Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā
1. Sabiedriskie mediji un nacionālās
identitātes diskursi Eiropas valstu
likumdošanā
Rolands Tjarve
2. Nacionālās identitātes konstruēšana publiskajā telpā ir
atkarīga no daudzējādiem faktoriem
Nacionālās identitātes konstruēšanā nozīmīga loma ir
mediju politikai
...un jo īpaši
izpratnei par sabiedrisko mediju lomu sabiedrībā
(Van den Bulck, 2001)
3. Viens no veidiem, kā valstis uzsver sabiedrisko
mediju lomu –
tās nostiprināšana likumdošanā
MĒRĶi un UZDEVUMI
4. Nozīme sabiedrisko mediju
finansējumam
• Sabiedrības/valsts finansējums
dod iespēju izvairīties no tiešas
konkurences reklāmas tirgū
• Tirgus situācijā:
– orientācija uz globālo produktu iegādi
– nacionālā identitāte tiek aizstāta ar
nacionālās piederības raksturojumu
stereotipiem
• Kosmopolitīskās identitātes, nevis
nacionālās identitātes reprezentācija
5. Pētījums
• Nacionālās identitātes raksturojumi Eiropas valstu
likumdošanā
– Laiks, kad attīstās globālās identitātes, bet nacionālās valsts
kā politiskā aktora loma samazinās.
– Laiks pēc Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas
ieviešanas 2009.gada nogalē (ES valstis ir atjaunojušas
mediju likumdošanu)
• Sabiedrisko mediju loma un jautājuma aktualitāte ir
īpaši būtiska - tieši kopīgā nacionālās identitātes apziņa
(shared national identity) ir nozīmīgs faktors, lai
– sasniegtu noteiktus politiskos mērķus un
– veidotu vienotu valsts kopienu
6. Lomas nacionālās identitātes konstruēšanā
un uzturēšanā ir mainīgas
• Vēsturiska nozīme nacionālās identitātes un
sociālās vienotības, sabiedrības integrācijas
funkcijas realizēšanā
• Izmaiņas, izveidojoties duālai mediju sistēmai
• Nacionālā identitāte ir sociāls konstrukts, ko
būtiski veido mediju diskursīvās prakses
– Sabiedriskie mediji ir gan to uzturētāji, gan
veidotāji, gan mainītāji
– Raksturojumi var būt savstarpēji konkurējoši
7. Benedikts Andersons šajā aspektā ir raksturojis
laikrakstu lomu, kas radīja „iztēlotās kopienas
noteiktās lasītāju (fellow-readers) kopienās”
(Anderson, 1983:62)
Būtiska sabiedrības integrācijas loma
Sabiedriskie mediji demokrātiskajā Eiropā ieņēma
īpašu, plašu un daudzveidīgu nišu, nodrošinot
nekomerciālu saturu, kura mērķis ir pārstāvēt gan
sabiedrības vairākuma, gan minoritāšu grupu intereses
un vajadzības
(Harrison, Wessels, 2005)
8. Deivids Millers ir identificējis piecus nacionālās
identitātes aspektus, kas izmantoti pētījumā:
(1) ticība, ka tāda nacionālā kopiena eksistē;
(2) vēsturiskā kontinuitāte;
(3) nacionālā identitāte, kas tiek raksturota kā aktīva
tādā kontekstā, ka nācijas un kopienas spēj pieņemt
kopīgus lēmumus, kopā strādāt un sasniegt rezultātus;
(4) fakts, ka nacionālā identitāte „saista cilvēku grupas
noteiktai vietai” tāpat kā – nācijām un mājām;
(5) identitāte, kas „pieprasa, ka cilvēkiem, kuri to veido,
ir kaut kas kopīgs” – sabiedrības kultūra.
(Miller, 1995:22-26)
9. Valsts loma
Valsts ir noteikusi sabiedriskos medijus kā nozīmīgu aktoru,
kas nodrošina nacionālās identitātes konstruēšanu,
„pamatojoties uz kultūras atribūtu vai kultūras atribūtiem,
kam ir noteikta prioritāte pār citu avotu nozīmēm”.
(Castells, 1997: 6)
10. Sabiedrisko mediju likuma parauga modelis, kas piedāvā
piemēru, kā nacionālā identitāte var tikt leģitimizēta:
11. Pētnieciskie jautājumi saskaņā ar
D.Millera teorētisko ietvaru:
1. Vai likumi ataino valsts kopienu (sabiedrību) un kādi
tās raksturojumi likumos parādās?
2. Vai likumi definē sabiedrisko mediju lomu, lai
nodrošinātu vēsturisko kontinuitāti?
3. Vai likumi ataino normas, kas veicina sabiedrības
integrāciju, pieņemot lēmumus un sasniedzot
rezultātus?
4. Vai likumos tiek identificētas aktivitātes, kuru mērķis
ir saistīt cilvēkus noteiktai vietai, kā arī tautai un
mājām?
5. Vai likumi ataino kopīgos sabiedrības kultūras
attīstības tendenču raksturojumus?
13. Tikai dažās valstīs likumos nacionālā
identitāte tiek uzsvērta kā koncepts
• Čehija: “*..+ creating and disseminating programmes and
providing a well-balanced offer of programme units for all
groups in the population with respect to the freedom of their
faith and conviction, culture, ethnic or national origin,
national identity *..+”
• Portugāle: “*..+ promote the Portuguese culture and language
and the values that express national identity.”
14. Nacionālā identitāte tiek saistīta ar konkrēto
tautu, valsti, vietu un mājām (dzimto zemi)
• Austrija: “Austrian identity from the perspective of
European history and integration.”
• Flāmi: “*..+ the need to protect and promote Flemish
culture and identity and the expectations and needs of
the media user.”
• Slovēnija: “*..+ disseminate understanding of Slovenian
history, culture and identity, including from the aspect
of European history and international connections.”
15. Vistipiskāk: nacionālās identitātes iedibināšana tiek
saistīta ar kultūras identitāti
• Ja likumdošana definē kultūras identitāti, tad tā reprezentē valsts
kopienas, tautas pastāvēšanu un veido saites starp cilvēkiem un viņu
dzimto valsti.
• Flāmi: “Flemish culture and identity”
• Slovēnija: “Slovenian history, culture and identity”
• Čehija: “*..+ developing the cultural identity among the
citizens of the Czech Republic, including members of
national or ethnic minorities.”
• Austrija: “Austria’s cultural identity, history and political
and cultural autonomy.”
16. Kultūra un valoda – pamata nacionālās
identitātes raksturojošie elementi
• Igaunija: “*..+ support the development of the Estonian language
and culture”;10
• Īrija: “*..+ provide programmes of news and current affairs in the
Irish and English languages”;
• Polija: “Television broadcasters shall reserve at least 33% of their
quarterly transmission time to programmes originally produced in
the Polish language, excluding
news, advertising, teleshop-ping, sports events, teletext services
and games. [..] Radio and television broadcasters shall reserve at
least 33% of their quarterly transmission time devoted to vocal-
musical compositions for compositions performed in the Polish
language”;
• Zviedrija: “*..+ treat in its broadcasting Finnish-speaking and
Swedish-speaking citizens on equal grounds and produce services in
the Sami, Romany, and sign languages as well as, where
app-licable, in the languages of other language groups in the
country.”
17. Nosaka specifiskus pienākumus un funkcijas saistībā ar
sabiedrības vienotības un integrācijas jautājumiem
kopīgo mērķu vārdā
• Īrija: “*..+ be responsive to the interests and concerns of the whole community, be
mindful of the need for understanding and peace within the whole island of
Ireland, ensure that the program-mes reflect the varied elements which make up
the culture of the people of the whole island of Ireland”;
• Portugāle: “The public television service observes the principles of universality and
national cohesion, of excellence and accuracy in programming, objectivity and
independence of information, as well as in functioning and structure”;
• Flāmi: “Programmes must contribute to the continued development [..] of a
democratic and tolerant society”;
• Čehija: “*..+ offer of programme units for all groups of population with respect to
the freedom of their faith and conviction, culture, ethnic or national origin,
national identity, social origin [..] supporting coherence of the plurality society”;
• Igaunija: “*..+ assist in the increase of the social cohesion of the Estonian society”;
• Portugāle: “*..+ engender the creation of habits for civic harmony proper to a
democratic state and con-tribute to political, social and cultural pluralism.”
18. Pieaugot daudzveidīgajai kultūras videi, tendence
noteikt valodu un kultūru kā nācijas pamatu
• Dānija: “Furthermore, particular emphasis shall be placed on
Danish language and culture. Programming shall cover all genres in
the production of art and culture and provide programmes that
reflect the diversity of cultural interests in Danish society”;
• Slovākija: “Slovak Radio provides, by means of radio broadcasting in
the mother language, the application of the interests of minorities
and ethnic groups living in the Slovak Republic.”
19. Nacionālās identitātes reprezentācija un
konkurējošie aspekti sociālajās praksēs
• Piemēram, kultūras daudzveidības, tolerances, pozīciju
stiprināšanas aspekti - jo īpaši attiecībā uz valodu, piešķirot tai
prioritāru statusu sabiedrisko mediju darbībā.
• Čehija: “*..+ developing the cultural identity among the
citizens of the Czech Republic, including members of national
or ethnic minorities.”
• Īrija: “*..+ and have special regard for the elements which
distinguish that culture and, in particular, for the Irish
language.”
20. Leģitimizējošie raksturojumi
• Reliģija ir viens no tiem, kam tiek piešķirta būtiska nozīme.
• Polija: “Programmes or ther broadcasts shall respect the
religious beliefs of the public and especially the Christian
system of values.”
21. Tipiski sabiedrisko mediju misijā noteikt nacionālās
kultūras mantojuma saglabāšanu un attīšanu
• Čehija: “*..+ build archive collections, maintain them,
and take part in the utilisation of those collec-tions as
part of the national cultural heritage”;
• Ungārija: “*..+ fostering the values of the universal and
national cultural heritage, endorsing the diversity of
culture”;
• Igaunija: “*..+ assist in the audio-visual recording of
Estonian history and culture”;
• Slovēnija: “RTV Slovenia shall be bound to provide
long-term storage of its archive materials.”
22. Ne tikai veidošana. Reprezentācijas funkcija – jo
īpaši kultūras un izglītības programmu veidošana
• Slovākija: “*..+ promote and disseminate national culture
and education to enhance the spiritual and moral standards
of society.”
• Polija: “*..+ production of educational programmes and
ensuring access by people of Polish descent and Poles living
abroad to such programmes.”
• Portugāle: “*..+ broadcast regular programmes aimed at the
international dissemination of the Portuguese language
and culture.”
23. Secinājumi
• Lai arī identificējami visi D.Millera raksturojumi , izpausmes līmeņi ir atšķirīgi ko
nosaka valstu atšķirīgās vēsturiskās, etniskās, kultūras un reliģijas pieredzes un
prakses.
• Nacionālās un kultūras identitātes veidošanas jautājumi likumos tipiski tiek
fokusēti uz tradicionālo sabiedrisko mediju praksēm
– Sabiedriskie mediji tiek skatīti kā masu auditorijas sasniedzēji, kas var piedāvāt
nišas programmu, kalpojot gan sabiedrības vairākuma, gan minoritāšu
vajadzībām un interesēm.
• Nacionālās identitātes sociālā konstrukta pamati tiek saistīti ar pastāvošo
nozīmju, raksturojumu u.c. izplatīšanu, veicināšanu, piedāvāšanu u.c., bet nevis ar
indivīdiem kā sociāli nozīmīgiem aktoriem, kas to veido komunikācijas procesā.
• Nacionālās identitātes veidošanā prioritāte tiek dota dominējošām institūcijām
sabiedrībā un valstij, bet nevis indivīdiem vai sociālajām grupām. Likumi, kas
nosaka sabiedrisko mediju darbību, ir fokusēti uz masu komunikācijas kontekstu –
tas ir, izplatīt vienu un to pašu saturu daudzveidīgai un plašai auditorijai.
2011.gada 25.novembrīPasaules latviešu zinātnieku Kongress
Cosmopolitanidentityvsnationalidentity
Varbūt ņemam laukā.
Teorētiskie aspekti Tā kā nacionālā identitāte ir sociāls konstrukts, ko būtiski veido mediju diskursīvās prakses, tad tradicionālajiem medijiem, jau sākot ar drukāto presi un dienas laikrakstiem, ir bijusi nozīmīga loma nacionālās identitātes veidošanā. Benedikts Andersons šajā aspektā ir raksturojis laikrakstu lomu, kas radīja „iztēlotās kopienas noteiktās lasītāju (fellow-readers) kopienās” (Anderson, 1983:62). Harisona un Veselsair norādījusi uz būtisko sabiedrības integrācijas lomu.Sabiedriskie mediji demokrātiskajā Eiropā ieņēma īpašu, plašu un daudzveidīgu nišu, nodrošinot nekomerciālu saturu, kura mērķis ir pārstāvēt gan sabiedrības vairākuma, gan minoritāšu grupu intereses un vajadzības (Harrison, Wessels, 2005).
Deivida Millera dotie nacionālās identitātes raksturojumi aptver plašu loku, tomēr tie ir tieši vai netieši saistāmi ar mediju un jo īpaši sabiedrisko mediju lomu sabiedrībā