1. Uz zināšanām balstīta ezeru apsaimniekošana Jānis Sprūds biedrība “Latvijas ezeri” www.ezeri.lv

3. Ezera atšķirība no upes - fosforu saturošu nogulumu uzkrāšanās Ezeru pastāvīgie parametri (nosaka ezera tipu) - ūdens apmaiņas intensitāte - krāsainība - stratifikācijas pakāpe - elektrovadītspēja Ezera pašreizējo stāvokli raksturojošie parametri (nosaka ezera ekoloģisko kvalitāti) - fosforu saturošo nogulumu slāņa esamība - veģetācijas tips

4. Ezera ekspluatācija vai ezera apsaimniekošana 27.12.2005. MK noteikumi Nr.1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība". Valdības uzskatā ir pieļaujams ezeru vai nu ekspluatēt , vai apsaimniekot :) Ekspluatācija ir pasākumi īslaicīga labuma gūšanai ezera ekspluatatora interesēs. Lietošana tiek pakļauta tūlītējai peļņas gūšanai. Apsaimniekošana ir pasākumi ilglaicīgai ezera ekoloģiskā stāvokļa saglabāšanai vai pat uzlabošanai. Lietošana tiek saskaņota ar aizsardzības prasībām.

5. Ezera ekspluatācija Ekspluatācijas veids Ekspluatatora gūtais labums notekūdeņu novadīšana tiek vaļā no šķidrajiem atkritumiem akvakultūra zivju audzēšanas vide ar minimālām vides uzturēšanas izmaksām sapropeļa ieguve iegūst pārdodamu izrakteni licencēta makšķerēšana peļņas ieguve un piekļuves ierobežošana rūpnieciskā zveja preču zivju ieguve ar minimāliem izdevumiem HES darbināšana elektroenerģijas pārdošana, bieži par paaugstinātu tarifu līmeņa izmainīšana zemes platību ieguve lauksaimniecībai vai apbūvei

6. Ezera apsaimniekošana virzieni mērķi vispārīgās metodes Augstas kvalitātes saglabāšana īpaši aizsargājamu biotopu aizsardzība notekūdeņu nepieļaušana, krasta joslas kopšana, bebru uzraudzība retu un īpaši aizsargājamu augu vai dzīvnieku aizsardzība dzeramā ūdens ieguve Labas kvalitātes uzturēšana peldvietu uzturēšana notekūdeņu nepieļaušana vai novēršana, bebru uzraudzība, tualešu ierīkošana lašveidīgo zivju uzturēšana ainaviskas piekrastes uzturēšana makšķerēšanas vietu uzturēšana Vidējas kvalitātes uzlabošana labas kvalitātes atgriešana nav vispārīgu metožu, ir tikai konkrētas Sliktas kvalitātes uzlabošana labas vai vismaz vidējas kvalitātes atgriešana nav vispārīgu metožu, ir tikai konkrētas

7. Apsaimniekošanai nepieciešamās zināšanas zināšanu joma paskaidrojumi vai piemēri ezera ekosistēmas evolūcija nogulumu un fosfora uzkrāšanās ietekme uz floru un faunu nemainīgo īpašību - ezera ģeoloģijas un morfometrijas - ietekme uz stāvokli elektrovadītspēja, krāsainības (humīnvielu) ietekme uz fosfora pieejamību un uz stratifikāciju, morfometrijas ietekme uz stratifikāciju ezera pašreizējā stāvokļa mērījumu metodika caurredzamības, skābekļa, temperatūras mērīšanas, ūdens paraugu ņemšanas metodika un problēmas ezera stāvokļa agrāko mērījumu dati datu sadabūšana; kontrole - atkārtojamība, ticamība, nozīmīgums izpēte dabā programmas sagatavošana, mērīšana, paraugu paņemšana, ezera personiski novērojumi mērījumu adekvātuma novērtēšana mērījumu datu korelācija ar novērojumiem ezera stāvokļa novērtēšana mērījumu datu un novērojumu interpretācija (!!! ļoti daudz kļūdu, nepieciešama īpaši augsta kvalifikācija un liela pieredze) apdraudējumu būtība un nozīmīgums notekūdeņi, lopkopības noteces, laukkopības noteces, meliorācija, ūdens līmenis apdraudējumu ietekmes samazināšana būtisko parametru nodalīšana, aprēķini ezera stāvokļa uzlabošana ar radikālām metodēm nogulumu izņemšana vai nosegšana, piegrunts ūdens aizvadīšana, aerācija, bioloģiskā manipulācija

9. Latvijas ezeru tipoloģijā pielietotie parametri krāsainība, vidējais dziļums, elektrovadītspēja problēmas:1)distrofie kopā brūnajiem mīkstūdens, 2)dziļumu vietā vajag stratifikāciju Nr. p.k. Vidējais dziļums Ūdens cietība Krāsainība Tips 2.1. Ļoti sekls (< 2 m) Cietūdens (> 165 mkS/cm) Oligohumozs (< 80 Pt-Co) Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību 2.2. Ļoti sekls (< 2 m) Cietūdens (> 165 mkS/cm) Polihumozs (> 80 Pt-Co) Ļoti sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību 2.3. Ļoti sekls (< 2 m) Mīkstūdens (< 165 mkS/cm) Oligohumozs (< 80 Pt-Co) Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību 2.4. Ļoti sekls (< 2 m) Mīkstūdens (< 165 mkS/cm) Polihumozs (> 80 Pt-Co) Ļoti sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību 2.5. Sekls (2–9 m) Cietūdens (> 165 mkS/cm) Oligohumozs (< 80 Pt-Co) Sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību 2.6. Sekls (2–9 m) Cietūdens (> 165 mkS/cm) Polihumozs (> 80 Pt-Co) Sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību 2.7. Sekls (2–9 m) Mīkstūdens (< 165 mkS/cm) Oligohumozs (< 80 Pt-Co) Sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību 2.8. Sekls (2–9 m) Mīkstūdens (< 165 mkS/cm) Polihumozs (> 80 Pt-Co) Sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību 2.9. Sekls (2–9 m) Cietūdens (> 165 mkS/cm) Oligohumozs (< 80 Pt-Co) Dziļš dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību 2.10 Sekls (2–9 m) Mīkstūdens (< 165 mkS/cm) Polihumozs (> 80 Pt-Co) Dziļš dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību

10. Ezera pašreizējā stāvokļa mērījumu metodika Jāmēra: - elektrovadītspēja - krāsainība - pH - skābekļa / temperatūras vertikālais sadalījums ( nepietiek virsmā !!! ) - fosfora saturs - slāpekļa saturs - hlorofils a Jāņem vērā: - parametru mērīšanas problēmas (piem., hlorofila a sabrukšanu paraugos, skābekļa saistību ar vēju un sauli, caurredzamības mērījuma atkarību no apgaismojuma, ziemas darba problēmas, aparatūras kļūdu tipus, ... - fosfora mērījuma saistību ar gadalaiku un veģetāciju

11. Mērījumu dati - jāsavāc visi pieejamie senāko pētījumu un mērījumu dati - jāsavāc visi nesenā perioda (līdz 6 gadu pagātnē) dati - jāizstrādā mērījumu programmu - kvalificēti jāizdara nepieciešamos mērījumus - jāvērtē datu atkārtojamību un izmaiņu tendences Problēmas: - Iepriekšējo periodu datu savākšana ir ļoti darbietilpīga - Datu uzglabāšanai nepieciešamas specializētas informācijas sistēmas. - Pēc LVA likvidācijas valsts institūciju iegūtiem datiem ir pazemināta ticamība Biedrība “Latvijas ezeri” ir savākusi ievērojamu daļu no agrāk iegūtajiem ezeru datiem (ap 80%), un lielākā šo datu daļa ir ievietota mūsu datubāzē.

12. Agrākie pētījumi Ummja ezera dziļumu karte, Mag. F.Ludwig, publicēta 1908,gadā

13. Ezera personiska novērtēšana Apsaimniekošanas pasākumus nav iespējams sagatavot bez personiskas ezera apskates (piem., Zebrus, Mazais Nabas). Mērķi: mērījumu datu pārbaude papildus īpatnību konstatēšana

15. nepieciešama pieredze (ne mazāk kā 200 ezeri)

16. speciālistiem jāstrādā ilgi un paškritiski

18. notekūdeņi, difūzās ieplūdes

19. akvakultūra

20. līmeņa izmaiņas (bebri)

21. lopkopības noteces

22. laukkopības noteces

23. Notekūdeņu attīrīšana Fosfora avoti: cilvēku metabolisms 30 – 50 % deterģenti 30 – 70 % rūpniecība 2 – 20 % fosfors no 1 iedzīvotāja 4 - 5 g dienā

24. Biežākās apsaimniekošanas kļūdas - notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana, bez speciālas fosfora atdalīšanas - NAI rekonstrukcija bez darbības uzlabojuma (ļoti bieži, piemērs - Vestiena) - nosēddīķu izslēgšana NAI rekonstrukcijas gaitā - nevajadzīga slāpekļa atdalīšana - niedru pļaušana ezeros ar lielu fosfora krājumu - meliorācijas novadīšana, kur kaitīgi - Laukezers

25. Labie piemēri: - Balvu, Alūksnes ezers - kanalizācijas pilnīga vai daļēja aizvākšana no ezera - Kurjanovas ezers - meliorācijas filtrācijas dīķīši - Zosnas ezers - elegants notekūdeņu risinājums - Dambjapurva ezers - piesārņotās meliorācijas apvadīšana Nepieciešamie uzlabojumi normatīvajos aktos: - normatīvajos aktos nepieciešama diferencēta pieeja - “noteikt atšķirīgas prasības notekūdeņu attīrīšanas pakāpei atkarībā no ietekmēto ūdenstilpju lieluma un jutīguma”, Vienotības vides programmas 5.punkts :) - direktīvu pārņemšanā jāmaina pieeju no burta pildīšanas uz mērķa sasniegšanu (jāseko Somijas un Zviedrijas piemēram - kam arī nepieciešamas zināšanas).

26. Pateicos par uzmanību! Lūdzu jautājumus.