8. •
•
•
•
•
•
•
•
•
•
mazliet vēlāk 1967. gada novembrī – „Dvincu” memoriālā stēla
Stacijas laukumā. 1969. gadā sācis darbu pie obeliska
Daugavpils atbrīvošanai 1944. gadā.
No 1970. līdz 1975. gadam viņš veidojis pieminekli Daugavpils
aizstāvjiem 1919. gadā.
1975. gadā I.Folkmanim piešķirts Latvijas PSR Nopelniem
bagātā mākslinieka nosaukums.
Veicis dažādus pasūtījuma darbus arī Daugavpils rajonā. Tapuši
piemiņas akmeņi: ornitologam K.Grigulim Salienā,
selekcionāram P.Sukatniekam Bebrenē, Vecajam Stenderam
Eglainē.
Daudz strādājis kapara kaluma tehnikā – atklāts dekoratīvi
figurāls cilnis Daugavpils Mūzikas vidusskolas fasādē (1972),
darbs pie tēlnieka H.Sprinča 1952. gadā veidotā pieminekļa
fašisma upuriem Mežciemā rekonstrukcijas (1976-1979),
Daugavpils 700 gadu jubilejai veltīts dekors (1978), atklāts cilnis
Daugavpils Laulību nama fasādei pēc M.Kupča veidotā modeļa
(1980).
1973. gadā ticis uzņemts Mākslinieku savienībā. Veidojis
medaļu sēriju „Mana pilsēta” (1970), „Studente” (1971).
Intensīva darba posms tēlnieka radošajā biogrāfijā sācies ar
1988. gadu. Viņš ir bijis palīgs A.Jansonam pieminekļa „Vienoti
Latvijai” atjaunošanā Rēzeknē (1988-1992), palīgs arī
pieminekļa „Latgales partizānu pulkam” atjaunošanā Balvos
(1992-1994).
1999. gada 4. maijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Kopā ar dēlu Ivo Folkmani veidojis pieminekli „Latgale māte
raud” okupācijas režīmu upuriem Krāslavā (2002-2003).