elektroen. Siltumen. Summa Summa, emisija, izmaksas ventilāciju,
kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 Ls/m2 kg/m2 Ls/m2 Ls/m2 gadā
Dabiskā ventilācija 0,00 82,85 82,85 3,16 15,00 0,47 0,00
A -lokālās nosūces
(17%darbība/dnn) 8,93 55,95 64,87 2,78 10,93 5,38 0,38
B1 -centralizēta nosūce 2,59 62,85 65,44 2,59 11,61 6,33 0,58
B1* -centralizēta nosūce
ar siltuma utilizāciju 2,59 31,42 34,02 1,39 5,92 6,33 1,77
B1*-CO2 -centralizēta
nosūce ar siltuma utilizāciju 2,59 20,71 23,30 0,98 5,40 14,22 2,18
B2 -centralizēta nosūce –
hibrīda ventilators 0,55 62,85 63,40 2,44 11,43 6,34 0,72
C1 –centralizēta
pieplūde/nosūce 15,79 22,00 37,79 1,98 5,40 8,06 1,18
C2 -centralizēta
pieplūde/nosūce +* 15,79 22,00 37,79 1,98 5,40 11,13 1,18
D1 -decentralizēta
pieplūde/nosūce 8,29 22,00 30,29 1,44 4,73 19,09 1,72
D2 -decentralizēta
pieplūde/nosūce 8,29 14,50 22,79 1,15 3,37 54,12 2,01
D3 -decentralizēta
pieplūde/nosūce 9,95 22,00 31,95 1,56 4,88 21,66 1,60
2012.11.08.
D4 -kombinēta sistēma 16,59 14,50 Ilze Dimdiņa
31,09 1,75 4,12 47,35 1,41 30

Energoefektivitāte un CO2 emisijas

16
14 B1
12
CO2 emisija, kg/m2

10
8
6
4 D2
2
0
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
Elektroen. + siltumen., kWh/m2

Investīcijas un ietaupījums

B1*-CO2
2,5

2
Ietaupījums, Ls/m2

D2
1,5

1

0,5

A
0
0 20 40 60

Investīcijas, Ls/m2

Kopsavilkums
• Optimizējot gaisa apmaiņas daudzumu vai nodrošinot telpu ventilāciju
pēc pieprasījuma (demand-controlled) ar CO2 koncentrācijas (vai cita
parametra) kontroli dzīvojamās telpās, iespējams samazināt
nepieciešamā gaisa apjomu par vidēji 24 līdz 50 % un nodrošināt
optimālu telpu mikroklimatu un energoefektivitāti.
• Optimizējot gaisa apmaiņas daudzumu un realizējot siltuma utilizāciju
no nosūces gaisa, iespējamais ietaupījums var sasniegt pat 68%.
• Izvēloties ventilācijas sistēmas risinājumu daudzdzīvokļu ēkai, vienlīdz
svarīgi nodrošināt nepieciešamo telpu mikroklimata līmeni un
minimizēt energoresursu patēriņu, sabalansējot ar nepieciešamām
investīcijām.
• Realizēšanā vienkāršs ekspluatācijā esošām ēkām – modelis B –
nodrošina iespēju līdz pat 50% optimizēt normatīvos uzstādītās
prasības telpu gaisa apmaiņai, izmantojot CO2 vadību. Iespēja utilizēt
siltumenerģiju no nosūces gaisa.

Perspektīva

• Perspektīva – hibrīdo ventilācijas sistēmu risinājumu izmantošana
dzīvojamo ēku sektorā.
• Likumdošanas prasību maiņa, konkrēti, LBN 211-08 "Daudzstāvu
daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" prasības nodrošināt vismaz 3 m3/m2
stundā gaisa apmaiņu dzīvojamās un guļamistabās, ierobežo gaisa
apmaiņas optimizācijas risinājumu realizāciju.
• Ēku nodošana ekspluatācijā būtu jāorganizē ar mērījumiem, kas
apstiprina normatīvo un projektā paredzēto kvalitātes un komforta
līmeni (piemēram, ēkas gaisa caurlaidība, ventilācijas sistēmas ražība
utml.).
• Nekustamā īpašuma energoresursu patēriņa un telpu mikroklimata
kvalitātes monitorings un labās prakses veicināšana, nestu pozitīvu
ieguldījumu valsts energobilancē, kā arī vispārējā komforta, veselības
un labklājības pieaugumā.

Paldies par uzmanību!

arturs@lafivents.lv

ilze.dimdina@gmail.com

Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas

Empfohlen

Empfohlen

Weitere ähnliche Inhalte

Was ist angesagt?

Was ist angesagt? (7)

Ähnlich wie Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas

Ähnlich wie Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas (13)

Mehr von Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Mehr von Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas