Pētījums ""Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai" irr pieejams SFL Scribd lapā: http://ej.uz/SEGpetijums

1. SFL programmas „Laba pārvaldība enerģētikā”
projekts „Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta
plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”
ENERĢĒTIKAS SEG EMISIJU SCENĀRIJI
LATVIJĀ
Jānis Reķis - Fizikālās Enerģētikas
institūts
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 1

2. Attīstības indeksi (2000=1)
• Lielākais SEG emisiju
avots ir 2,5
1.ENERĢĒTIKA, kas 2,2
kopējās SEG emisijās 1,9
sastāda 69,6%
1,6
• Ar emisiju tirdzniecības
sistēmu (ETS) ir nosegtas 1,3
32,7% 1.ENERĢĒTIKAS 1,0
emisijas 0,7
– 1.AA.1. Enerģijas 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
IKP 2000. gada salīdzināmās cenās Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš
transformācija - 87.4% GDP chain-linked volume (reference year 2000)
KPEP
Gross national electricity consumption
SEG emisijas
– 1.AA.2. Rūpniecība un TPEC
Iedzīvotāju skaits gada beigās
GHG emissions
būvniecība – 64,4% Population at the end of year
– 1.AA.4. Pārējie sektori
(pakalpojumi, lauksaimnie
cība) – 4,2%
– Transports, mājsaimniecīb
as – 0%
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 2

3. Attīstības indeksi (2000=1) - projekcijas
6,0
5,0
4,0
3,0
2,0
1,0
0,0
1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
IKP 2000. gada salīdzināmās cenās Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš
GDP chain-linked volume (reference year 2000) Gross national electricity consumption
KPEP SEG emisijas no enerģētikas
TPEC GHG emissions from energy
Iedzīvotāju skaits gada beigās
Population at the end of year
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 3

4. Galvenie rezultāti “Bāzes”
scenārijam
• Ja līdz 2030. gadam 6,0
– IKP palielinās 3,2x 5,0
– Iedzīvotāju skaits samazinās
4,0
par 17%
– Spēkā ir esošās (2012. gada) 3,0
politikas un pasākumi 2,0
– Enerģijas resursu cenas
1,0
palielinās
• tad SEG emisijas 0,0
1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
enerģētikā palielinās par IKP 2000. gada salīdzināmās cenās
GDP chain-linked volume (reference year 2000)
Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš
Gross national electricity consumption
31% pie KPEP
TPEC
SEG emisijas no enerģētikas
GHG emissions from energy
– 30% liela primārā enerģijas Iedzīvotāju skaits gada beigās
Population at the end of year
patēriņa pieauguma
– 57% liela bruto
elektroenerģijas patēriņš
pieauguma
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 4

5. Lietderīgais enerģijas
Primāro enerģijas
Izmantotais modelis - resursu cenas
patēriņš (enerģijas
pakalpojumi)
MARKAL
http://www.iea-etsap.org/web/index.asp
• MARKAL-LV ir enerģētikas un
vides sistēmas optimizācijas
modelis
• Modelī aprakstīta Latvijas
enerģētikas sistēma ar
atbilstošām emisijām, apskatot
laika periodu 2000.-2050. gads Enerģijas
• Minimizējot sistēmas kopējās tehnoloģiju Optimālākā (zemāko
izmaksas tiek atrasts izvēlne izmaksu) resursu un
optimālākais (izmaksu ziņā) resursu piegāde tehnoloģiju
enerģētikas attīstības scenārijs transformācija kombinācija
– nodrošinot enerģijas pārvade
pieprasījumu gala patēriņš
– ievērojot uzliktos
ierobežojumus (emisiju, AER
īpatsvars u.tml.)
– izvēloties optimālāko
tehnoloģiju un enerģijas
resursu kombināciju
– ņemot vērā tehnoloģiju un
energoresursu izmaksas un
radītās emisijas
Ierobežojumi
Tehnoloģiju raksturojums (emisijas, jaudas, resurs
u potenciāls u.tml.)
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 5

6. Enerģijas plūsmas caur
references enerģētikas
Enerģijas
sistēmu Enerģijas gala pakalpojums vai
• Aptver visu enerģētikas sistēmu no resursu patēriņš (uzrādīts Lietderīgais
ieguves līdz enerģijas pakalpojumam, kas energobilancē) patēriņš
attēlots kā references enerģijas sistēmas
(RES Reference Energy System)
• Enerģijas piegāde un enerģijas Re su rsi P ro ce si
E ne rg o re s urs u E ne rģ ija s
pieprasījums mijiedarbojas P ā rve id o ša na p a tē riņš
• Aprēķinot lietderīgos enerģijas patēriņus,
Lietder īgās ene rģijas pie pr as īju m s
2000., 2005. un 2010. gadi ir kalibrēti pēc Im p orts
E lek troen erģij a
attiecīgā gada energoresursu bilances
G ala patē riņ a tehnol oģijas
N a ftas
– Enerģijas gala patēriņš – rūpniecība, P ārs trād es
S iltum ene rģija
pakalpojumi, mājsaimniecības, R ūp nīc as
lauksaimniecība, transports
V ietējie E nerg or es urs u
– Zudumi – elektroenerģijas un K rājum i
pārs trā de
siltumenerģijas tīklos, dabas gāzes sistēmā
– Ražošanas procesi – biodīzeļdegvielas un E m is iju
ierob ež oš ana
bioetanola ražošana, kokogļu un kūdras
brikešu ražošana E k s ports
– Pārveidošanas sektors – elektrostacijas
(atsevišķi izdalītas 3 lielās HES),
koģenerācijas stacijas (atsevišķi izdalītas
Rīgas 3 CHP), katlumājas
– Enerģijas resursu ieguve, imports, eksports
– Emisiju līmeņiem,
• Atbilstoši tirdzniecības bilancei noteiktas
importēto energoresursu vēsturiskās cenas
• Atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikti
enerģijas un emisiju nodokļu vēsturiskie
lielumi

7. Enerģijas gala patērētāji
– sektori un apakšsektori
• Lauksaimniecība, mežsaimniecība un • Mājsaimniecības (sadalīts apakšsektoros)
zivsaimniecība – Gaisa kondensēšana
– Elektroenerģija – Veļas žāvēšanas mašīnas
– Kurināmais un degviela – Ēdienu gatavošana
• Pakalpojumi (sadalīts apakšsektoros) – Veļas mazgājamās mašīnas
– Gaisa kondensēšanas iekārtas – Trauku mazgājamās mašīnas
– Ēdienu gatavošana – Elektriskās iekārtas un ierīces
– Apkure un siltais ūdens – Apkure un siltais ūdens daudzdzīvokļu ēkām
– Apgaismojums – Apkure un siltais ūdens savrupmājām
– Elektriskās iekārtas un ierīces – Apgaismojums
– Saldēšanas iekārtas – Ledusskapji un saldētavas
• Rūpniecība un būvniecība • Transports
– Būvniecība – Dzelzceļa
– Ķīmiskā – Cauruļvadu
– Kokapstrādes – Autotransports (sadalīts apakšsektoros)
– Pārtikas • Autobusi
– Metālu • Kravas mašīnas
• Pasažieru automašīna un motocikli
– Papīra ražošana, poligrāfija
– Vietējā kuģošana
– Nemetālisko minerālu
– Vietējā aviācija
– Pārējā rūpniecība
• Bunkurēšana
– Starptautiskā aviācija
2013. gads 10. janvāris –
Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā Starptautiskā kuģošana
13 7

8. Izaicinājumi ar ieejas datiem
• IKP prognozes – kā turpmāk attīstīsies valsts
ekonomika?
• Lietderīgā enerģijas pieprasījuma prognozes – kā
paredzēt patērētāju uzvedību? Kādas ir pieprasījuma
elastības? Kā saistīt ar makroekonomisko prognozi?
• Primāro enerģijas resursu prognozes - kā paredzēt
degvielas nākotnes cenas pasaules tirgū?
• Tehnoloģijas raksturojošie parametri
• Izmaiņas valdības politikā var būtiski ietekmēt
scenāriju definīcijas un saturu
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 8

9. IKP strukturālā prognoze, MLVL(2000)
18000 Nodokļi
16000
Pārveidošanas sektors
14000
Būvniecība
12000
10000 Ieguves rūpniecība
8000 Apstrādes rūpniecība
6000
Transports, glabāšana un
4000 sakari
2000 Pakalpojumi (bez Transports,
glabāšana un sakari)
0 Lauksaimniecība
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035
25000
IKP
20000 IKP (izmantota līdz
25.12.2008)
IKP 4NZ
15000
IKP 3NZ
10000 IKP (izmantota līdz
15.11.2010)
IKP (pašreizējā)
5000
IKP (izmantota līdz
31.12.2011)
0
IKP (izmantota līdz
1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 27.05.2012)

10. Rūpniecības PV un
lietderīgās enerģijas pieprasījuma (UC) sasaiste
3000
2500
Pārējā rūpniecība
2000 Kokapstrādes rūpniecība
Papīra ražošana, poligrāfija
1500
Nemetālisko minerālu rūpniecība
1000 Metālu rūpniecība
Pārtikas rūpniecība
500 Ķīmiskā rūpniecība
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība
2000- 2010-
2010 2030
Pievienotā vērtība
2010=1 Visa rūpniecība 0,70 1,08 1 1,50 2,01 2,42 2,89
4,0 Ķīmiskā 0,45 0,77 1 1,50 1,97 2,37 2,85
3,5 Pārtikas 1,04 1,43 1 1,11 1,32 1,47 1,64
Metālu 1,15 1,56 1 1,38 1,94 2,55 3,21
3,0 Nemetālisko minerālu 0,37 0,73 1 1,69 2,23 2,69 3,23
PV
2,5 Papīra ražošana, poligrāfija 1,18 1,46 1 1,21 1,53 1,75 2,00
Kokapstrādes 0,56 0,82 1 1,53 2,00 2,41 2,90
2,0 Pārējā 0,61 0,93 1 1,58 2,09 2,60 3,16
UC Lietderīgā patēriņa izmaiņu indekss
1,5
Visa rūpniecība 0,78 0,94 1 1,20 1,37 1,49 1,61 0,68 0,44
1,0 Ķīmiskā 0,55 0,66 1 1,17 1,30 1,39 1,48 0,75 0,37
0,5 Pārtikas 1,49 1,49 1 1,03 1,07 1,10 1,13 11,34 0,24
Metālu 1,06 1,02 1 1,14 1,30 1,45 1,58 0,41 0,38
0,0 Nemetālisko minerālu 0,55 0,96 1 1,31 1,50 1,64 1,78 0,59 0,49
1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035
Papīra ražošana, poligrāfija 0,78 1,20 1 1,06 1,13 1,18 1,22 -1,54 0,29
Kokapstrādes 0,31 0,50 1 1,23 1,39 1,51 1,63 2,11 0,45
Pārējā 1,95 2,05 1 1,18 1,30 1,40 1,49 -1,29 0,34

11. IEA WEO 2011 resursu cenu prognoze
18
16
14
12
EUR(2000)/GJ
IEA valstu naftas imports
10
8 Eiropas valstu dabas gāzes
imports
6
OECD valstu ogļu imports
4
2
0
1998- 2003- 2008- 2015 2020 2025 2030 2035
2002 2007 2012

12. Naftas importa cena IEA
un IEA WEO prognozes, US$2000/barrel
120
100 IEA crude oil imports - WEO2011
IEA crude oil imports - WEO2010
IEA crude oil imports - WEO2009
80 IEA crude oil imports - WEO2008
IEA crude oil imports - WEO2007
IEA crude oil imports - WEO2006
IEA crude oil imports - WEO2005
60
IEA crude oil imports - WEO2004
IEA crude oil imports - WEO2002
IEA crude oil imports - WEO2000
40
IEA crude oil imports - WEO1998
IEA crude oil imports - WEO1996
IEA crude oil imports - WEO1995
20 IEA crude oil imports - WEO1994
IEA crude oil imports - IEA
0
1984
1986
1992
1994
2000
2002
2008
2010
2016
2018
2024
2032
1980
1982
1988
1990
1996
1998
2004
2006
2012
2014
2020
2022
2026
2028
2030
2034

13. Cenu attiecības ir svarīgas
3,0
2,5
2,0
Natural Gas/Oil
1,5
Coal/Oil
Natural Gas/Coal
1,0
0,5
0,0
1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010

14. Energoresursu cenas, EUR(2000)/GJ
30 Dīzeļdegviela
Benzīns
25
Importētā
20 elektroenerģija
Mazuts
EUR(2000)/GJ
15 Dabas gāze
Ogles
10
Biomasa - D
5 Biomasa - C
Biomasa - B
0
1998- 2003- 2008- 2015 2020 2025 2030 2035 Biomasa - A
2002 2007 2012
Atsevišķi ņemts vērā enerģijas resursu transportēšanas izmaksas un enerģijas & emisiju nodokļi

15. Enerģijas nodoklis, EUR(2000)/GJ
2000 2005 2010 2015 2020 2025
Transports*
Benzīns 7,78 7,22 9,10 9,64 9,64 9,64
Dīzeļdegviela** 5,15 5,47 7,30 7,40 7,40 7,40
LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22
Dabas gāze 0 0 1,18 2,34 2,34 2,34
Kurināmais***
Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27
Degvieleļļa 0 0 0,18 0,30 0,30 0,30
Ogles 0 0,03 0,23 0,25 0,25 0,25
Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40
Kūdras ieguve 0,02 0,02 0,02 0,03 0,03 0,03
Rūpniecība
LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22
Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27
Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40
Elektroenerģija
Elektroenerģija 0 0,02 0,20 0,22 0,22 0,22

16. Tirgotais EUA apjoms un vidējā cena
10000 20
9000 18
8000 16
7000 14
6000 12
5000 10 CO2 ETS Mt
4000 8 CO2 ETS EUR(2000)/t
3000 6
2000 4
1000 2
0 0
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
Publikāciju sērija State and trends of the Carbon Market, World Bank
EUA cena 2020. un 2030. gadā attiecīgi pieņemta 20,8 un 32,5 EUR(2000) par tonnu CO2

17. Emisiju nodokļu vidējās likmes,
EUR (2000)/tonna
Sektors 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
CH4, NOx, Lauksaimniecība, 17,9 38,6 69,1 67,3 67,3 67,3 67,3
SOx, GOS Pakalpojumi, Rūpniecība un
Enerģijas pārveidošana
PM Lauksaimniecība, 5,4 5,2 4,6 44,9 44,9 44,9 44,9
Pakalpojumi, Rūpniecība un
Enerģijas pārveidošana
NH3 Rūpniecība un 18,0 17,0 15,0 15,0 15,0 15,0 15,0
Pārveidošana
CO2 Lauksaimniecība un 0,0 0,1 0,7 2,2 2,2 2,2 2,2
Pakalpojumi
Enerģijas pārveidošana 0,0 5,4 11,5 13,5 18,5 23,6 28,6
Rūpniecība 0,0 3,4 8,4 10,6 14,2 17,9 21,7

18. Scenāriju pieeja: definē “Bāzes” scenāriju un
salīdzina ar alternatīvu nākotni
• BASE – scenārijs ar politikām un pasākumiem, kuras ir stājušās spēkā
līdz 2011. gadam
• EFF_R50-F125 – enerģētikas stratēģijas scenārijs, kuru veido BASE
scenārijs ar papildus politikām
– EFF – Paaugstināta energoefektivitāte
• siltumenerģijas patēriņš apkurei mājsaimniecībās sasniedz 153 un 100 kWh/m2
attiecīgi 2020. un 2030. gadā
– BASE_R50-F125 – Paaugstināta atjaunojamo energoresursu izmantošana
• AER sasniedz 40% un 50% mērķi attiecīgi 2020. un 2030. gadā, t.sk., AER-F - 10% un
12,5%
• BASE scenārijs ar SEG emisiju ierobežojumu enerģētikas emisijām
– BASE_SEG-UP
• SEG emisiju ierobežojums 8550 Gg līmenī sākot ar 2020. gadu (6,3% virs 2005. gada
līmeņa)
– SEG_UP
• SEG emisiju ierobežojums 7872 (2,2% zem 2005. gada līmeņa) un 6825 (15,2% zem
2005. gada līmeņa) Gg attiecīgi 2020. un sākot ar 2030. gadu
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 18

19. Scenāriju paskaidrojumi
Paaugstināta energoefektivitāte SEG emisiju ierobežojumu
250 20000
214
202 206
200 189
214
202 206 15000
163
179
150 136 Vēsturiskās emisijas
153 122 116 BASE 10000 Reformu plāns
126 EFF Pastiprinātais mērķis
100
100 99 Kioto
5000
50
0 0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 1990 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
Paaugstināta AER izmantošana
BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija)
50% 50%
45% 45%
40% 40%
35% 35%
30% RES-F of GFEC 30% RES-F of GFEC
25% RES-H of GFEC 25% RES-H of GFEC
20% RES-DH of GFEC 20% RES-DH of GFEC
15% RES-E of GFEC 15% RES-E of GFEC
10% 10%
5% 5%
0% 0%
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 19

20. SEG emisijas
• Starpība starp REF (scenārijs bez politikām un
pasākumiem) un BASE scenārijiem rāda esošo
politiku un pasākumu efektu uz emisiju līmeni
• Starpība starp BASE un EFF_R50-F125 (stratēģijas)
scenārijiem rāda jauno politiku un pasākumu efektu
uz emisiju līmeni
18000
16000
14000
12000
REF
10000 BASE
BASE_SEG-UP
8000
EFF_R50-F125
6000 SEG-UP
4000
2000
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 20

21. SEG emisijas
• BASE scenārijā 2020. un 2030. gadā emisijas attiecīgi ir
17% un 22% virs 2005. gada emisiju līmeņa
• EFF_R50-F125 (stratēģijas) scenārijā 2020. un 2030. gadā
emisijas attiecīgi ir +2% un -12% virs(+)/zem(-) 2005. gada
emisiju līmeņa 20000
15000
Vēsturiskās emisijas
BASE
10000
EFF_R50-F125
2005. gada līmenis
5000 Kioto
0
1990 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 21

22. CO2 emisiju samazinājums pret BASE
EFF BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 SEG-UP
-478 -377 -2563
-4589-6092-5062-5849
-7267-8464
-11142
-15592
-17521 -15292
-21510
-27505
-31163
-35680
-45083
Gg, kt
-69106
-75746
-98201
2010-2020 2010-2030 2000-2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 22

23. CO2 emisiju samazinājums (%) un vidējās izmaksas
[€(2000)/tCO2] pret BASE scenāriju
20% 200
18% 180
16% 160
14% 140
12% 120
10% 100
8% 80
6% 60 Samazinājums
Vidējā cena
4% 40
2% 20
0% 0
-2% -20
BASE_R50-F125
BASE_R50-F125
BASE_R50-F125
EFF_R40-F10
EFF_R40-F10
EFF_R40-F10
EFF
EFF
EFF
BASE_R40-F10
BASE_R40-F10
EFF_R50-F125
EFF_R50-F125
BASE_R40-F10
EFF_R50-F125
SEG-UP
SEG-UP
SEG-UP
BASE_SEG-UP
BASE_SEG-UP
BASE_SEG-UP
2010-2020 2010-2030 2000-2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 23

24. Scenāriju SEG emisiju struktūra enerģētikā, Gg
10000
9000
8000
7000
6000
5000
4000
3000
2000
1000
0
BASE_S EFF_R50 BASE_S EFF_R50 BASE_S EFF_R50 BASE_S EFF_R50
BASE SEG-UP BASE SEG-UP BASE SEG-UP BASE SEG-UP
EG-UP -F125 EG-UP -F125 EG-UP -F125 EG-UP -F125
2020 2025 2030 2035
Lauksaimniecība 416 416 416 416 432 432 432 432 446 446 446 446 458 458 458 458
Pakalpojumi 381 381 381 381 320 320 320 320 289 289 289 289 283 283 283 283
Mājsaimniecības 575 575 562 575 482 482 457 482 426 426 363 426 410 410 355 410
Rūpniecība 1876 1533 1533 1459 1948 1602 1373 1304 1910 1570 1285 1284 1657 1657 1348 1319
Transformācija 2861 2260 2218 1745 3379 2479 2143 1576 3609 2720 1860 1281 4131 2770 2177 1382
Transports 3296 3296 3082 3296 3235 3235 3007 3235 3099 3099 2834 3099 2972 2972 2718 2972
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 24

25. Biodegvielas izejvielu audzēšanas
SEG emisijas no augsnes
2030. gadā biodegvielas izejvielu audzēšanas SEG
emisijas atkarībā no AER mērķa veido apmēram 1,7-
3,7% no kopējām 2010. gada 4. Lauksaimniecības SEG
emisijām, kuru līmenis bija 2330 Gg, bet no
4D. Lauksaimnieciskām augsnēm – 2,8-6,0%.
100
90
80
70
60
EFF_R50-F125
Gg
50
BASE_R40-F10
40 BASE
30
20
10
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 25

26. Biodegvielas izejvielu audzēšanai
nepieciešamā aramzeme
1200
1000 Aramzeme (2010. gada
līmenis)
800 t.sk., kviešu un rapšu
sējumu platība (2010. gada
līmenis)
1000ha
600 EFF_R50-F125
400 BASE_R40-F10
200 BASE
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 26

27. Cik maksā viens papildus RES % punkts
BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 SEG-UP BASE_R50-F125
19,5
18,5
16,4
13,9 14,1
M€(2000)/RES%
11,6
8,4 7,8
7,7
6,9
4,3 4,2
2,8
2,0
-1,0
60%
2010-2020 2010-2030 2000-2050
50%
BASE_R50-F125
40%
EFF_R50-F125
BASE_R40-F10
30%
BASE
EFF
20% BASE_SEG-UP
SEG-UP
10%
0%
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 27

28. Sistēmas kopējo izmaksu izmaiņas no IKP
%=(BASEsc.-Xsc.)/GDP
EFF BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP SEG-UP
0,54%
0,43%
0,33%
0,30% 0,29%
0,26% 0,26%
0,23%
0,18%
0,14% 0,13% 0,15%
% no IKP
0,09%
0,03% 0,03%
-0,05% -0,03%
-0,10%
-0,12%
-0,16%
-0,26%
2010-2020 2010-2030 2000-2050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 28

29. Investīcijas Enerģijas efektivitātes pasākumos
laika posmā 2010.-2030. gads, MLVL(2010)
Pasākuma potenciāls (% no lietderīgās enerģijas Savrupmājas Daudzdzīvokļu mājas
līmeņa 2010. gadā)
% EUR(2000)/GJ
1. pasākumu pakete 15% 100 109
2. pasākumu pakete 15% 199 190
3. pasākumu pakete 30% 272 254
9 000
7 875
8 000
7 000
6 000
4 833
5 000
4 000
3 000
2 000
1 000
0
BASE EFF
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 29

30. AER daļa kopējā CO2 emisijas pret Izmaksu pieaugums
gala enerģijas 2005. gada līmeni salīdzinājumā ar IKP
patēriņā
2020 2030 2020 2030 2000-2050
BASE 33,8% 33,3% 21% 26% 0%
EFF_R50-F125 40,0% 50,0% 5% -10% 0,29%
BASE_SEG-UP 38,2% 40,5% 8% 9% 0,14%
SEG-UP 40,5% 49,2% 0% -14% 0,43%
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 30

31. Enerģijas patēriņa intensitātes (uz PV)
0,5
0,5
0,4
Primārā enerģija EFF_R50-F125
0,4
Primārā enerģija ES27
0,3
toe/k€(2000)
Gala enerģija EFF_R50-F125
0,3 Gala enerģija ES27
Rūpniecība EFF_R50-F125
0,2
Rūpniecība ES27
0,2 Pakalpojumi EFF_R50-F125
0,1 Pakalpojumi ES27
0,1
0,0
2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 31

32. Elektroenerģijas patēriņa intensitāte
(uz PV un PP)
350
300
250
kWh/k€(2000)
200 Pakalpojumi EFF_R50-F125
Pakalpojumi ES27
150 Mājsaimniecības EFF_R50-F125
Mājsaimniecības ES27
100
50
0
2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 32

33. Enerģijas gala patēriņš enerģijas resursu
griezumā, PJ
250
200
Efektivitāte
Elektroenerģija
Centralizētā siltumenerģija
150 H2 no dabasgāzes
Biogāze
Biodegviela
Cietā biomasa
100 Dabasgāze
Benzīns
Dīzeļdegviela
Pārējie naftas produkti
50 Kūdra
Ogles, kokss un atkritumi
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
BASE EFF EFF_R50-F125 (Stratēģija)
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 33

34. Enerģijas gala patēriņa struktūra modelētos
scenārijos
• Ja tiek realizēta spēkā esošā energoefektivitātes politika un patērētāji reaģē uz resursu
cenu signāliem, tad „Bāzes” scenārijā tas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, salīdzinot ar
scenāriju bez šādas politikas par 17,91 PJ, jeb 9%
• Papildus veiktie energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecību dzīvojamās ēkās, lai
sasniegtu vidējo enerģijas patēriņu apkurei mājsaimniecībās 100 kWh/m2/gadā, ļautu
samazināt gala enerģijas patēriņu vēl par 7,8 PJ. Tas samazina „Efektivitātes” scenārija
gala patēriņu par 4% punktiem pret „Bāzes” scenāriju
• Bāzes scenārijā nenotiek būtiskas strukturālas izmaiņas, izņemot ogļu patēriņa
palielināšanās rūpniecības sektorā un biomasas patēriņa samazināšanās
mājsaimniecībās. Pirmās no minētām izmaiņām saistītas ar pieņēmumu par
konkurētspējīgo ogļu prognozi, bet otrais saistīts ar energoefektivitātes pasākumu
realizāciju mājsaimniecībās
• Elektroenerģijas patēriņa daļa 2030. gadā palielinās gala enerģijas patēriņā par
apmēram 2,5 procenta punktiem, kas saistīts ar modernāku tehnoloģiju izmantošanu
aizvietojot kurināmā izmantošanu
• „Stratēģijas” scenārijs raksturojas ar plašāku AER izmantošanu un tā lielāku daļu kopējā
gala enerģijas patēriņā. Biomasas patēriņš 2030. gadā sasniedz 22% pret „Bāzes”
scenārija 19%, biodegvielas patēriņš 5% pret 1% „Bāzes” scenārijā
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 34

35. Primāro energoresursu patēriņš, PJ
250
200
Efektivitāte
150 Elektroenerģijas neto imports
Biogāze
Biodegvielas neto imports
Cietā biomasa
100
Citi AER
Dabasgāze
Naftas produkti
50 Kūdra
Ogles, kokss un atkritumi
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
BASE BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 (Stratēģija)
-50
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 35

36. Primāro resursu patēriņa struktūra modelētos
scenārijos
• Kopējais primāro resursu patēriņš visos scenārijos ir ļoti līdzīgs
(pieaugums 6%), bet tas ir mazliet lielāks „Stratēģijas” scenārijā, ko
nosaka plašāka AER (biomasas) izmantošana ar nedaudz zemākiem
enerģijas pārvēršanas efektivitātes koeficientiem
• AER mērķa 50% 2030. gadā palielina biomasas daļu primāro resursu
bilancē, un tā sastāda apmēram 40%. Dabas gāzes daļa šajā scenārijā
jau ir samazinājusies līdz 10%. AER mērķa izpildē bez biomasas un
hidroenerģijas plaši tiek izmantota arī vēja enerģija, bet mazākā apjomā
saules enerģija un ģeotermālā enerģija
• Ne AER noteiktais mērķis, ne patreizējais noteiktais SEG emisiju
ierobežošanas mērķis uz 2020. gadu no primāro resursu bilances
neizspiež ogles. Tehnoloģijas paredz biomasas līdzsadedzināšanu (līdz
15%) oglēm, un pieņēmumi par to cenu prognozi nākotnē nodrošina to
konkurētspēju elektroenerģijas ražošanas sektorā
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 36

37. Elektroenerģijas patēriņa prognožu
salīdzinājums, GWh
14000
12000
EM prezentācija "Atbalsta
mehānismi elektroenerģijas
10000 ražošanai, izmantojot AER"
(09.2012)
8000 Enerģijas stratēģijas projekts
(2012)
6000
4000 EFF_R50-F125
2000
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 37

38. Elektroenerģijas neto piegāde pēc kurināmā veida
modelētos scenārijos, GWh
10000
9000
8000
7000
Elektroenerģijas neto imports
6000 Saules enerģija
Vēja enerģija
5000 Hidroenerģija
Biomasa
4000 Dabasgāze
Naftas produkti
3000 Kūdra
Ogles
2000
1000
0
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija)
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 38

39. Secinājumi
• Augstas cenas fosilajiem enerģijas resursiem uz reiz
nenozīmē, ka attīstīsies AER, jo arī
– Attīsta netradicionālos fosilos avotus
– Fosilie resursi tiek subsidēti
• Vislabākais instruments SEG emisiju samazināšanai
ir oglekļa nodoklis
– Kombinācijā ar augstām fosilo enerģijas resursu cenām
tas dod iespēju attīstīt AER un paaugstināt
energoefektivitāti
• Energoefektivitāte ir efektīvākais pasākums SEG
emisiju samazināšanā
– Bet ar augstām sākotnējā investīcijām
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 39

40. Problēmjautājumi
• Programmnodrošinājums ir dārgs
• Modeļa izstrāde ir ilgstošs un nepārtraukts process
• Darbietilpīgs process ir tehnoloģiju un references
sistēmas datu apkopošana
• Rezultāts ir jutīgs arī pie mazām izmaiņām modeļa
ieejas datos
• Emisijas koeficienti jaunām degvielām un
tehnoloģijām
• Neatbilstība starp enerģijas bilances un emisiju
inventarizācijas struktūru (piem. off-
road, rūpnieciskie ražotāji)
• ETS un neETS sektoru nodalīšana
2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 40