2. Jānis Jaunsudrabiņš
Dzimis 1877.gada 25.augustā
Miris 1962. gada 28.augstā
Bija latviešu rakstnieks,
romānists, Neatkarīgo
mākslinieku vienības biedrs un
priekšēdētājs.
3. Biogrāfija
• Dzimis Neretas "Krodziņu" kalpu ģimenē
• 1880. gadā nomirst rakstnieka tēvs.
• Pēc tam ģimene drīz pārceļas
uz "Riekstiņiem", ko
pats rakstnieks
"Baltajā grāmatā"
devē par "Mūsmājām".
4. Skolas gadi
• No 1886.— 1892. gadam mācījās Neretas
pagastskolā (dzīvoja Valašiņās, Āriņos,
Šausmānos, Liepiņās).
• No 1892.— 1893. gadam mācījās Panemunes
krievu skolā, Lietuvā.
• No 1893.— 1895. gadam strādā par
palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie
skolotāja mācās vācu valodu.
• No 1895.— 1897. gadam mācās Vecsātu
zemkopības skolā.
5. Literāro gaitu sākums
• 1896. gadā — pirmā publikācija “Latviešu
Avīzēs “— dzejolis “ Ziemas nakts” (Eduarda
Veidenbauma un Treimaņa — Zvārguļa
ietekmē).
• 1898. gadā strādāja Remtē par
lauksaimniecības speciālistu. Šajā laikā arī
raksta un interesējas par tēlotāju mākslu.
6. • 1899. — 1904. gadam mācījās Blūma
zīmēšanas un glezniecības skolā,
vienlaikus papildinoties Jaņa Rozentāla
studijā Rīgā.
• 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi.
• 1902. gadā piedzimst meita Lilija.
• 1905. gadā pārceļas uz Minheni uz 3
mēnešiem, lai papildinātu zināšanas
glezniecībā.
7. • 1906.— 1907. Rīgas
dzīvoklī 1. gleznu
izstāde.
• Saraksta garstāstu
“Vēja ziedi“. Pirmās
lugas “Traģēdija“
pirmizrāde.
8. • No 1908.—1909. gadam kopā ar ģimeni dodas
uz Berlīni. J. Jaunsudrabiņam tolaik tuva
palikusi arī rakstniecība. Tikpat dzīvi kā par
glezniecību viņš interesējas par visām vācu
literatūras jaunākajām parādībām.
• No 1910.— 1913. gadam dzīvo Mīlgrāvī
Burtnieku namā.
9. • Iznāk tēlojumu grāmata
“Kolorēti zīmējumi”,
Hamsuna stāstu tulkojumi,
Bokačo “Dekamerona”
tulkojums, Sāk darbu pie
“Baltās grāmatas” un
romāna “Aija”.
10. • Top tēlojumu krājums “Mani draugi”. No 1913.—
1915. dzīvo savā mājā Pļaviņās un top stāstu
krājumi "Dzīve" un “ Debess vārti”, un romāna
"Aija" 2. daļa.
11. Bēgļu gaitas Kaukāzā
• No 1915. — 1918. gadam dzīvoja Kaukāzā,
satikās ar Ernestu Birznieku-Upīti, P. Rozīti un
citiem literātiem, top stāsti “Vasara”,
“Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“,
stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis
“Kā sniegi kalnu galotnēs“.
• 1918. gadā, izpārdodot mantas, rod līdzekļus
mājupceļam.
12. Atgriešanās mājās
• No 1918. — 1935. gadam sarežģīts laiks
rakstnieka dzīvē — top daudz literāro un
glezniecības darbu.
• 1921. gadā nomirst sieva.
• 1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju dodas
uz Parīzi, Luvru, Luksemburgu, Kapri kopā ar
otro sievu.
• 1927. gadā pieņem divas audžumeitas Mariju
un Valentīnu Šeicānes no kādas trūcīgas
13. • 1935. gadā — izšķiras ar Elizabeti, atstāj
savas mājas, dodas ceļojumos un
dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvo
Sabilē, Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus
atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties
saulē“.
• 1937. gada pavasarī
dzīvo Mežaparkā un
savu 60. dzimšanas
dienu pavada
klusi un vienmuļi.
14. • Iepazīstas ar Frīdu Balodi, nodibina ģimeni un ceļ
māju Ropažos. Saraksta romānu “Augšzemnieki”.
• 1939. gada 28. decembrī mirst sieva Frīda.
• 1940. gadā Berta Pīpiņa uzraksta pret J.
Jaunsudrabiņu vērstu rakstu “Sievas un sievas“.
• Iepazīstas ar Natāliju un salaulājas.
• 1943. gadā 93 gadu vecumā nomirst rakstnieka
māte, kuru apbedī Garkalnes kapos.
15. Trimda 1944. gadā
• Nevēlēdamies sadarboties ar gaidāmo režīmu
un arī neziņas mākts par turpmāko, J.
Jaunsudrabiņš no Ropažiem dodas bēgļu gaitās.
• No 1944. — 1947. gadam dzīvoja Vācijā,
dažādās vietās — Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un
citur.
• No 1948. — 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku,
Mēnesezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk
nosauc par Mēnesnīcu.
16. • 1950. gadā iznāk “Zaļā
grāmata”.
• 1957. gadā Zviedrijā izdod
autobiogrāfiju “Mana dzīve”.
• Ir iecere rakstīt “Raibo
grāmatu”, bet to nerealizē.
17. • 1960. gados progresē sirds un asinsvadu slimība.
• 1962. gada 28. augustā rakstnieks mirst. Apbedīts
Kērbergas kapsētā.
• 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišķu
kapos.
• Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots
memoriālais muzejs.
