2. Visā pasaulē tiek pieņemti tiesību akti, kas
regulē bērna un ģimenes tiesību aizsardzību
Valstis vienojas par rīcību, kura nodrošinātu bērnu kā neaizsargātākās
sabiedrības daļas pilnvērtīgu attīstību, līdz ar to sekmējot ģimenes kā
bērna augšanas dabiskas vides aizsardzību
Latvija ir pievienojusies daudziem bērnu un ģimenes tiesības aizsargājošiem
starptautiskiem dokumentiem, tādiem kā:
- Eiropas Padomes Regula Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu
atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par
Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu
- 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem
tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību
un bērnu aizsardzības pasākumiem, u.c.
3. Valsts iejaucas vecāku un bērna attiecībās,
piemēram, nolemjot, ka vecākiem jāatņem aprūpes
tiesības un bērnam jānodibina ārpusģimenes aprūpe,
prasa īpašu pieeju no tiesībsargājošo institūciju
puses, jo notiek lielāks vai mazāks cilvēktiesību
ierobežojums.
Atbildīgajām institūcijām ir rūpīgi jāizsver šādu
lēmumu nepieciešamība un argumentācija
4. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
metodiskajiem ieteikumiem, kā augstāk
stāvošas institūcijas norādījumiem pakļautībā
esošai institūcijai, nav dots plašs teorētiskais
skaidrojums,
kā arī piemēri no prakses, kas varētu saistīt
teoriju ar reālās dzīves piemēriem un
pierādītu ieteikumu pamatotību
5. Maģistra darba mērķis
- apzināt pastāvošās problēmas vecāku un
ārpusģimenes aprūpes tiesiskajā regulējumā un,
analizējot kā bāriņtiesu praksi, tā arī citu valstu
tiesību aktus šajā jomā, izdarīt secinājumus par
likumdevēja prasībām vecāku un bērnu attiecību
tiesiskajā regulējumā.
Autore darbā centās noskaidrot, vai konkrēto tiesību
normu piemērošana sasniedz tos mērķus, kurus
izvirzījis likumdevējs izdodot tiesību aktus.
Lai sasniegtu maģistra darbā izvirzītos mērķus, tika
analizēts kā bērna aprūpes jēdziena būtība un satura
elementi, tā arī ārpusģimenes aprūpes nodibināšanas
tiesiskie iemesli.
6. Maģistra darba objekts
un priekšmets
OBJEKTS - vecāku un ārpusģimenes aprūpes tiesiskais
regulējums
PRIEKŠMETS - visas tiesību normas, kuras regulē
vecāku un ārpusģimenes aprūpi
Bērna ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums skar
ļoti plašu jautājumu loku, kuru nav iespējams aptvert
viena maģistra darba apjomā. Līdz ar to autore
pievērsīsies galvenokārt ārpusģimenes aprūpes
nodibināšanas likumiskajiem iemesliem, jo tieši šis
jautājums ir viens no būtiskākajiem bērna aprūpes
jomā.
7. Secinājumi un priekšlikumi
Ieviešot vecāku un ārpusģimenes aprūpes tiesiskajā regulējumā
jaunu terminu, t.i., aprūpes terminu, ir panākti vairāki
ieguvumi.
Par ieguvumiem autore uzskata šādus faktus:
a) aprūpes un aizgādības jēdziens daudz precīzāk nekā jēdziens
“vecāku vara” izsaka vecāku un bērnu tiesisko attiecību
būtību;
b) aprūpes termins paver iespēju ierobežot vecāku tiesības
niansētāk, līdz ar to padarot skaidrāku likumdevēja viedokli
par vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā pret bērniem;
c) ierobežotas bērna aprūpes tiesības atstāj vecākiem citas
tiesības un pienākumus attiecībā pret bērnu, kas ir preventīvs
līdzeklis vecāku aizgādības saglabāšanai;
d) vecāki var būt pārliecināti, ka bērna aprūpes tiesību
ierobežošanas laikā viņu bērns netiks adoptēts, jo saglabājas
juridiskā saikne starp bērnu un vecākiem.
8. Secinājumi un priekšlikumi
Aprūpes termina sinonīms ir uzturēšana, tomēr tas
nenozīmē, ka pēc bērna aprūpes vai aizgādības
tiesību atņemšanas vecākiem zūd pienākums
nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus. Tā kā tiek
atņemtas tikai tiesības, pienākums gādāt bērnam
uzturlīdzekļus saglabājas.
Bāriņtiesām kā bērnu tiesības aizsargājošai iestādēm
būtu jāveicina, kā arī pašām jāuzņemas iniciatīva
prasību sniegšanai tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu
pēc bērna aprūpes tiesību atņemšanas. Augstāk
stāvošām iestādēm būtu jāizstrādā metodiskie
norādījumi par prasību iesniegšanas saturu un to
pamatojumiem sadarbībā ar Bāriņtiesām.
9. Secinājumi un priekšlikumi
Adoptējot bērnu viņam likumiski tiek radīta
jauna ģimene, kurā bērnam ir visas tās tiesības
un pienākumi, kādi bērnam ir dabiskajā
ģimenē
Adopcija ir ģimenes aprūpes paveids, nevis viens
no ārpusģimenes aprūpes veidiem. Tāpēc būtu
nepieciešams precizēt adopcijas vietu sistēmā
un uzskatīt, ka adopcijas rezultāts ir ģimenes
institūts.
10. Secinājumi un priekšlikumi
Tiesām rodas grūtības ar uzturlīdzekļu apmēra
noteikšanu
Nepieciešams izstrādāt metodiskos norādījumus tiesām
par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu, lai būtu
nodrošināta vienlīdzīga pieeja uzturlīdzekļu
apmēriem attiecīgi vecāku ienākumiem, nevis no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas. Tas varētu nodrošināt bērnam tādu dzīves
līmeni, ar kādu viņš tika nodrošināts pirms vecāku
šķiršanās.
11. Secinājumi un priekšlikumi
Bāriņtiesu likuma 26.panta astotā daļa, nosaka, ka
bāriņtiesa nodibina aizbildnību un ieceļ bērnam
aizbildni, ja ir radušies citi neatliekami gadījumi
(nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību
ievērošanu), ir juridiski atklāts jēdziens, kas atstāj
bāriņtiesai zināmu rīcības brīvību, lai reaģētu uz
mainīgajiem sociālajiem apstākļiem.
Būtu nepieciešams konkretizēt jautājumus uz kuriem
varētu attiekties neatliekamie gadījumi, savādāk tiek
uzlikta milzu atbildība Bāriņtiesas priekšsēdētājam
šāda lēmuma pieņemšanas pamatotībā
12. Secinājumi un priekšlikumi
Gadījumos, kad bērna aprūpes tiesības tiek atņemtas
vecāku alkoholisma dēļ, pretēji Bērnu un ģimenes
lietu ministrijas metodiskajiem ieteikumiem, autore
saskata vecāku vainas esamību. Iepriekš minētais
attiecināms arī uz vecākiem, kas lieto narkotiskās
vielas un sava veselības stāvokļa dēļ nelūdz bērnam
ārpusģimenes aprūpi.
Situācijas risināšanā jāiesaistās pašvaldību sociālajiem
dienestiem un pašvaldības policijai. Policija ar sociālo
dienestu apzina un veido datu bāzi par šāda veida
sociālā riska grupā esošām personām. Būtu
nepieciešams apmācīt darbiniekus saskarsmei ar
šādām personām, lai vēlāk varētu veikt audzinoša
rakstura sarunas par vecāku pienākumiem pret
bērniem.
13. Secinājumi un priekšlikumi
Būtu nepieciešams mainīt un izņemt no ārpusģimenes
aprūpes grupas adopcijas jēdzienu.
Faktiski jēdziens „adopcija” nozīmē ģimenes iegūšanu
un nav īsti pareizi to grupēt pie ārpusģimenes
aprūpes uzskaitījuma
Nepieciešams izstrādāt plānu, kas ietvertu iestāžu
reorganizāciju un aprūpes pakalpojumu attīstību
atbilstoši bērnu un ģimeņu vajadzībām, aizbildnības
un audžuģimeņu modeļa attīstību un atbalsta
sistēmas pilnveidi adoptētajiem, audžuģimenēm un
aizbildņiem, jaunu alternatīvu ģimenes tipa aprūpes
pakalpojumu attīstību un caurskatāmu bērnu
ārpusģimenes aprūpes finansēšanas sistēmu.