Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vieta attīstības plānošanas sistēmā valstī, mijiedarbība ar citiem plānošanas dokumentiem, tā īstenošanas un uzraudzības kārtība, mērķi un attīstības virzieni.

1. Nacionālais attīstības plāns
2014. – 2020. gadam

2. NAP2020 ir hierarhiski augstākais vidēja termiņa plānošanas
dokuments Latvijā
NAP2020 izvirza būtiskākos vidēja termiņa mērķus, prioritātes un
makrolīmeņa rezultatīvos rādītājus, kā arī darbības virzienus un
atbildīgās institūcijas
2

3. Politikas plānošanas hierarhija
3
Nacionālā reformu
programma
stratēģijas «ES
2020» ieviešanai

4. Lēmumu pieņemšanas process
Trīs sabiedriskās apspriešanas:
* 459 priekšlikumi par NAP2020 prioritāšu pamatojuma ziņojumu
* >600 priekšlikumi par NAP2020 melnrakstu
* >3000 priekšlikumi par NAP2020 projektu
6 reģionālās konferences
Ikdienas tikšanās ar iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm, informācija plašsaziņas līdzekļiem
Sabiedriskās
apspriešanas
Tikšanās ar
iesaistītajām
un ieinteresē-
tajām pusēm
Vadības grupa (puse pārstāvju no valsts pārvaldes institūcijām, puse –
sociālie un sadarbības partneri) kā padomdevējs un konsultants procesa
laikā
Darba grupu ieguldījums prioritāšu izvēršanā, nosakot stratēģiskos
mērķus un nepieciešamo rīcību
Vadības
grupa
Trīs darba
grupas
Regulāri ziņojumi Ministru kabineta sēžu laikā
Regulāri neformālie semināri ministriem un
koalīcijas partneriem
Ministru Kabineta
sēdes
Saeimas
procedūra
4

5. Metodoloģija
Vispārējais princips – uzdevumu kopumam jābūt samērojamam ar valstij
pieejamajiem finanšu resursiem, tas nedrīkst apdraudēt valsts fiskālo stabilitāti
Kritēriji uzdevumu atbilstības izvērtēšanai:
5
atbilst Latvija 2030 un
Eiropa 2020
konkrēti un precīzi,
sniedz risinājumu
izmaksu un ieguvumu
bilance ir pozitīva,
izmaksas ir samērīgas
uzlabo kvalitāti,
pieejamības vai
samazina izmaksas
papildu ieguvumi valsts
attīstībai
nerada draudus videi, ir
ilgtspējīgi
stratēģiski nozīmīgi
Latvijas starptautiskās
konkurētspējas
pieaugums
uzņēmumu
starptautiskās
konkurētspējas
pieaugums
uzlabo nodarbinātību,
samazina bezdarbu
izmanto kultūras, dabas,
infrastruktūras un
cilvēkresursus
mazina
sociālekonomiskās
atšķirības
mazina ienākumu
nevienlīdzību
mazina depopulāciju un
novecošanos

6. Stratēģiskie indikatori
Stratēģiskais mērķis
Tāds ekonomikas izrāviens, kas
nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju
labklājības pieaugumu un valsts
ilgtspējīgu attīstību līdz 2020. gadam,
panākot vidējo IKP izaugsmi vidēji 5%
apmērā
6
EKONOMIKAS
IZRĀVIENS
IKP uz
iedzīvotāju
(EUR pēc
pirktspējas
paritātes)
Summārais
ienākumu
nevienlīdzības
koeficients
% (S20/S80)
Iedzīvotāju
dabiskais
pieaugums
Virsmērķa
sasniegšanas
stratēģiskie rādītāji

7. Stratēģiskā daļa
7
NAP2020 ietver:
• 3 prioritātes, 12 rīcības
virzienus, 98 uzdevumus
un rezultatīvos rādītājus
• Indikatīvo finansējuma
apjomu katram no 12
rīcības virzieniem
• Atbildīgās un
līdzatbildīgās institūcijas,
sociālos un sadarbības
partnerus katram no 98
uzdevumiem
• Indikatīvos finansējuma
avotus katram no 98
uzdevumiem

8. Tautas saimniecības izaugsme
8
PRIORITĀTES MĒRĶIS:
• Ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts
konkurētspēju starptautiskajos tirgos
MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI:
Apstrādes
rūpniecības
daļa % IKP
Preču un
pakalpojumu
eksports % no
IKP
Produktivitāte
apstrādes
rūpniecībā
Ieguldījumu
pētniecībā un
attīstībā % no
iekšzemes
kopproduktā
Dabas resursu
izmantošanas
produktivitāte

9. Cilvēka drošumspēja
9
PRIORITĀTES MĒRĶIS:
• Radīt spēcīgu vidusšķiru un nodrošināt tautas ataudzi Latvijā –
valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu
tuvinieku un Latvijas attīstību
MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI:
Iedzīvotāju
skaits Latvijā
Iedzīvotāju
ienākumu
nevienlīdzība
Atpūtai un
kultūrai izlietotā
mājsaimniecību
patēriņa daļa
Iedzīvotāju
apmierinātības
ar dzīvi indekss

10. Izaugsmi atbalstošas teritorijas
10
PRIORITĀTES MĒRĶI:
• Radīt līdzvērtīgākas darba iespējas un dzīves apstākļus visiem
iedzīvotājiem, izmantojot teritoriju attīstības potenciālus un
unikālos resursus
• Stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju,
palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts
lielāko pilsētu starptautisko lomu
MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI:
Teritorijas
attīstības
indekss
plānošanas
reģionos
Iekšzemes
kopprodukta
uz vienu
iedzīvotāju
reģionālā
dispersija
Rīgas
plānošanas
reģiona
iedzīvotāju
īpatsvars
valstī

11. Finanšu avoti
11
NAP2020Valsts (vidēja
termiņa) budžets
Pašvaldību
budžets
(līdzfinansējums)
Privātās
investīcijas
(līdzfinansējums)
ES Kohēzijas,
lauksaimniecības un
zivsaimniecības
politikas fondi
ES budžeta
instrumenti
Cita ārvalstu
finanšu
palīdzība
Veikto investīciju uzskaite

12. NAP2020 →
ES budžeta resursi
12
Partnerības līgums un darbības programma ir balstīti uz
NAP2020
Lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku fondu
programmēšanā tiek ievēroti NAP2020 uzstādījumi
Latvijas nostāja par ES budžeta instrumentiem tika
saskaņota ar NAP2020
Nozaru politikas plānošanas dokumentos jāpamato
veicamās darbības par NAP2020 paredzētajām investīcijām
un to ietekme uz NAP2020 izvirzīto mērķu sasniegšanu
Atsevišķas aktivitātes tiks uzsāktas no 2014. gada janvāra, lai
nodrošinātu darbību nepārtrauktību

13. NAP2020 →
Latvijas budžeta veidošana
13
Budžeta
apstiprināšana
Saeimā
Rudens
Sarunas ar
sociālajiem un
sadarbības
partneriem
Lēmumu
pieņemšana
Ministru
kabinetā
Augusts
Pārresoru
koordinācijas
centrs un
Finanšu
ministrija
izvērtē visas
jaunās
politikas
iniciatīvas
atbilstoši
NAP2020 un
nacionālajām
prioritātēm
Jūlijs
Finanšu
ministrija
publisko
makroekono-
miskās
prognozes un
pieejamo
fiskālo telpu
jaunām
politikas
iniciatīvām,
ievērojot
fiskālo
disciplīnu
Jūnija beigas
Nozaru
ministrijas
identificē
jaunās
sektorālās un
horizontālās
politikas
iniciatīvas, tās
savstarpēji
prioritizējot,
un sniedzot
finanšu
aprēķinus
trim gadiem
Jūnijs
Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam
Vidēja termiņa budžeta plānošana
Ikgadējā budžeta procedūra
Fiskālās politikas prioritātes:
• Fiskālās disciplīnas
nodrošināšana
• Uz ekonomikas izaugsmi,
reģionālās un sociālās
nevienlīdzības
mazināšanu vērsta
nodokļu politika
• Fiskālās līdzsvarotības
principa nodrošināšana
Valsts budžeta izdevumu
prioritātes:
• Valsts demogrāfiskās
politikas īstenošana, kas
vērsta uz cilvēka
drošumspējas
stiprināšanu un tautas
ataudzes stabilo pamatu
veidošanu
• Uzņemto starptautisko
saistību izpilde
• Nacionālā mēroga
pasākumu
nodrošināšana,
sabiedrības integrācija un
kultūras identitātes
ilgtspējas nodrošināšana
Tāds
ekonomikas
izrāviens, kas
nodrošina visu
Latvijas
iedzīvotāju
labklājības
pieaugumu un
valsts
ilgtspējīgu
attīstību līdz
2020. gadam,
panākot vidējo
IKP izaugsmi
vidēji 5%
apmērā

14. NAP2020 →
vidēja termiņa izvērtējums
14
NAP2020 vidēja
termiņa izvērtējums
(2017. gada II puse)
noteiks nepieciešamās
izmaiņas, lai
nodrošinātu uz
rezultātiem balstītu
budžeta veidošanu
Nozaru un reģionālo /
vietējo pašvaldību
plānošanas dokumentu
vidēja termiņa
izvērtējumi
Eiropas Komisijas 2017.
gadā plānotais
ziņojums un ieteikumi
par ES fondu
ieguldījumiem Latvijā
Nacionālā iekšējā audita
politika un izdevumu
efektivitātes izvērtējums
iepretim sasniedzamajiem
rezultātiem
Ikgadējais Eiropas
Semestra process un
ieteikumi Latvijai
Eiropa 2020
stratēģijas ieviešanai

15. Pārresoru koordinācijas centrs
15