Ivetas Teibes, VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļa prezentācija "Jaunumi ūdenssaimniecības nozares regulējumā Latvijā un Eiropas savienībā". 07.10.2014

2. Esošais regulējums un gaidāmās
izmaiņas ūdenssaimniecības
nozares regulējumā
Iveta Teibe, VARAM Vides aizsardzības
departamenta
Ūdens resursu nodaļa
07.10.2014.

3. Prezentācijā aplūkotie jautājumi
- Dzeramais ūdens un notekūdeņi patērētājiem
- Tīrais ūdens un notekūdeņi rūpniecībā
- Atkārtota ūdens izmantošana
- Lietus ūdeņi

4. Dzeramais ūdens - pašreizējais
regulējums Latvijā un ES
Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens
kvalitāti
Pārtikas aprites uzraudzības likums (19.02.98.)
MK noteikumi Nr. 235 «Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes
prasības, monitoringa un kontroles kārtība» (29.04.03.)
MK noteikumi Nr.38 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99
«Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves» (01.02.2000.)*
MK noteikumi Nr.256 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98
«Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» (21.07.98.)*
MK noteikumi Nr. 736 «Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju»
(23.12.2003.)

5. Dzeramais ūdens - pašreizējais
regulējums Latvijā un ES
Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.)
MK noteikumi Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu
nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas
sistēmas» (19.06.2007.)
MK noteikumi Nr.1075 «Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas
pārskatu veidlapām» (22.12.2008.)
* Piemērojami līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam.

6. Ūdens ieguve - būtiskākās prasības
Ja ūdens ieguves vidējais apjoms pārsniedz 10 m3 diennaktī, ir jāsaņem ūdens
resursu lietošanas atļauja (vai piesārņojošās darbības atļaujā jābūt
nosacījumiem ūdens ieguvei) un jāmaksā dabas resursu nodoklis (sk. likmes),
kā arī reizi gadā jāsniedz informācija par ūdens ieguvi Valsts statistikas
pārskatam «Nr. 2-Ūdens». Pazemes vai avota ūdens ieguvei jāsaņem papildu
dokumentācija. Pārtraucot izmantot ūdens ieguves urbumu, ūdeņu ieguvējam
jānodrošina urbuma konservācija vai likvidācija.
N.p.k. Ūdeņu ieguves avots vai ūdeņu veids Mērvienība Likme (euro)
1. Virszemes ūdeņi m3 0,009
2. Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē:
2.1. augstas vērtības pazemes ūdens m3 0,04
2.2. vidējas vērtības pazemes ūdens m3 0,03
2.3. zemas vērtības pazemes ūdens m3 0,014
3. Ārstnieciskie minerālūdeņi vai minerālūdeņi, kurus izmanto ārstniecībā
termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā
m3 0,14
4. Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk:
4.1. augstas vērtības pazemes ūdens m3 1,42
4.2. vidējas vērtības pazemes ūdens m3 0,85
4.3. zemas vērtības pazemes ūdens m3 0,43

7. Dzeramais ūdens - būtiskākās prasības
Mērķis - aizsargāt cilvēku veselību, nodrošināt, tīru un drošu dzeramo jeb
uzturā, ēdiena gatavošanā, mājsaimniecībā, pārtikas ražošanā izmantoto vai
tirgoto ūdeni.
Ir noteikti dzeramā ūdens kvalitātes normatīvi (obligātās kvalitātes prasības)
mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem, organoleptiskajiem rādītājiem. Normatīvus
piemēro gan pa ūdensvadu, gan cisternās vai fasējumā piegādātajam ūdenim,
bet neattiecina uz atsevišķām ūdens ieguves vai piegādes vietām, kuras
izmanto mazāk par 50 cilvēkiem vai kur piegādes apjoms nepārsniedz 10 m3
diennaktī (ja neapgādā publiskas ēkas vai netirgo iegūto ūdeni). Atbilstībai
parametriem jābūt vietā, kur ūdeni saņem patērētājs.
Atbilstību novērtē kontroles monitoringā (biežas pārbaudes pēc nelielas
izmeklējumu programmas) un auditmonitoringā (retākas pārbaudes visiem
rādītājiem). Pa publisko ūdensvadu piegādātā ūdens atbilstību normatīviem
pārbauda VI (AM) un ūdens piegādātājs (KM), pārtikas uzņēmumos –
komersants (AM un KM). Regulārais valsts monitorings neietver ūdeni no
akām, individuālām ūdensapgādes sistēmām.

8. Dzeramais ūdens - būtiskākās prasības
Ķīmiskajiem rādītājiem var noteikt īpašas (pazeminātas) prasības uz 3x3
gadiem, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un nav iespējams citādi
nodrošināt dzeramā ūdens piegādi. Tās noteikt var lūgt komersants, ūdens
piegādātājs, pašvaldība u.c.
Ja dzeramais ūdens neatbilst normatīviem, pēc iespējas ātrāk jāveic korektīvie
pasākumi. Par tiem atbildīgs var būt ūdens piegādātājs, ūdensvada īpašnieks,
valdītājs vai komersants - atkarībā no neatbilstības vietas. Ja apdraudēta
patērētāju veselība, VI var ierobežot vai aizliegt izmantot dzeramo ūdeni.

9. Dzeramais ūdens – piegādātājam
Atbild par sniegto pakalpojumu līdz ūdens uzskaites mezglam (ieskaitot).
Atbild par uzskaites mezgla izbūvi, tajā veic piegādātā ūdens uzskaiti un
kvalitātes kontroli.
Ievēro būvnormatīva «Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves» nosacījumus
ūdensapgādes sistēmas projektēšanai un būvniecībai, ūdensapgādes avotu
izvēlei, ūdensgūtņu ietaisēm u.c. ūdensapgādes sistēmas elementiem, to
konstrukcijām un materiāliem. Būvnormatīvs nosaka, ka dzeramā ūdens
apgādē priekšroka dodama pazemes ūdeņiem. Tehniskā ūdens apgādē dzeramā
ūdens kvalitātes prasībām atbilstoši pazemes ūdeņi izmantojami tikai tad, ja
nav alternatīvu zemākas kvalitātes ūdens apgādes avotu.

10. Dzeramais ūdens - piegādātājam
Ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā veic atkārtotas pārbaudes, lai noteiktu
neatbilstības vietu; nekavējoties rīkojas, lai nodrošinātu nekaitīgu ūdeni. Ja
sistēmu dezinficē, kontrolē dezinfekcijas efektivitāti, reaģentu atlieku
klātbūtni, saskaņo ar VI konkrēto izmeklējumu programmu. Iekārtu
dezinfekciju veic pirms ekspluatācijas uzsākšanas, pēc avārijas remonta un
profilaktiski (vismaz 2x gadā), kā arī piesārņojuma gadījumā. Obligāti
dezinficē ūdensapgādes urbumu pirms ekspluatācijas uzsākšanas.
Informē VI par monitoringa rezultātiem, ūdens neatbilstību, pēc tās veiktajiem
korektīvajiem pasākumiem, (komersants par monitoringa rezultātiem informē
arī PVD).
Informē patērētājus par piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, par
korektīvajiem pasākumiem, par iespējamo korektīvo rīcību, kas jāveic pašiem
iedzīvotājiem, kādiem rādītājiem un cik ilgi piemērotas īpašās normas, vai tās
var ietekmēt kādas iedzīvotāju grupas veselību.

11. Dzeramais ūdens - patērētājam
Ja izmanto centralizēto ūdensapgādi (tādi ir ~ ¾ iedzīvotāju), rūpējas par
ūdensapgādes iekārtām un cauruļvadiem tikai savā mājā/ dzīvoklī un maksā
par saņemtajiem pakalpojumiem (tarifu maksā ietverts arī dabas resursu
nodoklis).
Būvnormatīvs «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» nosaka «atbildības
robežu» - uz ievada ēkā vai ēku grupā izveidots ūdens uzskaites mezgls ir
punkts, kur beidzas ārējās ūdensapgādes sistēma un sākas iekšējā
ūdensapgādes sistēma.
Būvnormatīvs prasa, lai caurules, armatūra, iekārtas un materiāli atbilstu
būvnormatīva, valsts standartu un tehnisko noteikumu prasībām, lai tiktu veikti
pasākumi pret koroziju, nogulsnēšanos un apaugumu.

12. Dzeramais ūdens - patērētājam
Patērētājs var pats pasūtīt dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes. Komersants var
pieprasīt piegādātājam informāciju par dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem
ārējā ūdensapgādes tīklā.
Akas vai urbuma ierīkošanai ir savi nosacījumi, t.sk. jāsaņem zemes dzīļu
izmantošanas liecence un urbuma pase. Ja plānots iegūt vairāk par 100 m3
pazemes ūdeņu diennaktī, jāsaņem pazemes ūdeņu atradnes pase.
Ūdensvada īpašnieks, valdītājs vai komersants veic korektīvos pasākumus, ja
neatbilstība normatīviem konstatēta ēkas iekšējā ūdensvadā.

13. Dzeramais ūdens – jaunumi ES
No 23.06.14. līdz 23.09.14. Eiropas komisija (EK) rīkoja sabiedrisko
apspriešanu par dzeramā ūdens kvalitāti dalībvalstīs, lai konstatētu, vai vajag
uzlabot kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību un pilnveidot likumdošanu šai
jomā.
Rezultātus ņems vērā, lemjot, vai nepieciešams pārskatīt/ grozīt Dzeramā
ūdens direktīvu 98/83/EK.
Apspriešana jau ir beigusies, bet EK 2014.g. ziņojumu par dzeramā ūdens
kvalitāti dalībvalstīs un EK paziņojumu COM (2014)177final par Eiropas
pilsoņu iniciatīvu «Ūdens un sanitārija ir cilvēka tiesības! Ūdens ir
sabiedriskais labums, nevis prece» vēl var atrast Internetā (arī latviski) :
http://ec.europa.eu/environment/consultations/water_drink_en.htm

14. Notekūdeņi - pašreizējais regulējums
Latvijā un ES
Padomes Direktīva ( 1991. gada 21. maijs ) par komunālo notekūdeņu
attīrīšanu (91/271/EEK)
Likums «Par piesārņojumu» (15.03.2001.)
MK noteikumi Nr.34 «Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī»
MK noteikumi Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas darbību
veikšanai”
MK noteikumi Nr.256 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98
«Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» (21.07.98.)*
MK noteikumi Nr.214 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99
"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves» (15.06.1999.)*

15. Notekūdeņi - pašreizējais regulējums
Latvijā un ES
Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.)
MK noteikumi Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu
nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas
sistēmas» (19.06.2007.)
MK noteikumi Nr.1075 «Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas
pārskatu veidlapām» (22.12.2008.)
* Piemērojami līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam.

16. Notekūdeņi – būtiskākās prasības
Mērķis - aizsargāt vidi no notekūdeņu novadīšanas kaitīgas ietekmes.
Jebkuru piesārņojošo vielu tieša ievadīšana pazemes ūdeņos ir aizliegta (ar
atsevišķiem izņēmumiem, kas saistīti ar izpēti, karjeru vai inženierbūvju
būvniecību vai uzturēšanu, termālo ūdeņu izmantošanu, naftas vai gāzes
uzglabāšanu).
Neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu
novadīšana virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir
aizliegta.
Obligāti jāsavāc un jāattīra visi notekūdeņi, kas rodas aglomerācijās (±
apdzīvotās vietās) ar cilvēku ekvivalentu virs 2000. To var nodrošināt gan ar
centralizētu, gan decentralizētu sistēmu. Šie notekūdeņi jāattīra tā, lai tie
atbilstu normatīviem (noteikti 3 rādītājiem – suspendētās vielas, ĶSP un BSP5)
vai piesārņojuma samazināšanas procentiem. Lielāko apdzīvoto vietu (kuru CE
lielāks par 10 000 CE) notekūdeņiem jānodrošina arī slāpekļa un fosfora
piesārņojuma samazināšana.

17. Prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai
Parametrs Cilvēku
ekvivalents
Koncentrācija vai
attīrīšanas
tehnoloģija
Minimālie
piesārņojuma
samazinājuma
procenti
1. Bioķīmiskais
skābekļa patēriņš
(BSP5), ja
temperatūra ir
20 °C, neveicot
nitrifikāciju
<200
200-2000
2000-10 000
> 10 000
atbilstoša attīrīšana
atbilstoša attīrīšana
25 mg/l
25 mg/l
-
50-70
70-90
70-90
2. Ķīmiskais
skābekļa patēriņš
(ĶSP)
< 200
200-2000
2000–10 000
> 10 000
atbilstoša attīrīšana
atbilstoša attīrīšana
125 mg/l
125 mg/l
-
50-75
75
75
3. Suspendētās
vielas – kopējais
daudzums
līdz 10 000
10 000 un
vairāk
zem 35 mg/l
zem 35 mg/l
90
90

18. Prasības komunālo notekūdeņu
Parametri Cilvēku
ekvivalents
Koncentrācija vai
attīrīšanas
tehnoloģija
Minimālie
samazinājuma
procenti
1. Kopējais
fosfors (Pkop)
<2000
2000-10 000
10 000–100 000
> 100 000
atbilstoša attīrīšana
atbilstoša attīrīšana
2 mg/l
1 mg/l
-
10-15
80
80
2. Kopējais
slāpeklis
(Nkop)
<2000
2000-10 000
10 000–100 000
> 100 000
atbilstoša attīrīšana
atbilstoša attīrīšana
15 mg/l
10 mg/l
-
10-15
70-80
70-80
attīrīšanai

19. Notekūdeņi – būtiskākās prasības
Vietējai pašvaldībai jānodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās
savāktā satura regulāra savākšana un attīrīšana, kā arī uzskaite.
MK noteikumi Nr. 34 un būvnormatīvi nosaka prasības kanalizācijas sistēmu
un attīrīšanas iekārtu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai un
ekspluatācijai, notekūdeņu un lietusūdeņu aprēķina daudzumus u.tml.
Notekūdeņu attīrīšana iekārtām (NAI) ar jaudu 20 un vairāk m3 diennaktī ir
jāsaņem B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, bet NAI ar jaudu 5-20
m3 diennaktī – C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums. Atļaujā
jābūt nosacījumiem par notekūdeņu novadīšanas vietu, apjomiem un tajos
pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju.
Atļaujas turētājiem par notekūdeņu novadīšanu vidē jāmaksā dabas resursu
nodoklis, kura likme atkarīga no to sastāvā esošajām vielām, kā arī reizi gadā
jāsniedz atskaite valsts statistikas pārskatam «Nr. 2-Ūdens».

20. Notekūdeņi – ražotājam
Ja ražošanas notekūdeņus novada vidē – jānodrošina to attīrīšana un
novadīšana atbilstoši tiesību aktos un atļaujā noteiktajām prasībām un citiem
atļaujas nosacījumiem. Virszemes noteces ūdeņu lokālās attīrīšanas ietaises
jāizvieto uzņēmuma teritorijā.
Ja ražošanas notekūdeņus novada centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz
ārējām attīrīšanas iekārtām, operators slēdz līgumu ar centralizētās
kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju un veic
priekšattīrīšanu. Cita starpā, līgumā jānorāda visas vielas, kuras paredzēts
emitēt, un maksimālie notekūdeņu un piesārņojošo vielu daudzumi.
Priekšattīrīšanai jānodrošina, lai netiktu bojāta kanalizācijas sistēma un
traucēta attīrīšana.
Ja bīstamas vielas nesaturošus ražošanas notekūdeņus no 11 veidu pārtikas
ražotnēm novada vidē, jāveic atbilstoša attīrīšana (ja CE<4000) vai jāizvēlas
visiem komunālajiem notekūdeņiem noteiktajiem normatīviem atbilstoša
attīrīšana vai labākie tehniskie paņēmieni (ja CE ≥ 4000).

21. Notekūdeņi – individuālajiem
lietotājiem
Būvnormatīvs par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju nosaka, ka pirmā
skataka ir punkts, kur beidzas iekšējās kanalizācijas sistēma un sākas ārējās
kanalizācijas sistēma. Par tās izbūvi atbild ārējās ūdensapgādes sistēmas
īpašnieks.
Ja apdzīvotajā vietā nav centralizētās kanalizācijas, individuālajās un tikai
vasarā izmantotajās dzīvojamās ēkās drīkst izbūvēt sausās tualetes vai
izvedamas notekūdeņu krājtvertnes, neierīkojot ūdensvadu.
Būvnormatīvs prasa, lai ēku nalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmās
lietotās caurules, armatūra, iekārtas un materiāli atbilstu būvnormatīva, valsts
standartu un tehnisko noteikumu prasībām.

22. Topošais ūdenssaimniecības (ūdensapgādes
un kanalizācijas) pakalpojumu likums
Likumprojekts izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā šī (2014.) gada 29. maijā.
Mērķis - sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības
pakalpojumu pieejamību, nosakot vienotas prasības un nosacījumus
ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai un lietošanai.
Nosaka:
− ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību,
− valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu
regulēšanā, t.sk., deleģējumu MK noteikumu un pašvaldību saistošo
noteikumu izdošanai,
− ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja pienākumus un
tiesības pakalpojumu sniegšanā un lietošanā.

23. Topošais ūdenssaimniecības (ūdensapgādes
un kanalizācijas) pakalpojumu likums
Nosaka minimālo regulēšanas slieksni, sniedzot visu veidu sabiedriskos
ūdenssaimniecības pakalpojumus. Ja pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā
pārsniedz 100 000 m3 gadā, to sniegšanu uzraudzīs Regulators, ja apjoms ir
mazāks – pašvaldība, kura pati noteiks maksu par sniegtajiem pakalpojumiem
pēc likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem
pamatprincipiem.
Deleģējumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem, citā starpā, dos tām iespēju
noteikt prasības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai, arī noteikt pienākumu
pieslēgt nekustāmo īpašumu izbūvētai centralizētajai infrastruktūrai.
Dome varēs pieņemt lēmumu piešķirt līdzfinansējumu tādu būvju būvniecībai,
kas nepieciešamas potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma
pieslēgšanai centralizētajai sistēmai. Pašvaldības dome varēs izdot saistošos
noteikumus, kuros noteiks līdzfinansējuma apjomu un nosacījumus tā
saņemšanai.

24. Atkārtota ūdens izmantošana
Pašlaik regulējums minimāls gan Latvijā, gan ES; ir tikai vispārīgas prasības.
- Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK 12.pants: «attīrītie
notekūdeņi atkārtoti jāizmanto, kad vien iespējams».
- MK noteikumi Nr. 34: «operatoram jānodrošina notekūdeņu un notekūdeņu
dūņu lietderīga izmantošana».
- MK noteikumos Nr. 736 noteikts, kā veikt ūdens instrumentālo uzskaiti
gadījumā, ja ražošanas procesos to izmanto atkārtoti.
- Būvnormatīvs «Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves» (53.punkts):
«Ražošanas uzņēmumu ūdensapgādei ar tehnisko ūdeni ieteicams izmantot
attīrītos notekūdeņus».
- Būvnormatīvā «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» (41.punkts): «Lai
samazinātu ūdens patēriņu, ēkās un būvēs var ieprojektēt atgriezeniskās un
atkārtotās ūdens izmantošanas sistēmas, ja tas ir ekonomiski lietderīgi».
- Dabas resursu nodoklis nav jāmaksā par ražošanas vajadzībām izlietotajiem
ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti.

25. Atkārtota ūdens izmantošana
Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par labākajiem
risinājumiem, kas ļautu ES veicināt ūdens (vismaz otrējai attīrīšanai pakļautu
komunālo notekūdeņu un ražošanas notekūdeņu) atkārtotu izmantošanu.
Apspriešanas materiāli neattiecas uz lietus notekūdeņiem.
Apspriešana ilgst no šī gada 30.jūlija līdz 7.novembrim. Ikviens var
iepazīties ar iespējamo risinājumu aprakstu un izteikt viedokli par tiem,
aizpildot anketu.
Informācija par sabiedrisko apspriešanu un tās materiāli ir pieejami (diemžēl
nav latviešu valodā):
http://ec.europa.eu/environment/consultations/water_reuse_en.htm
Novembrī vai decembrī EK plāno sanāksmi interešu grupām, decembrī tiks
publicēts ietekmes novērtējums. Ja tiks atzīts, ka nepieciešams ES līmeņa
regulējums, EK priekšlikumu publiskos 2015.g. beigās.

26. Atkārtota ūdens izmantošana

27. Atkārtota ūdens izmantošana
Stingrāk
ieviest esošās
prasības par
ūdens cenām
un ieguvi Vadlīnijas, kā
Apspriešanai
piedāvātie
risinājumi
veicināt ūdens
atkārtotu
izmantošanu
Vadlīnijas,
kā akcentēt jau
esošās prasības
Sekmēt topošo
ISO standartu
izmantošanu
Atkārtotas
izmantošanas
mērķi ūdens
trūkuma
skartajos
baseinos
Regulējums-ES
līmeņa sanitārie
normatīvi
Informatīvi
pasākumi

28. Atkārtota ūdens izmantošana

29. Lietus ūdeņi
ES praktiski nav regulējuma, Latvijā tas pamatā nosaka kanalizācijas sistēmu
būvniecību, atsevišķus ierobežojumus.
Padomes Direktīva (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu
(91/271/EEK) – pēc tās definīcijas «komunālie notekūdeņi ir sadzīves
notekūdeņu vai sadzīves notekūdeņu un rūpniecisko notekūdeņu un/vai lietus
notekūdeņu sajaukums».
MK noteikumi Nr.34 «Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī»
(22.01.02.). Identiska komunālo notekūdeņu definīcija, aizliegums novadīt
neattīrītus ražošanas notekūdeņus, komunālos notekūdeņus un notekūdeņu
dūņas virszemes ūdeņos, vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā.

30. Lietus ūdeņi
MK noteikumi Nr.214 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99
"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves»» (15.06.99.) - lietus kanalizācijas sistēmas
izveide un parametri, lietus ūdeņu aprēķina daudzumi, kas jāņem vērā,
projektējot kanalizācijas sistēmas. Prasības lietusūdeņu pieteces regulēšanai
(pieļaujot speciālu dīķu vai tilpju izbūvi), lietus ūdeņus skataku, lietusgāžu
novadkolektoru un izlaižu projektēšanai un būvniecībai.
Pašvaldību saistošajos noteikumos var būt nosacījumi lietus notekūdeņu
novadīšanai vai to daudzuma aprēķinam.
Pašlaik jauns regulējums Latvijā netiek plānots; nav dzirdēts par šādām
iecerēm ES.

31. Papildu informācija
• Latvijas tiesību akti ūdeņu jomā:
http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=3162
• Tiesību aktu projekti:
http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativo_aktu_projekti/?doc=12002
• ES normatīvie akti ūdeņu jomā (latviešu valodā):
http://eur-lex.
europa.eu/search.html?CC_2_CODED=1510&qid=1410853187427&name=browse-by%
3Alegislation-in-force&
CC_1_CODED=15&page=1&CC_4_CODED=15102020&displayProfile=allRelAl
lConsDocProfile&CC_3_CODED=151020&type=named&locale=lv