1. AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA DARBA TIRGUM.
VAI TIKAI?
M.Mekša
Izglītības un zinātnes ministrija
Augstākās izglītības, zinātnes un
inovāciju departaments
2012.gada 28.septembris
2. Eiropas Padome un Eiropas Parlaments
uzsver 4 galvenos augstākās izglītības
mērķus:
1. Ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšana.
2. Aktīvu pilsoņu sagatavošana dzīvei
demokrātiskā sabiedrībā.
3. Personiskā attīstība.
4. Plašu un inovatīvu zināšanu bāzes radīšana
un attīstība.
Avoti: Eiropas Padomes 2010.g. izdevums Higher education for modern
societies: competences and values
Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija Par Eiropas
augstākās izglītības sistēmu modernizāciju
3. Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija
Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu
modernizāciju
Atsevišķas tēzes I
2010.gadā bezdarbs to ES iedzīvotāju vidū, kas ieguvuši augstāko izglītību, bija
5,4 % salīdzinājumā ar vairāk nekā 15 % to iedzīvotāju, kam ir tikai
pamatizglītība. No otras puses, lielākajai daļai šo absolventu aizvien ilgāku laiku
aizņem stabila darba atrašana
Augstskolas ir devušas svarīgu pieredzi Eiropā gandrīz tūkstoti gadu - to lomas
nozīmīgumu sabiedrības progresā nevajadzētu reducēt tikai uz ieguldījumu
ekonomikā un to attīstībai nevajadzētu būt atkarīgai tikai no spējas
pielāgoties pašreizējā ekonomikas modeļa ekonomiskajām vajadzībām
Aicina augstākās izglītības iestādes saglabāt autonomijas gaisotni mācībās un
pētniecībā, vienlaikus paredzot īpašas studiju programmas, kuru mērķis ir
apmierināt to profesionāļu vajadzības, kas vēlas atjaunināt savas prasmes
Uzsver nepieciešamību turpināt tradicionālo izglītību akadēmiskā garā un neatļaut
izglītības sistēmas pilnīgu pakļaušanu darba tirgum, ievērojot nepieciešamību
izveidot studentiem ētiskās un morālās vērtības un vienlaikus rūpējoties par
akadēmisko progresu
4. Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija
Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu
modernizāciju
Atsevišķas tēzes II
Uzsver, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums, kas sekmē kultūru,
daudzveidību, demokrātiskās vērtības un personīgo attīstību un palīdz
studentiem kļūt par aktīviem pilsoņiem, kas atbalstīs Eiropas kohēziju
Norāda, ka galvenokārt publiskais un arī privātais finansējums ir primāri
svarīgs augstākās izglītības modernizēšanai
Aicina augstākās izglītības iestādes pielāgoties jauniem izaicinājumiem,
izveidojot jaunas studiju jomas, kas atspoguļo darba tirgus vajadzības,
ņemot vērā zinātnes un tehnoloģijas attīstību un saglabājot atbilstošu
līdzsvaru starp teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām
Aicina uzraudzīt darba tirgus pieprasījuma tendences, lai mācību iespējas
precīzāk atspoguļotu turpmākās vajadzības
5. Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija
Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu
modernizāciju
Atsevišķas tēzes III
Uzsver nepieciešamību sekot līdzi absolventu nodarbinātības rezultātiem, lai
noteiktu, cik labi augstākās izglītības sistēma reaģē uz darba tirgus pieprasījumu
Aicina izveidot starptautisku datu banku, kas būtu viegli pieejama un palīdzētu
absolventiem atrast piemērotas nodarbinātības, apmācības, studiju un
pētniecības iespējas, novēršot ekonomiskos šķēršļus ar stipendijām un studiju
kredītiem, lai nodrošinātu studentu patiesu līdztiesību, un tādējādi sekmējot arī
mobilitāti un prasmēm atbilstoša darba atrašanu
Norāda, ka augstākās izglītības mācību programmu un pētniecības programmu
izstrādāšanai jāpaliek augstskolu uzdevumam, attiecībā uz nodarbinātību
ņemot vērā darba tirgus vajadzības
Uzsver kultūras nozīmi augstākajā izglītībā un prasa ietvert īpašus kritērijus
attiecībā uz humanitārajām zinātnēm gan inovācijas, gan pētniecības jomā
6. Eiropas Parlamenta 2011.g. 26.oktobra rezolūcija
Par jaunu prasmju un darbavietu programmu
Konstatē:
Tautsaimniecības arvien vairāk pieprasa radošās, interaktīvās, komunikācijas un
problēmrisināšanas prasmes darba vietā, bet mazkvalificētajam darbaspēkam
vai darba ņēmējiem, kuri veic standarta funkcijas, draud darba zaudējums
Sagaidāms, ka pieaugs pieprasījums pēc darba vietām, kurās nepieciešama augsta
tehniskā un zinātniskā kvalifikācija. 2020. gadā salīdzinājumā ar šodienas 29 %
līmeni augsta līmeņa kvalifikācija būs vajadzīga 35 % darba vietu
Līdz 2015. gadam trūks aptuveni 384 000 līdz 700 000 IT speciālistu, savukārt
veselības aprūpes nozarē trūks aptuveni miljons speciālistu, kā arī miljons
pētnieku
Pauž bažas , ka augsti kvalificēti speciālisti strādā viņu spējām neatbilstošu vai
nekvalificētu darbu
Iesaka:
Būtiski palielināt līdzdalību mūžizglītībā, sniedzot plašākas nodarbinātības
iespējas, atjauninot prasmes, nostiprinot konkurētspēju
Ievērojami palielināt ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un inovācijā, īpašu
uzmanību pievēršot valsts izdevumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā
7. „Eiropa 2020 – stratēģija gudrai,
ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”
jeb „ES 2020” stratēģija
Stratēģijas konkrētais mērķis augstākajā izglītībā ir šāds:
Vismaz 40% jaunākās paaudzes (30-34 gadi)
iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību
Latvijā: 2005.g. – 19%, 2008.g. – 27%, 2011.g. – 35,7%,
2011.g. Lietuvā – 45,4% Īrijā – 49,4%
Igaunijā – 40,3% Lielbritānijā – 45,8%
Polijā – 36,9% Somijā – 46%
ES 27 – 34,6%
Kopumā stratēģijas mērķi augstākajā izglītībā, manuprāt, var definēt
plašāk –
Pieejama, kvalitatīva augstākā izglītība atbilstoši
valsts attīstības un darba tirgus prasībām
9. EUROSTUDENT IV
"Mana studiju programma kopumā ir labs pamats DARBA GAITU
UZSĀKŠANAI"
-2 -1 0 1 2 NA
%
Cik nozīmīgs šis 0.4
mērķis - darba gaitu 1 35 58 1
uzsākšana - ir Jums? 6
Cik labi Jūsu
3
programma šo mērķi 1 11 50 32 2
sasniedz?
Bāze: visi
respondenti, n=2000 0 20 40 60 80 100
"Mana studiju programma kopumā ir labs pamats PERSONĪGAJAI
ATTĪSTĪBAI"
-2 -1 0 1 2 NA
%
Cik nozīmīgs šis 0.1
mērķis - personīgā 1 26 70 1
attīstība - ir Jums? 2
Avots: SKD veiktais pētījums Cik labi Jūsu 1
Studentu sociālie un ekonomiskie programma šo mērķi 2 46 44 2
dzīves apstākļi Latvijā; sasniedz? 5
EUROSTUDENT IV
Bāze: visi
respondenti, n=2000
0 20 40 60 80 100
10. EUROSTUDENT IV
Jautājums: Domājot par nākotni, kur Jūs plānojat
strādāt pēc studiju beigšanas?
Avots: SKD veiktais pētījums Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves
apstākļi Latvijā; EUROSTUDENT IV
11. Valsts budžeta finansēto studiju vietu
sadalījuma plānošana atbilstoši darba tirgus
vajadzībām
Izmaiņas veiktas jau kopš 2001.gada, par prioritārām uzskatot tādas jomas kā
dabas zinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes, medicīna, jomas, kas
saistītas ar nacionālās identitātes saglabāšanu (piemēram, letonika, baltu
filoloģija), humanitārās zinātnes, kas veicina radošo industriju attīstību.
Mazināts vietu skaits sociālajās zinātnēs, pedagoģijā.
Kopš 2009.gada ir pieejami ikgadējie EM informatīvie ziņojumi par
prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā
termiņā
2012.gadā EM sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un
ilgtermiņa prognozēm, kas labāk piemērotas augstākā līmeņa speciālistu
sagatavošanas plānošanai
EM – prognozes nav
precīzs pareģojums, bet tās
dod norādījumu, kas notiks
vai kas jāmaina !
12. Izmaiņas valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita
sadalījumā augstskolās pa jomām kopš 2001.gada,
vietu skaits un % no kopskaita
Vietu skaits un % no valsts budžeta vietu kopskaita
1 – Izglītība (-1695); 2 – Humanitārās zinātnes un māksla (+758);
3 – Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (–1906 vietas);
4 – Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība (+1424 vietas); 5 – Lauksaimniecība (–164 vietas);
6 – Veselības aprūpe un sociālā labklājība (+2272 vietas);
7 – Pakalpojumi, t.sk. vides zinātne (+670 vietas)
13. Daži aptauju dati
EUROSTUDENT IV Latvijas studentu aptauja uzrāda:
- Latvijas augstākajā izglītībā studentus visvairāk apmierina mācībspēku
kvalifikācija (visaugstākais novērtējums 47%, augsts novērtējums 43%),
- izvelētā studiju programma ir labs pamats darba gaitu uzsākšanai
(visaugstākais novērtējums 32%, augsts novērtējums 50%), kā arī labs
pamats personīgai attīstībai (visaugstākais novērtējums 44%, augsts
novērtējums 46%)
EUROBARAMETER 2010g. rudenī veiktā darba devēju aptauja liecina, ka
Latvijā 12% darba devēju sūdzas, ka augstskolu beidzējiem, kurus viņi
pieņēmuši darbā pēdējo triju līdz piecu gadu laikā, trūkst vajadzīgo prasmju
sava darba veikšanai uzņēmumā. Igaunijā – 16%, Lietuvā - 32%. Zviedrijā –
1%, Austrijā, Vācijā, Dānijā un Kiprā – 3%.
„Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta” un pētījumu
kompānijas „GFK Customer Research” veiktais pētījumu „Studentu
apmierinātības pētījums” - kopumā inženierzinātņu un dabaszinātņu studenti
ir apmierināti ar studiju procesu un kopējās apmierinātības novērtējums ir
7,1 balles (10 ballu sistēmā).
14. Daži risināmie uzdevumi
→ Augstākās izglītības satura atbilstība darba
tirgum četru augstākās izglītības pamatmērķu
kontekstā
→ Mūžiglītības piedāvājums darba tirgum
→ Kā harmoniski attīstīt augstāko izglītību Latvijā,
nodrošinot gan kvalitatīvas studijas, gan efektīvu
valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, gan studiju
pieejamību visiem interesentiem, gan atbilstību
darba tirgus prasībām
