1. Februāris'10#2
Šomēnes: Avīžijs saka:
Dabaszinības skolā; Tā kā šobrīd strauji attīstas informāciju
Turpinam pētīt tehnoloģijas arī Avīžijs izlēmis pāriet no parastā avīzes
skolas vēsturi; formāta uz virtuālo. Tādā veidā atbalstam arī sk. Kalvi
Intervējam skolas Kinci un viņa darāmo darbu sarakstu, kas jāpaveic, lai
direktoru; mūsu skola būtu attīstīta informāciju tehnoloģiju
Domājam par skolas jomā. Janvārī biju nelielā radošā atvaļinājumā, tāpēc
ēdnīcu; tagad atkal esmu atpakaļ, bet esmu savādāks nekā
Mazliet atpūšamies!.. pagājušo reizi. Mazliet mainīju saturu un izskatu. Tagad
esmu vieglāk lasāms un acij tīkamāks. Ceru uz atsaucīgu
lasītāju loku un garu mūžu.
DABASZINĪBAS
Gluži kā katru mēnesi arī februārī ir noteikta mēneša Nesen, 28. janvārī,
tēma. Šoreiz tās ir dabaszinības. Mūsu skolā strādā 4 mūsu skolā notika 2.posms
skolotāji, kuru pasniegtie priekšmeti ir saistīti ar ķīmijas olimpiādei, kurā
dabaszinībām. Tie ir Brigita Brūvere, Ieva Jansone, Illa piedalījās 9.-12. klases. Bija arī
dalībnieki no mūsu skolas, kā
Mūsiņa un Oļegs Aksenovs. Skolotāja Brigita Brūvere
arī lieliski panākumi:
pasniedz ķīmiju un dabaszinības vidusskolai. Vel
• 9.c. klases skolniekam
skolotāja Brigita Brūvere audzina 10.a klasi. Skolotāja Matīsam Apinim 2. vieta,
Ieva Jansone pasniedz ķīmiju 8. un 9. klasēm, kā arī • 11.a klases skolniekiem
bioloģiju 8., 9., 11. un 12. klasēm. Arī šai skolotājai ir Andrim Leduskrastam 3.
sava audzināmā – 12.a klase. Skolotāja Illa Mūsiņa vieta un Rihardam Sīpolam
2. vieta,
pasniedz dabaszinības 5., 6., 10. un 12. klasēm un
• 12.a klases skolēniem
bioloģiju 7. klasēm, kā arī audzina 7.b klasi. Skolotājs Gunai Petajai un Mārtiņam
Oļegs Aksenovs pasniedz fiziku 8., 9. un vidusskolas Jansonam 3. vieta.
eksaktajām klasēm, kā arī dabaszinības 11.b klasei.
Arī Avīžijs novēl veiksmi Matīsam un Rihardam olimpiādes nākošajā
posmā !!!

2. SKOLA SAVOS PIRMSĀKUMOS
30.gados, skolēnu skaitam palielinoties, Baumaņa projektētais skolas nams
Raiņa bulvārī kļuva par šauru, tāpēc 1938.gadā sākās skolas pārbūves darbi.
Arhitekta Blankenburga vadībā necilā divstāvu ēka pārvērstās par ļoti staltu
četrstāvu celtni. Pārbūves laikā meitenes mācījās Rīgas pilsētas tehnikumā, taču
zēni neilgu laiku mācījās Poļu ģimnāzijā, taču viņi arī pārcēlās pie meitenēm.
1939.gadā noslēdzās pārbūves darbi. It kā visi varētu atgriezties savā skolā, taču
Izglītības ministrijas lēmums skolu sadalīja, izveidojot divas valsts ģimnāzijas –
Pirmo un Trešo. Pirmajā palika zēni, trešajā tālāk mācījās meitenes. Par jaunās
skolas direktoru kļuva Arturs Lesnieks – “Lesnieks bija skolas dvēsele, kas noteica tās
garu, audzināšanas mērķus un metodes. Direktors bija labs cilvēku pazinējs, noraidīja
glaimus, bet pati viņa stāja iedvesa respektu, un ikviens viņa iebildumus un
aizrādījumusievēroja. Atklātība, sirsnība, jūtīgums un tolerance bija Lesnieka raksturīgākās
īpašības.” Lesnieks no 1922. gada vadīja 1. un 3. valsts ģimnāzijas un Rīgas 6.
vidusskolu divus gadu desmitus, mācot latīņu valodu un sarakstot šīs valodas
mācību grāmatas.
30.gados Latvijas vidusskolās notika virkne pārmaiņu, kas attiecās arī uz
1.valsts ģimnāziju – mācību gads tika par vienu pagarināts, mainījās mācību plāni
un arī klašu numerācijas kļuva otrāda – mācības iesāka 5.klasē un pabeidza 1.klasē.
1936.gadā visu Latvijas skolu audzēkņiem tika noteikti vienveidīgi tērpi, ar
atšķirības zīmi – skolas zīmotni pie cepures – tādējādi valdība cerēja visu ģimnāzijas
jaunatni vienot kopīgā saimē, kas augtu un mācītos vienam kopīgam mērķim –
kalpot mūsu Latvijai...
Luīze
Mēs aizvien ceram, ka pilnveidojoties un augot līdzi laikam mūsu skola būs labākā
visā pasaulē. Lai to panāktu, mums visiem jāciena, jāmīl un jārūpējas par mūsu skolu.
Neskatoties uz to kādi mēs esam, bet gan uz to kādi varētu būt, mums jāpilnveido sevi un
jāpalīdz pilnveidoties visiem pārējiem.
Mīlēsim un cienīsim skolu tā, kā skola ciena mūs!

3. MĒNEŠA INTERVIJA
Februārī lasiet interviju ar skolas direktoru Haraldu Bārzdiņu. Reizēm var
manīt direktoru staigājam pa skolu ar visai norūpējušos sejas izteiksmi. Tas
tāpēc, ka direktors uztraucas par kārtību un saticību skolā, kā arī par
mums – skolēniem. Būt skolas direktoram nav nemaz tik viegli. Ir jārūpējas,
lai viss vienmēr būtu kārtībā. Taču Avīžijs nevēlas uzmākties direktoram ar
jautājumiem, kuri jau tā pat ir jārisina, tāpēc šoreiz par kaut ko
patīkamāku.
Pastāstiet mums par jūsu vaļaspriekiem.
Mani lielākie vaļasprieki ir makšķerēšana un būvniecība. Tas noteikti saistīts ar to, ka strādājot
par pedagogu, darba rezultātus var redzēt tikai pēc diviem, pieciem, vai pat desmit gadiem.
Būvējot namus vai sētas, vai veicot kādu praktisku darbu savus rezultātus var ieraudzīt jau dienas
beigās. Pēc garās darba dienas un daudzajiem pienākumiem skolā, tas ļoti nomierina.
Kas attiecas uz makšķerēšanu, esmu dzimis Vecmīlgrāvī, tātad pie Vecdaugavas, un cik vien es
sevi atceros, es vienmēr esmu gājis makšķerēt. Arī tagad nedēļas nogalēs braucu pie ezera vai
upes, un jo es vecāks kļūstu, es arvien vairāk jūtu saikni ar dabu.
Kāds ir bijis jūsu lielākais loms?
Vislielāko lomu es noķēru Kaķīšezerā pie Gaiziņkalna. Tā bija 5 kg smaga līdaka.
Kāda ir lielākā palaidnība, ko jūs esat izdarījis skolas laikā?
Es vēlētos uz šo jautājumu atbildēt divējādi. Gan par pozitīvīvāko, gan par negatīvāko. Šobrīd
strādājot skolā es cenšos bērnos ieaudzināt labestību, pienākuma apziņu, cieņu pret vecākiem
cilvēkiem. Ar katru gadu tas izdodas arvien grūtāk. Laikā, kad es mācījos skolā, skolotājs un skola
bija augstākā vērtē. Mēs vienmēr ar prieku palīdzējām savai skolai, jo pret skolu izjutām
godbijību. Vēl tagad ar godbijību atceros savus skolotājus, klases audzinātājus un citus pedagogus.
Vislielākā palaidnība noteikti arī bija saistīta ar manu vaļasprieku – makšķerēšanu. Vēl mācoties
sākumskolā, pavasaros, kad ūdeņi jau bija vaļā, reizēm neaizgāju uz skolu, bet gāju uz upi
makšķerēt
Kāds būtu jūsu novēlējums skolēniem šajā gadā?
Gribētu teikt to, ko parasti saku arī izlaidumos, pēdējos zvanos. Nav lielākas laimes cilvēkam, kā
vakarā, kad aizej gulēt, vari aizmigt ar tīru sirdsapziņu. Ka tu esi krietni un labi pavadījis dienu, ka
tu neesi nevienam darījis pāri, ka tevi negrauž sirdsapziņa, un ka tev nav bailes rīt doties savās
gaitās. Ja tu esi sagatavojies rītdienai, un neuztraucies par rīt gaidāmo. Lai vari justies drošs šai
pasaulē!

4. MŪSU SKOLAS ĒDNĪCA
Lai nelietderīgi kavētos pie vēsturiskiem faktiem par skolas ēdnīcas dibināšanu vai
sākotnējām darbībām, ķeršos uzreiz vērsim pie ragiem un atklāšu mūsu skolas
ēdnīcas būtību.
Kā jau varam novērot katrā starpbrīdī, skolas ēdnīca ir kļuvusi par sava veida laika
kavēkli skolēnu brīvstundās. Kā arī tā dažkārt ir satikšanās vieta draugiem no
dažādām klasēm. Savā ziņā ēdnīca ir skolas centrs, jo tajā regulāri apgrozās cilvēki,
sākot no sākumskolas līdz vidusskolai, arī pedagogi. Tādēļ arī jautāju šiem
cilvēkiem, ko viņi domā par skolas ēdnīcu.
12. klases skolniece pauda neapmierinātību pret ēdnīcas skarbo darbinieci, kas
pārāk bieži pārmet par šķietami ikdienišķām lietām, kas, acīmredzot, viņai liekas
nepieņemamas vai kaitinošas. Bet 12. klases skolnieks apgalvo, ka, viņaprāt, ēdnīca
ir drūma. Arī 11. klašu skolēnu vidū valda negatīva attieksme pret skolas ēdnīcu:
„Skolas ēdnīcā, pirmkārt ir pārāk augstas cenas, otrkārt, ēdiens varētu būt
kvalitatīvāks un, treškārt, veselīgāks.” Turklāt vairāki cilvēki uzskata, ka ēdnīcā
bieži vien ir ne visai patīkama smaka. Bet, protams, nav sliktuma bez labuma un
atskan arī šādi vārdi: „Labais ēdnīcā ir tas, ka tur ir garšīga gaļa un zupas, tas
priecē.”
Un visus šos viedokļus ir pauduši neviens cits kā mūsu skolas audzēkņi, tādēļ tos
būtu jāņem vērā un ēdnīcas darbiniekiem vai administrācijai būtu jāpadomā par
neadekvātajām ēdienu cenām un jādod labākas, lētākas un kvalitatīvākas iespējas
mūsu skolas audzēkņiem paēst ar prieku, jo kura gan cita, ja ne skolēnu dēļ, ēdnīca
vispār pastāv.
Padomāsim par vidi, kurā atrodamies!
Madara
NO SKOLĒNU DOMRAKSTIEM
Lai nebeigtu uz tik skumīgas nots, izlasīsim kādas dīvainas frāzes savos domrakstos izsaka citi
skolēni:
• Pāvests dzīvo Vakumā.
• Vispār adoptēšana ir labāka. Tad vecāki var izvēlēties bērnu un nav jāņem, kas viņiem
nejauši tiek.
• Ādams un Ieva dzīvoja Parīzē.
• Sliekas nevar iekost, jo viņām priekšā un aizmugurē ir tikai astes.
• Pēc tam, kad cilvēki pārtrauca būt mērkaķi, tie kļuva par ēģiptiešiem.
• Aplis ir apaļš kvadrāts.
• Zivis dēj olas, krievu zivis pat kaviāru.
• Vakar mēs gājām ar skolotāju pastaigāties parkā.
• Māja pretī parkam ir dzemdību nams, kur mammas dzemdē bērnus. Viena dzemde
paskatījās pa logu un pamāja mums.

5. BRĪVĀ LAPA
Konkurss!! Sudoku.
Atpazīsti skolotāju no bērnības 8 3 5
bildes!!. 6
2 9
1 4
5 6 3 7
6 7 5
7 1 3
2 5 1
3 7 9
7 6 5 1
7 8
9
2
6 2 7
Ja atpazīsti skolotāju no šīs bildes, 9 4 5
sūti savu atbildi uz e-pastu: 5 1 7
avizijs@gmail.com
norādi arī savu vārdu, uzvārdu un 4
klasi! 1 2 4
Avīžiju veidoja: Paldies par palīdzību:
Anna Stepena; Haraldam Bārzdiņam;
Krista Kamere; Mārai Puķītei;
Luīze Jurgenberga; Kalvim Kincim;
Madara Parma. skolas administrācijai.
Sazinies ar mums: avizijs@gmail.com