Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta latvijā final
1. Fiziskās kultūras un sporta loma un
vieta veselas, fiziski un garīgi attīstītas
personības veidošanā Latvijā
Latvijas Peldēšanas federācija, 2011
2. Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā
– juridiskais ietvars
LR Satversme
110.pants. Valsts aizsargā *..+ bērnu tiesības.
111.pants. Valsts aizsargā cilvēku veselību *..+
LR Bērnu tiesību aizsardzības likums
10.pants. (1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo
vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
26.pants. (4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības,
veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un
organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par
bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina
bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.
47.pants. (3) Sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija nacionālā pasūtījuma
ietvaros ik gadu veido veselīgu dzīvesveidu popularizējošas programmas.
63.pants.(1) Izglītības un zinātnes ministrija:
1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē
apstiprināto projektu izpildi.
3. Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā
– juridiskais ietvars
Izglītības likums
2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt
savu garīgo un fizisko potenciālu , lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību,
demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli;
40.pants. Vispārējās izglītības programmas (1) Vispārējās izglītības programmas
nodrošina izglītojamā vispārēju garīgo un fizisko spēju attīstību, sagatavo viņu
izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā. Fiziskās kultūras un sporta uzdevums.
Trūkst valsts politikas pamatnostādņu fiziskajā attīstībā, pilnveidošanā, veselības
profilaksē un aktīvā atpūtā
Vispārējās izglītības likums
2.pants. Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu
vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to
tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas
personības veidošanai , izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas
apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.
4. Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā
– juridiskais ietvars
Sporta likums
4.pants. Sports izglītības iestādēs
(1) izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido
izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību.
(5) veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un
ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmkārt nodrošina savas iestādes izglītojamo
ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.
5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.
(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā: 1) īsteno vienotu valsts politiku; 2)
izstrādā normatīvo aktu projektus;
6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) nodrošina
ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību
saistīto datu apkopošanu un analīzi; 2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu
fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā;
13.pants. Finanšu līdzekļi sportam
(3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports
5. Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā
– juridiskais ietvars
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu
un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartiem (MK noteikumi Nr.715)
– Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie
mērķi ir: veicināt izglītojamā pilnveidošanos par
garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un
izkopt veselīga dzīvesveida paradumus
6. Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā
– juridiskais ietvars
Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam:
– Latvijas valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi
attīstītas personības. Radīt iespējas katram jaunietim nodarboties ar sportu,
nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligātu fizisko izglītību,
sekmējot talantīgo jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa
veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam;
– nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību
Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam:
– radīt iespēju katram indivīdam nodarboties ar sportu;
– nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko
izglītību;
– palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu;
– programmas mērķis ir radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas
personības veidošanai.
7. Citius, altius, fortius!
vai tomēr - Mens sana in corpore sano
Fiziskā kultūra Sports
Cilvēka veselības nostiprināšana un fizisko spēju Fiziskās aktivitātes fiziskās un garīgās veselības
attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem; cilvēka saglabāšanai, uzlabošanai un atpūtai, kā arī
fiziskās audzināšanas sistēma panākumu gūšanai sporta sacensībās; mācību,
treniņa nodarbību, sacensību un pašdarbības
organizācijas sistēma
Mērķis - nodarbību procesā ar dažādiem fiziskās Mērķis – saglabāt un uzlabot fizisko un garīgo
audzināšanas līdzekļiem panākt vispusīgu organisma veselību, labsajūtu; gūt augstus rezultātus un uzvaras
morfoloģisko, funkcionālo un fizisko attīstību. sacensībās.
Uzdevums - izaudzināt garīgi un miesīgi veselus, Uzdevums – radīt iespēju nodarboties ar regulārām
izturīgus, spējīgus un krietnus sabiedrības locekļus, fiziskām aktivitātēm labas veselības nodrošināšanai;
kas spēj sekmīgi pildīt visus dzīves un darba pilnveidot izpratni par personīgās higiēnas nozīmi;
pienākumus, ko uzliek ģimene, sabiedrība, tauta un pilnveidot savu fizisko attīstību.
valsts.
8. Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā
Fiziskā izglītība – īpaši organizēts pedagoģisks process, kas
nodrošina cilvēka mērķtiecīgu fizisku attīstību un
sagatavotību, un šajā jomā sakrātās pieredzes nodošanu
no paaudzes paaudzē.
Fiziskās izglītības sistēma - vēsturiski noteikts, praktiski
eksistējošs un mērķtiecīgi sakārtots zinātnisko un
pedagoģisko likumsakarību un prasību kopums, kas
nodrošina fiziskās izglītības procesa īstenošanu. Fiziskās
izglītības sistēmas pamati: ideoloģija, teorija un metodika,
programmas un organizatoriskās formas.
9. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
obligāto fizisko izglītību
60.00
Sporta skolu audzēkņu skaita un sporta budžeta dinamika
49.84
50.00
42.07 41.71 42.11
40.00
35.69
31.89 32.16 31.33
30.00 26.27 26.03
27.59
26.87
20.00 17.10 23.65
22.01
7.42 11.12 14.61 13.91
10.00
5.94 5.18 4.94
0.00
2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.
Bērnu skaits, tūkst. Budžets, milj.
*2003.g. - Sporta skolu audzēkņu, grupu un vispārizglītojošo skolu sporta sekciju (interešu izglītība) kopīgais skaits
10. Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu
Ar dažādām fiziskajām aktivitātēm nodarbojošos skaits (SKDS, 2007)
Grūti pateikt/NA 0.4%
Nenodarbojos ar fiziskām/sportiskām aktivitātēm 48.6%
Citi sporta veidi 5.7%
Nūjošana 0.5%
Aerobika 3.9%
Slēpošana 5.9%
Skriešana 7.6%
Kāds no komandu sporta veidiem 7.8%
Vingrošana 9.5%
Peldēšana 10.4%
Braukšana ar velosipēdu 12.7%
Garāku gabalu iešana kājām (arī uz darbu/skolu) 22.0%
0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%
11. Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu
Iecienītākās vietas sportiskām aktivitātēm (SKDS, 2007)
Grūti pateikt/NA 4.0%
Citā vietā 9.7%
Slidotavā 2.1%
Fitnesa klubā 5.2%
Īpaši ierīkotā sporta laukumā 8.1%
Trenažieru zālē 10.9%
Sporta hallē 11.2%
Peldbaseinā 15.0%
Savā mājā/dzīvoklī 16.8%
Īpašas takas un ceļi, kas paredzēti sportošanai 18.4%
Brīvā dabā (meži, pļavas, upes utt.), takas un ceļi, kas nav īpaši… 46.5%
0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%
12. Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu
Bērnu ārpusstundu aktivitātes (SKDS, 2007)
Sporto mājās 36.5%
Apmeklē sporta pulciņu skolā/sporta zāli utt. 31.5%
Apmeklē sporta skolu 7.6%
Nodarbojas ar cita veida sportiskām aktivitātēm 14.1%
Apmeklē kādu interešu izglītības pulciņu 18.1%
Nodarbojas ar māksliniecisko pašdarbību 14.1%
Ne ar vienu no nosauktajām 18.1%
Grūti pateikt 3.6%
0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0%
13. Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā
iespaido pieauguša cilvēka paradumus
Ir gūti apstiprinājumi, ka dzīvesveida paradumi
bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka
paradumus. Cilvēks, kas bērnībā un skolas gados
brīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora ekrāna,
visticamāk, arī būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvo
laiku pavadīt mazkustīgi.
14. Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā
iespaido pieauguša cilvēka paradumus
Skolēni ar pietiekamu fizisko aktivitāti, 2005./2006.m.g. (SVA, HBSC)
60%
54% 54% 53%
50% 46%
38%
40% 36%
30%
20%
10%
0%
zēni meitenes zēni meitenes zēni meitenes
11 gadi 13 gadi 15 gadi
17. Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido
pieauguša cilvēka paradumus
13 gadīgo skolēnu skaits, kas darba dienās skatās TV vismaz 4 stundas dienā (SVA,
HBSC, 2007)
18. Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido
pieauguša cilvēka paradumus
Skolēnu, kuri datorspēlēm darba dienās velta 3-5 stundas (SVA, HBSC, 2007)
19. Veselība
Veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām, tā nav tikai
slimības neesamība, bet pilnīga fiziska, garīga un sociāla
labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes
labklājības pamats.
Kad ķermenis un prāts funkcionē harmonijā viens ar otru, mēs
esam veseli. Kad šis process ar stresiem vai konfliktiem tiek
izjaukts, sākas slimība. Tieši uz tādas sapratnes pamatojas
cilvēkam dotā iespēja savas veselības atjaunošanā un
uzturēšanā (Marta Hiat, U.S.A.Ph.D.1999)
20. Fiziskiem vingrinājumiem ir ievērojama nozīme
• Fiziskajā un garīgajā attīstībā, veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;
• augšanas un attīstības stimulēšanā;
• atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu darbības uzlabošanā;
• termoregulācijas mehānismu pilnveidošanā, organisma norūdīšanā;
• fizisko darba spēju attīstīšanā;
• intelektuālās attīstības veicināšanā;
• sociālo prasmju pilnveidošanā. Fiziski aktīviem bērniem ir augstāks
pašvērtējums un pašapziņa;
• vielmaiņas, sirds un asinsvadu slimību, kā arī kaulu un locītavu slimību
attīstības aizkavēšanā;
• cīņā pret otrā tipa cukura diabētu, kā arī hipertensijas, ogļhidrātu un tauku
maiņas traucējumiem;
• profilaksē pret lieko svaru un aptaukošanos, kas uzskatāma par riska
faktoru daudzu citu slimību attīstībā.
22. ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...
Ķermeņa masas indeksa sadalījums 2008.g. un 2010.g.
23. ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...
Pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvars % (VSMTVA, 2008)
24. ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...
Bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi iedalījums veselības grupās
82 77.2 80.9
76.2 75.6
77 73.8 70.8 72.9
72 70 69.7
67
62
57
52
47
42
37
32 27.9 28.6 26.1
26.1
27
22.3
22 17.3
15.9
17
11.7 10.1
12
7 9.5 6.9 5.8
8.4 3.3 2.5 1.7 1.5 0.9
2 1.6 0.6
-3 1 1.1 0.6 0.6 0.4 0.2 0.1
2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.
IV veselības grupa III veselības grupa II veselības grupa I veselības grupa
25. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un
jauniešu fizisko izglītību
Fiziskās sagatavotības novērtējums vispārizglītojošo skolu skolēniem (%) pa
gadiem
70
65.6
60
50 52.2 52.5
49.2
47.3
43.8
40 41.2
37
32
30
29.8
28.3
25.6
25.2
20 22.6
19.1 18.1
11.6
13.8 13.1 5.9 12.7
10 10.1 10.5
8.3 9.3
6.7 6.1
0 0.3 0.4 0.8 0.2 0.3 0.3
2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.*
Augsts līmenis Virs vidējā līmeņa Vidējs līmenis Zem vidējā līmeņa Zems līmenis
26. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
fizisko izglītību
Kustību apguves un fizisko spēju attīstīšanās sporta stundās (metodiskais līdzeklis)
27. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un
jauniešu obligāto fizisko izglītību
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sporta lomu
izglītībā (13.11.2007):
tā kā fiziskā audzināšana ir vienīgais priekšmets
skolā, kura mērķis ir sagatavot bērnu veselīgam
dzīvesveidam un kura centrā ir vispārēja fiziskā un
garīgā attīstība [..] pamatskolās un vidusskolās
ieviest obligātu fizisko audzināšanu, kā arī pieņemt
principu, kas nodrošina, ka stundu sarakstā jāiekļauj
vismaz 3 fiziskās audzināšanas stundas nedēļā,
savukārt skolas cenšas cik iespējams pārsniegt
noteikto minimumu.
28. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un
jauniešu obligāto fizisko izglītību
Nacionālās sporta attīstības programmā 2006. – 2012.gadam
iekļāva:
– 3.5. punktu - sagatavot grozījumus pamatizglītības un vispārējās
izglītības programmās, nosakot 1.-4.klasei – 4 obligātās sporta
stundas; 5.-9.klasei - 3 stundas; 10.-12.klasei - 2 stundas;
– 3.6. punktu - sagatavot grozījumus profesionālās izglītības
programmās, nosakot obligātās 3 un 2 sporta stundas
profesionālās izglītības iestādēs;
– 3.7.punktu - augstākās izglītības iestādēs noteikt obligāto sporta
stundu skaitu (2-3 nedēļā) pirmos četrus semestrus
Visi šie punkti izņemti no programmas (MK rīkojums Nr.389
"Grozījumi Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–
2012.gadam“)
29. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
obligāto fizisko izglītību
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei
Mācību priekšmeta "Sports" mērķis ir
nostiprināt un uzlabot izglītojamo veselību,
sekmēt zināšanu apguvi, attīstot fiziskās spējas
un pamatprasmes sistemātiskās fiziskās
aktivitātēs.
30. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
obligāto fizisko izglītību
Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns
31. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
obligāto fizisko izglītību
Izglītības standarta saturs
Veselība:
– 5% sports un veselība;
– 14% fizisko spēju attīstība un veselības nostiprināšana;
– 4% sabiedriskajai un personīgai dzīvei nepieciešamās
pamatprasmes
Pērējais :
– 5% sabiedriski nozīmīgākie sporta pasākumi Latvijā,
Eiropā un pasaulē;
– 36% pamatprasmes individuālo sporta veidu
vingrinājumos;
– 36% pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos
32. Atpūta
Atpūta ir gribas darbības virzienu pārslēgšana no
vienas aktivitātes uz otru. Atpūta ir darbības
nomaiņa. Atpūta ir slodžu maiņa.
– Atpūta kā relatīvs miera stāvoklis, kad cilvēks pārtraucis
garīgo un fizisko piepūli, atrodas ērtā pozā un nereaģē uz
apkārtējo vidi ar trauksmi un emocionālu sasprindzinājumu
(pasīvā atpūta);
– Atpūta kā garīga vai fiziska darbība, kas pēc rakstura krasi
atšķiras no darba, kurš veikts līdz tam, likvidē šā darba
radīto nogurumu un sekmē darbaspēju atjaunošanos
(aktīvā atpūta).
33. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
obligāto fizisko izglītību
Vispārējās izglītības likums
33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā
Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst
pārsniegt:
– 1.klasē - 22 mācību stundas;
– 2.klasē - 23 mācību stundas;
– 3.klasē - 24 mācību stundas;
– 4.klasē - 26 mācību stundas;
– 5.klasē - 28 mācību stundas;
– 6.klasē - 30 mācību stundas;
– 7.klasē - 32 mācību stundas;
– 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.
34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā
Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:
– No 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas;
– 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas;
– 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas;
– 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.
34. Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu
obligāto fizisko izglītību
Vispārējās izglītības likums
35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs:
Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40-
45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītības
iestādes vadītājs
Kāpēc katru dienu legāli tiek pazaudētas 5 minūtes uz
katru mācību stundu?
= 1.klasē bērniem tiek nozaudētas 110 minūtes nedēļā (22
mācību stundas x 5 minūtes)
= 8.-9.klasē bērniem tiek nozaudētas 170 minūtes nedēļā (34
mācību stundas x 5 minūtes)
36. Kā nodrošināt valsts atbildību?
Atkārtoti rosināt ņemt vērā Eiropas Parlamenta dokumentā par
Sporta lomu izglītībā (13.11.2007) izteikto aicinājumu - tā kā fiziskā
audzināšana ir vienīgais priekšmets skolā, kura mērķis ir sagatavot
bērnu veselīgam dzīvesveidam un kura centrā ir vispārēja fiziskā un
garīgā attīstība [..] pamatskolās un vidusskolās ieviest obligātu
fizisko audzināšanu, kā arī pieņemt principu, kas nodrošina, ka
stundu sarakstā jāiekļauj vismaz 3 fiziskās audzināšanas stundas
nedēļā, savukārt skolas cenšas cik iespējams pārsniegt noteikto
minimumu.
37. Kā nodrošināt valsts atbildību?
Lai realizētu EP izteikto aicinājumu bez milzīgiem
papildus finansiāliem resursiem, LPF piedāvā:
– ņemot vērā kritisko fiziskās sagatavotības un bērnu veselības stāvokli,
izglītības iestāžu rīcībā esošās papildus stundas izvēli novirzīt uz
papildus “Sporta” stundu;
– izņemt no kopējā maksimāli pieļaujamā stundu slodžu skaita mācību
priekšmetu „Sports”, saglabājot to obligātumu, tādejādi paverot lielāko
rīcības brīvību izglītības iestādēm un pašvaldībām mācību priekšmeta
“Sports” nepieciešamo stundu skaita palielināšanā;
– ņemt vērā Vispārējās izglītības likuma 35.pantā noteikto mācību
stundas ilguma amplitūdu (40-45min) un efektīvi izmantot mācību
priekšmeta „Sports” papildus slodzes nodrošināšanai tās minūtes,
kuras pēc likuma ir atvēlētas bērnu izglītībai un jau ir iekļautas kopējā
slodžu grafikā;
38. Kā nodrošināt valsts atbildību?
• Ieguldījumi veselībā jāpārnes uz
ieguldījumiem fiziskajā kultūrā un sportā;
• Ir jāpārskata sporta izglītības saturs, iekļaujot:
– fizisko kultūru un veselību;
– aktīvas atpūtas apmācību - darba dienas gaitā
lielākā daļa no atpūtai veltītā laika jāizlieto
aktīvai atpūtai.
