Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās. “Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu”, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā “Jaunais finanšu eksperts 2013” piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.

1. Pētījums “Jaunieši un nauda”
Swedbank Privātpersonu finanš institūts
u
Rīgā, 19.03.2013.
© Swedbank

2. Par pētījumu
• Pētījuma konteksts:
– Swedbank Privātpersonu finanš institūta organizētais ikgadējais skolēnu
u
pētniecisko un radoš darbu konkurss “Jaunais finanš eksperts 2013”
o u
• Pētījuma uzdevums:
– noskaidrot vairāk nekā 5600 skolēnu un 3600 viņu vecāku paradumus savu
personīgo finanš vadīš
u anā
• Pētījumu veica:
– vairāk nekā 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām laika posmā no 2012.gada
novembrim līdz decembrim
© Swedbank 2

3. Vecāki ir paraugs bērniem rīcībā ar naudu
Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis
9% 12%
29%
33%
20%
Jā 19%
Drīzāk jā
Drīzāk nē
Nē
38% 40%
“Lai jaunietis būtu informēts par naudas vērtību gan tās pelnīš anas, gan tērēšanas procesā,
pirmais, uz ko viņšskatīsies - tā noteikti būs ģimene.” - Rīgas Valsts tehnikums
© Swedbank 3

4. Uzskatus naudas lietās jaunieši manto no vecākiem
Apgalvojums Vecāki, kas Skolēni, kas
piekrīt piekrīt
apgalvojumam apgalvojumam
(%) (%)
Naudas aizņemšanās rada 68% 73%
daudz problēmu
Tiekš anās pēc bagātības 44% 38%
izraisa stresu un veselības
problēmas
Naudu labāk ir tērēt nevis 28% 30%
krāt
Nauda ir visa ļaunuma 23% 28%
sakne
Bagāti cilvēki ir laimīgāki 16% 20%
par pārējiem
“Priekšmeti un lietas nevar būt ļaunas - š īpaš
īs ības tām piedēvē cilvēki paš iespējams,
i,
mēģinot mīkstināt savas vainas apziņu.” - Valkas ģimnāzija
© Swedbank 4

5. Budž eta plānošanas paradumi ģimenēs ir nepilnīgi
• Izdevumu plānošana īstermiņā (30%) • Izdevumu plānošana ilgtermiņā
(12%)
• “Drošības spilvena” veidošana (22%) • Uzkrājumi lielākiem pirkumiem
(21%)
“Budž eta plānošana ir laikietilpīgs un atbildīgs process, bet vecākiem biež i vien tam neatliek
laika un vēlēšanās.” - Rēzeknes poļu ģimnāzija
© Swedbank 5

6. Skolēnu ienākumu avoti*
90%
23%
18% 17%
15%
6%
Vecāku Radinieku Ienākumi no Stipendija Pabalsts Cits
atbalsts atbalsts darba
* skolēniem bija iespēja norādīt vairākus ienākumu avotus
“Daļa aptaujāto gūst ienākumus savādākā veidā - azartspēles, nelegālas darba vietas.” -
Varakļānu vidusskola
© Swedbank 6

7. Skolēnu kabatas naudas lielums, Ls/nedēļā
Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis
1%
7% 2% 6% 6%
3% 4%
4%
18%
Nesaņem vispār
< 1 Ls
25% 23%
1 - 5 Ls
5 - 10 Ls
31%
10 - 20 Ls
20 - 50 Ls
> 50 Ls
36%
34%
“Nauda ir svarīga, jo ja tās nav, tad viss apkārt liekas bezjēdzīgs.” - Jelgavas 1.ģimnāzija
© Swedbank 7

8. Kabatas naudas lielums Latvijas pilsētās un laukos,
Ls/nedēļā
33%
5-10 Ls 37%
37%
31%
1-5 Ls 34%
25%
20%
10-20 Ls 15%
21%
7%
Nesaņem vispār 6%
7%
2%
20-50 Ls 4%
6%
7%
< 1 Ls 4%
2%
0,5%
> 50 Ls 0,8%
1,2%
Rīga Cita pilsēta Lauki
© Swedbank 8

9. Kabatas naudas izsniegšanas biež ums
Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis
6% 1% 5% 1%
7% 10% 24%
Gandrīz katru
29% dienu
Pāris reizes nedēļā
Reizi nedēļā
Pāris reizes
mēnesī
Reizi mēnesī
36%
Retāk kā reizi 20%
40%
mēnesī
21%
“Dodot kabatas naudu galvenokārt uz nedēļu, jaunietis tiek radināts pie patstāvības finanšu
plānošanā.” - Liepājas Valsts tehnikums
© Swedbank 9

10. Kabatas naudas izsniegšanas biež ums pēc dzīvesvietas
45%
Reizi nedēļā 40%
32%
20%
Gandrīz katru dienu 24%
29%
19%
Pāris reizes nedēļā 20%
23%
7%
Reizi divās nedēļās 6%
5%
4%
Reizi mēnesī 6%
6%
3%
Pāris reizes mēnesī 4%
4%
1%
Retāk nekā reizi mēnesī 0%
1%
Rīga Cita pilsēta Lauki
© Swedbank 10

11. Kabatas naudas piešķiršanas principi
Kabatas nauda domāta ikdienas 39%
tēriņiem, pārējiem izdevumiem
naudu vecāki dod atsevišķi 40%
Vecāki dod naudu, kad paprasa, 36%
konkrētas vienošanās par tās
lielumu nav 28%
Stingra vienošanās par kabatas 24%
naudas lielumu konkrētā laika
periodā 28%
Vecāku atbildes Skolēnu atbildes
“Tas, ka skolēni saņem kabatas naudu pēc pieprasījuma, liecina, pirmkārt, par to, ka ģimenē nav sīki
iztirzāts jautājums par naudas vērtību, un, otrkārt, netiek iemācīts, kā plānot savus naudas līdzekļus.” -
Rīgas Valsts tehnikums
© Swedbank 11

12. Skolēni tiek iesaistīti ģimenes budž eta plānošanā
Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis
13% 9%
17%
23%
21%
Regulāri
Neregulāri
26% Reti
Gandrīz nekad
44%
47%
“Pārsvarā jaunietis tiek informēts par nozīmīgiem jautājumiem budž eta plānoš anā, bet sīkākos darījumus
kārto vecāki. Mūsuprāt, tas tādēļ, ka šobrīd pelnītāji ir vecāki un ikdienas izdevumi pārsvarā gulst uz viņu
pleciem.” - Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums
© Swedbank 12

13. Skolēnu zināšanas par ģimenes ienākumiem
Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis
4% 4%
11% 12%
Zina, kur un
cik vecāki
pelna
Zina, kur
vecāki strādā 42%
47%
Ģimenē par
ienākumiem
runā reti
38% Ar bērnu par
ienākumiem
42%
netiek runāts
“Daļa vecāku nevēlas, lai viņu bērns uzzinātu par ģimenes ienākumiem, lai bērns nevarētu
pieprasīt vairāk naudas, un bērns pierastu pie tā, cik naudas ir.” - Rīgas 64.vidusskola
© Swedbank 13

14. Kabatas nauda un krāšana pirkumiem
10%
8%
Sakrāja un kāroto nopirka
40%
10% Sakrāja, bet nenopirka
Sāka krāt, palīdzēja vecāki
Sāka krāt, bet nesakrāja
12%
Nekrāj, jo vēlamo parasti
nopērk vecāki
Nekrāj, jo pārāk maza
11% 9% kabatas nauda
Nekrāj, jo nav vēlmes pirkt
ko dārgu
“Likumdoš ana mūsu valstī biež i mainās un mums ir jākrāj nauda, lai mēs varētu būt
pārliecināti par rītdienu.” - Valkas ģimnāzija
© Swedbank 14

15. Kabatas naudas lielums un krāšanas paradumi
42% 41%
40%
39% 38%
31%
20%
14%
13%
9%
7%
6%
< 1 Ls 1-5 Ls 5-10 Ls 10-20 Ls 20-50 Ls > 50 Ls
Nekrāj, jo vēlamo parasti nopērk vecāki Sakrāja un nopirka
© Swedbank 15

16. Secinājumi:
bērnu uzskati naudas lietās veidojas ģimenē
• Vērienīgs pētījums Latvijā jaunieš finanš prasmju izpētes
u u
jomā ar vairāk kā 9000 respondentiem
• Vecāki ir paraugs bērniem naudas lietās, arī uzskatus par
naudu jaunieš lielā mērā pārmanto no vecākiem
i
• Budž eta plānoš anas paradumi ģimenēs ir nepilnīgi, tāpēc
finanš izglītībai skolu programmās nozīmīga loma jaunieš
u u
prasmju pilnveidoš anai
© Swedbank 16

17. Secinājumi:
kabatas nauda ir bērna pirmā pieredze finanšu plānošanā
• Galvenais vidusskolēnu ienākumu avots ir vecāku dotā nauda
• Vidusskolēniem Latvijā ir 5-10 latu liela kabatas nauda nedēļā
• Biež a un mainīgu summu kabatas naudas doš ana neveicina
jaunieš patstāvību: kabatas nauda pārsvarā tiek izsniegta reizi
u
nedēļā, pārdienās vai pat katru dienu un tikai ceturtajā daļā
ģimeņu ir stingra vienošanās par kabatas naudas lielumu
© Swedbank 17

18. Secinājumi:
bērnu rīcība ar kabatas naudu atspoguļo pieredzi ģimenē
• Kamēr bērna iesaistīš ana ģimenes budž eta plānoš anā ir
visefektīvākais instruments, kas veicina bērna izpratni par
likumsakarībām naudas lietās, tikai 23% ģimeņu to izmanto
• 72% skolēnu ir pieredze naudas krāšanā, 49% spēj iecerēto
summu arī veiksmīgi sakrāt
• Viegli nākusi nauda nesniedz svarīgākās mācības: jo lielāka
kabatas nauda, jo lielāks to bērnu īpatsvars, kas naudu nekrāj
• Vecākiem ir liela atbildība bērna uzskatu sistēmas veidošanā
© Swedbank 18

19. Paldies!
Kontakti:
Adriāna Kauliņa,
Swedbank Privātpersonu finanš institūta direktore
u
Tel.: +371 674 44489, +371 29194502
E-mail: adriana.kaulina@swedbank.lv
© Swedbank